Vankūverā noslēgušās XXI Ziemas olimpiskās spēles

Foto galerija

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Žaks Roge pateicās Kanādai par viesmīlību un Vankūveras olimpisko spēļu rīcības komitejai par olimpiādes sagatavošanā paveikto darbu. Savukārt sportistiem Roge teica, ka ar viņiem visi var lepoties.

"Šīs bija lieliskas un ļoti draudzīgas spēles," teica Roge, pirms pasludināt XXI ziemas olimpiskās spēles par slēgtām. Roge aicināja visas pasaules atlētus pēc četriem gadiem tikties nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Neila Janga dziesmai skanot, arēnas centrā izdzisa olimpiskās uguns stilizētais ugunskurs.

Noslēguma ceremonijā visu valstu atlēti un delegāciju funkcionāri arēnā iesoļoja kopā, nešķirojot sportistus pēc valstīm vai panākumiem. Latvijas karogu nesa Haralds Silovs, kurš startēja šorttrekā un ātrslidošanā.

Nākamo ziemas olimpisko spēļu mājvietas Soču mērs Anatolijs Pahomovs saņēma olimpisko karogu no Vankūveras mēra Gregora Robertsona. Sočos ziemas olimpieši sacenstīsies 2014. gadā, tiesa, iepazīstinot ar nākamo olimpiādi, tās organizatori prezentācijas uzvedumā vairāk izcēla klišejiskus Krievijas simbolus - Maskavas Sarkano laukumu un Kremļa kurantus, kā arī klasisko baletu.

Latvijas komandai šīs bija veiksmīgākās olimpiskās spēles kopš valsts neatkarības atjaunošanas – sudraba medaļas kamaniņu sportā divniekiem izcīnīja brāļi Juris un Andris Šici, bet skeletonā sudrabs tika Martinam Dukuram. Līdz šim Latvijai bija tikai viena medaļa Ziemas olimpiskajās spēlēs, jo pirms četriem gadiem Turīnā bronzas godalgu izcīnīja kamaniņu sporta pārstāvis Mārtiņš Rubenis.

Latvijai Vankūverā bija atkārtoti lielākā delegācija ne tikai Ziemas olimpisko spēļu, bet vispār olimpisko spēļu vēsturē – 58 sportisti, kuri startēja deviņos sporta veidos.

Noslēguma ceremonijā Latvijas karogu nesa Haralds Silovs, kurš Vankūverā startēja šorttrekā un ātrslidošanā. Tieši Silovs Vankūverā piesaistīja ārvalstu masu mediju lielu uzmanību, jo līdz šim Ziemas Olimpiādēs vienas dienas laikā neviens sportists nebija startējis divos dažādos sporta veidos.

Lai gan pirms Vankūveras daudzi skeptiski izteicās par Silova plāniem, viņš visu kritiku atspēkoja ar saviem rezultātiem. Startējot vienā dienā, Silovs ātrslidošanā 5000 metros izcīnīja 20.vietu, bet pēc pāris stundām bija desmitais šorttrekā 1500 metru distancē. Vēl šorttrekā viņš 1000 metros ieņēma 14.vietu un ieņēma 12.vietu 500 metros.

Viena no lielākajām neveiksmēm Vankūverā piemeklēja Latvijas biatlonistus. Veterāns Ilmārs Bricis ieņēma 14.vietu sprintā, taču tas bija labākais panākums. Nevienam citam Latvijas biatlonistam individuālās distancēs neizdevās iekļūt starp 30 labākajiem. Pilnīgā izgāšanās Latvijas biatlonistus piemeklēja stafetes sacensībās – gan sievietes 4x6 kilometru stafetē, gan vīrieši 4x7,5 kilometru stafetē palika pēdējie.

Neveiksmes vajāja arī Latvijas bobsleja komandu – tikai ne sportiskajā ziņā. Jau pirms olimpiskajām spēlēm treniņnometnē Kalgari veselības problēmu (bija aizdomas par apendicīta operācijas nepieciešamību) dēļ dažas dienas slimnīcā pavadīja labākais Latvijas pilots Jānis Miņins. Pēc ierašanās Vankūverā Miņina veselības stāvoklis atkal pasliktinājās, taču ar zāļu palīdzību veselība uzlabojās. Tomēr 12.februārī - Vankūveras olimpisko spēļu atklāšanas dienā – Miņinam saasinājās sāpes un viņam tika veikta apendicīta operācija.

