Anglijas regbisti izglābjas Velsā un turpina uzvaru rekordsēriju

Otrās kārtas galvenajā spēlē Kārdifā Anglija ar 21:16 (8:13) pārspēja Velsu, izcīnot jau 16. uzvaru pēc kārtas. Tiesa, spēles gaita drīzāk liecināja par austrālieša Edija Džonsa gaidāmo pirmo zaudējumu, jo intensīvajā un brutālajā cīņā iniciatīva piederēja galvenokārt Velsai, savukārt čempionus pievīla netipiski daudz kļūdu. Jau 2. minūtē velsiešu fulbeks Lī Hāfpenijs ar soda sitienu panāca 0:3, tam sekoja ilgstoša angļu ofensīva, kas dažu minūšu laikā vainagojās ar desmitā numura Ouena Farela un devītā numura Bena Jangsa piezemējumu (8:3), bet līdz puslaika beigām mājinieki aktivizējās un atguva vadību ar Hāfpenijs soda sitienu un Līema Viljamsa piezemējumu (8:13). Otrajā puslaikā Hāfpenijs un Farels apmainījās ar laipnībām (14:16), taču mājinieki droši kontrolēja situāciju laukumā līdz liktenīgajai kļūdai 75. minūtē, kad velsiešu spēlētājs vienkāršā situācijā neizsita bumbu aiz sānu līnijas, ļaujot angļiem uzsākt ātru uzbrukumu, kas noslēdzās ar Eliota Deilija piezemējumu (21:16).

Tādējādi Džonsa audzēkņi kārtējo reizi nodemonstrēja savu aukstasinību, un jau pavisam reāli apdraud pasaules čempiones Jaunzēlandes elites izlašu 18 uzvaru sērijas rekordu. Reti kurš šaubās, ka šis rekords tiks vismaz atkārtots, jo nākamās divas spēles Anglijai ir savā cietoksnī Tvikenemā pret nīkulīgo Itāliju un Skotiju, kas šajā stadionā nav uzvarējusi jau 34 gadus.

Tikmēr Francija Parīzē sīkstā cīņā izkapāja uzvaru pār Skotiju ar 22:16 (13:11), kaut gan skotiem bija labas izredzes beidzot izcīnīt pirmo uzvaru Francijā kopš 1999. gada. Fulbeks Stjuarts Hogs 16. minūtē izvirzīja skotus vadībā (0:5), un kaut gan mājinieku desmitais numurs Kamils Lopess ar diviem soda sitieniem un centrs Gaēls Fikū ar piezemējumu panāca 13:5, pirmā puslaika beigās skotu desmitais numurs Fins Rasels dažu minūšu laikā trāpīja divus soda sitienus, bet uzreiz pēc pārtraukuma Tims Svinsons ar piezemējumu atguva Skotijas vadību (13:16). Par pavērsiena punktu kļuva Rasela komiskais realizācijas sitiena mēģinājums no dažu metru attāluma, kas būtu darījis godu futbolistiem ar netveramu "pendeli" – viņam par nelaimi, regbija vārtos ir jātrāpa virs pārliktņa. Neapšaubāmi, šāda izgāšanās demoralizēja skotus, kuri vairs neguva ne punkta, toties franči trāpīja vēl trīs soda sitienus, paildzinot Skotijas neražu Francijā.

Savukārt Īrijai nesagādāja nekādas problēmas Romā pieveikt Itāliju 63:10 (28:10). Kā jau šo rindu autors paredzēja, līdz ar jaunās punktu sistēmas ieviešanu, Itāliju pamatoti uzskata par potenciālo bonusa punktu donori. Ja Velsa var vainot tikai pati sevi par bonusa punkta negūšanu pirmajā kārtā, tad Īrija četru piezemējumu problēmu atrisināja jau līdz pārtraukumam, bet kopumā ienesa deviņus piezemējumus.

