Šogad kopā ar Liepiņu, kā arī Kristapu Pļavnieku un Sandi Ceplīti viņš startēs pirmajā Latvijas čempionātā (Mateikovičs un Adiņš pretendē uz startu Eiropas U18 čemoionātā klasiskajā basketbolā). Uvis sarunā ar portālu "Delfi" stāsta par spilgtākajām atmiņām un pasaules čempionātā iegūto pieredzi.
Kādi ir tavi iespaidi par pirmo U18 pasaules čempionātu 3x3 basketbolā?
Ļoti labi! Ir forši spēlēt tāda līmeņa sacensībās. Secināju, ka visā pasaulē ir ļoti daudz spēcīgas komandas, tomēr mēs esam konkurētspējīgi.
Kādas ir spilgtākās atmiņas?
Biju domājis, ka Rimini spēlēsim ārā, jo tāda ir ielu basketbola specifika, bet sacensības notika lielā angārā, kas man bija pārsteigums.
Vai bija kāds brīdis, kad kaut kas neizdevās, kā plānots?
Jā, spēle ar amerikāņiem, kurā zaudējām. Rihards iepriekš bija savainojis potīti un spēlēt vairs nevarēja. Viņa ļoti pietrūka.
Kuri bija sīvākie pretinieki?
Spēcīgākie pretinieki noteikti bija Jaunzēlandes komanda. Viņu starpā bija augumā ļoti garš spēlētājs, kā arī divi ātri spēlētāji, kas ielu basketbolā ir ļoti laba komandas kombinācija. Mēs uzvarējām, bet jaunzēlandieši pēc tam kļuva par čempioniem. Tāpat arī itāļiem bija ļoti spēcīga un labi nokomplektēta komanda.
Kā šī pieredze tev noder, gatavojoties startēt pirmajā Latvijas čempionātā?
Tagad labāk zinu 3x3 basketbola noteikumus, kas niansēs atšķiras no ielu basketbola likumiem. Ielu basketbols savā būtībā ir diezgan rupja spēle, bet 3x3 basketbols, piemēram, var saņemt ne vairāk par četrām piezīmēm. Tagad zinu, ka pēc groza gūšanas, var sākt segt pretiniekus, tiklīdz bumba ir viņu rokās.
Vai ceri vēlreiz izcīnīt tiesības spēlēt pasaules čempionātā?
Spēlēsim, darīsim, ko varēsim, un noteikti cīnīsimies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