Pēc vairākām dienām Miņins atsāka treniņus, tomēr divnieku sacensībās dalību atsauca. Pēc tam četrinieku braucienus divreiz Miņina bobs krita, otrajā kritienā savainojumus guva stūmēji un vēlāk bobslejisti pieņēma lēmumu nestartēt arī četrinieku sacensībās, kurās Miņins bija viens no kandidātiem uz medaļām.

Līdz ar to sacensībās startēja tikai Edgara Maskalāna ekipāžas – divniekos viņš bija astotais, bet četriniekos ieņēma 11.vietu.

Distanču slēpošanā Latviju pārstāvēja biatlonista Briča meita Anete Brice un Jānis Paipals, no kuriem augstus rezultātus arī nevarēja gaidīt. Brice 10 km distancē klasiskajā stilā ieņēma 70.vietu, bet Paipalam, startējot trīs disciplīnās, labākais sasniegums bija 54.vieta 30 km iedzīšanā (15 km klasiskajā stilā +15 km brīvajā stilā).

Trešajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas startēja Latvijas hokeja izlase, no kuras, ņemot vērā daudzo hokejistu spēlēšanu Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), daudzi cerēja sagaidīt pārsteigumu. Priekšsacīkstēs Latvijas hokejisti piedzīvoja trīs pārliecinošus zaudējumus 2:8 pret Krieviju, 2:5 pret Čehiju un 0:6 pret Slovākiju. Visos mačos Latviju iegāza ātri zaudēti vārti, bet viscerīgāk Latvijas hokejisti izskatījās mačā pret Čehiju, kas tika zaudēts tikai dēļ trīs ielaistajiem vārtiem pirmajās piecās minūtēs.

Un tieši čehus Latvija dabūja pretiniekus kvalifikācijas spēlē cīņā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Latvija atkal zaudēja ātri vārtus un pēc pirmā perioda zaudēja ar 0:2, taču pēdējā trešdaļā pēdējās desmit minūtēs pēc Mārtiņa Cipuļa un Miķeļa Rēdliha gūtajiem vārtiem izdevās izlīdzināt rezultātu. Tomēr pagarinājumā sagādāt pārsteigumu Latvijai neizdevās – papildlaika sestajā minūtē čehiem uzvaru atnesa Davids Krejči.

Kalnu slēpošanā Latviju pārstāvēja trīs sportisti – Liene Fimbauere, Roberts Rode un Kristaps Zvejnieks. Rode bija izpildījis kvalifikāciju nobraucienā un pārstāvēja Latviju šajā prestižajā distancē. Visās sacensībās Latvijas sportisti finišēja, bet labāko rezultātu no kalnu slēpotājiem sasniedza Zvejnieks, ieņemot 38.vietu slalomā.

Pateicoties brāļu Šicu panākumam, par veiksmīgu varētu uzskatīt kamaniņu braucēju startu Vankūverā. Kamaniņu braucēju, bobslejistu un skeletonistu starti Vankūverā aizritēja drūmā noskaņā, jo pirms dažas stundas pirms olimpisko spēļu sākuma treniņu laikā Vistleras trasē nositās Gruzijas kamaniņu braucējs Nodars Kumaritašvili. Gruzīns trases beigās nesavaldīja kamanas un pēdējā virāžā, traucoties ar vairāk kā 140 km/h lielu ātrumu, izlidoja no trases un atsitās pret trases konstrukcijām.

Ņemot vērā traģēdiju, tika veiktas izmaiņas starta vietās (vīrieši startēja no sieviešu starta, bet sievietes un divnieki no junioru starta) un virāžu ledus biezumā. Sievietēm labākais panākums no Latvijas sportistēm bija Maijai Tīrumai, kura bija devītā, bet vīriem Mārtiņš Rubenis ieņēma 11.vietu. Divnieku sacensībās Šici jau pirmajā braucienā uzrādīja otro labāko laiku un sudraba pozīcijas noturēja arī otrajā braucienā, tobrīd sasniedzot lielāko panākumu Latvijas ziemas sporta veidu vēsturē pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Divas dienas pēc Šicu sudraba Latvija tika pie vēl vienas medaļas – skeletonā otrais bija Martins Dukurs. Tomēr daudzos līdzjutējos Dukura sudrabs sākumā izraisīja rūgtuma sajūtu, jo viņš bija galvenais favorīts un daudzi eksperti prognozēja zelta godalgu. Sava favorīta statusu Martins Dukurs apliecināja jau sākumā, izvirzoties vadībā pēc pirmā brauciena. Arī pēc otrā un trešā brauciena viņš bija līderis, taču pēdējā braucienā viņu apsteidza mājinieks Džons Montgomerijs, kurš summā bija pārāks tikai par 0,07 sekundēm.