Šī Īrijas uzvara ir īpaša - pirmo reizi kopš 1914. gada šajā turnīrā vienā spēlē "hat trick" guva divi regbisti. Par gaviļniekiem kļuva 26 gadus vecais bijušais DĀR U20 izlases kapteinis, flankers Kristians Johans Standers un 25 gadus vecais centrs Kreigs Gilrojs, kuram triju piezemējumu gūšanai pietika ar nieka 13 minūtēm pēc iznākšanas uz nomaiņu.

Pēc otrās kārtas Anglijai (+8) ir 8 punkti, Īrijai (+48) 6 punkti, Velsai (+21), Francijai (+3) un Skotijai (-1) pa 5 punktiem, bet Itālija (-79) ar nulli jau tagad izskatās droša pretendente uz bēdīgi slaveno "koka karoti". Trešajā kārtā 25. februārī Skotija – Velsa, "vakara nagla" Īrija – Francija, bet 26. februārī Anglija – Itālija, kur viesus var gaidīt vēl smagāks pēriens.

Sešu nāciju kausa izcīņa ir vecākais starptautiskais regbija turnīrs, kas tika izveidots 1883. gadā, tajā sākotnēji piedaloties tikai Britu impērijas sastāvdaļām Anglijai, Skotijai, Velsai un Īrijai. 1910. gadā tika uzņemta Francija (tiesa, to izslēdza 1932. gadā sakarā ar apsūdzībām profesionāļu izmantošanā, taču atkal uzņēma 1940. gadā), bet 2000. gadā – Itālija. Visvairāk titulu ir Anglijai – 27 (ieskaitot 13 "Grand Slam", pēdējais 2016. gadā), tai seko Velsa – 26 (11, pēdējais 2012. gadā), Francija – 17 (9, pēdējais 2010. gadā), Skotija – 15 (9, pēdējais 1990. gadā) un Īrija – 13 (2, pēdējais 2008. gadā), savukārt Itālija nekad nav finišējusi augstāk par ceturto vietu (2007. gadā). Jāpiebilst, ka pašreizējā sešu komandu formātā tikai Anglija un Īrija nekad nav palikušas pēdējās, Francija (2013. gadā) un Velsa (2003. gadā) šādu negodu piedzīvojušas pa vienai reizei, Skotija – 4, bet Itālija – 11 reizes.

Noslēgumā jāpiebilst, ka sākusies arī Eiropas Nāciju kausa (ENK) izcīņa jeb Sešu nāciju B turnīrs, kurā piedalās nākamās sešas spēcīgākās Eiropas izlases, un jau pirmā kārta sarūpēja sensāciju – Vācija savā laukumā ar 41:38 pieveica Rumāniju, viņus pārspējot pirmo reizi kopš Hitlera laikiem! Citās spēlēs Beļģija – Gruzija (6:31) un Spānija – Krievija (16:6). Pēc pirmās kārtas Gruzijai ir 5 punkti, Spānijai (+10) un Vācijai (+3) – pa 4 punktiem, Rumānijai – 1 punkts, bet Krievijai (-10) un Beļģijai (-31) punktu nav.

Atšķirībā no elites Sešu nāciju kausa izcīņas šis turnīrs ilgst divus gadus. Tā kā pēdējo sezonu pastāvīgā uzvarētāja Gruzija, pateicoties trešajai vietai grupā 2015. gada Pasaules kausa izcīņā, jau saņēmusi automātisko ceļazīmi uz 2019. gada finālturnīru Japānā, Gruzijas spēles šoreiz netiek iekļautas kvalifikācijas turnīrā, kurā piedalās pārējās piecas ENK dalībnieces. Kvalifikācijas turnīra uzvarētāja saņems ceļazīmi uz Japānu kā Eiropas zonas 1. izlase, bet turnīra otrās vietas ieguvēja sagaidīs Eiropas zonas zemākā līmeņa izlašu atlases uzvarētāju, lai iegūtu tiesības cīnīties ar Okeānijas zonas pārstāvi par atlikušo ceļazīmi.

Pasaules kausa grupu izloze notiks 10. maijā. Pats turnīrs notiks 2019. gadā no 20. septembra līdz 2. novembrim.