Lieliski Vankūverā startēja otrs Latvijas skeletonists Tomass Dukurs, kurš bija ceturtais. Pēc pirmā brauciena Tomass Dukurs bija septītais, otrajā pakāpās uz sesto vietu, pēc trešā bija jau ceturtais un šo pozīciju nosargāja arī pēdējā braucienā.

Latvijas komandā pieredzējušākie olimpieši bija Ilmārs Bricis un Anna Orlova, kuri ar savu staru iekļuva arī mūsdienu olimpisko spēļu vēsturē. Līdz šim mūsdienu olimpiskās kustības vēsturē 16 sportisti bija startējuši sešās Ziemas olimpiskajās spēlēs, un nu šim pulkam pievienojās abi Latvijas veterāni.

Pēc Vankūveras, visticamāk, Latvijas ziemas sporta veidos būs lielas pārmaiņas, jo daudzi sportisti nav pārliecināti par savu palikšanu profesionālajā sportā. Par aiziešanu jau ir paziņojuši kamaniņu braucēji Orlova un Guntis Rēķis, nav skaidrības par vēl vairākiem sportistiem (biatlonistiem, kamaniņu braucējiem, bobslejistiem) un šo sporta veidu nākotni Latvijā.

XXI Ziemas olimpiskās spēles sākās 12.februārī, bet pirmie medaļu komplekti tika sadalīti nākamajā dienā. Kopumā 16 dienu laikā vairāk nekā 2500 sportisti no 82 valstīm sadalīja 86 medaļu komplektus.

Par komandu neoficiālā vērtējuma uzvarētāju pārsteidzoši kļuva mājiniece Kanāda, kura iepriekšējās divās olimpiskajās spēlēs savā zemē nebija tikusi ne pie vienas zelta godalgas. Vankūverā kanādieši tika pie 14 zelta godalgām, kas ir jauns Ziemas olimpisko spēļu rekords, septiņām sudraba un piecām bronzas medaļām.

Pēc kopējā balvu klāsta Vankūveras spēles visveiksmīgākās bija amerikāņiem, kuri iekrāja 37 medaļas, arī sasniedzot jaunu ziemas olimpisko spēļu rekordu. Līdz šim visražīgākā ziemas olimpiāde bija 2002. gadā Soltleiksitijā 36 godalgas guvušajiem Vācijas olimpiešiem. Vankūverā ASV sportisti izcīnīja deviņus čempionu titulus.

Medaļas Vankūveras ziemas olimpiādē saņēma 26 valstu sportisti, bet olimpisko čempionu godā mājup var doties 19 valstu atlēti. Spēles neaptumšoja arī dopinga skandāli, ļaujot SOK priecāties par veiksmīgi realizētu antidopinga programmu.

Individuāli spēles visveiksmīgākās bija Norvēģijas distanču slēpotājai Maritai Bjergenai, kura nopelnīja piecas medaļas un kļuva par trīskārtēju olimpiādes čempioni. Bjergenas īpašumā nonāca arī pa vienai sudraba un bronzas godalgai. Trīs zelta medaļas vēl izcīnīja Ķīnas šorttrekiste Vana Mena.

XXII Ziemas olimpiskās spēles risināsies Krievijas kūrortpilsētā Sočos 2014.gadā no 7.-23.februārim.

hokejs (23 sportisti): vārtsargi - Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Sergejs Naumovs; aizsargi - Kristaps Sotnieks, Krišjānis Rēdlihs, Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Arvīs Reķis, Georgijs Pujacs, Kārlis Skrastiņš, Oskars Bārtulis; uzbrucēji - Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Ģirts Ankipāns, Mārtiņš Cipulis, Jānis Sprukts, Aleksandrs Ņiživijs, Armands Bērziņš, Gints Meija, Herberts Vasiļjevs, Kaspars Daugaviņš, Aleksejs Širokovs, Mārtiņš Karsums;

kamaniņu sports (desmit sportisti) - Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks, Guntis Rēķis, Maija Tīruma, Anna Orlova, Agnese Koklača, Andris Šics/Juris Šics, Oskars Gudramovčs/Pēteris Kalniņš;

biatlons (deviņi sportisti) - Ilmārs Bricis, Andrejs Rastorgujevs, Edgars Piksons, Kaspars Dumbris, Kristaps Lībietis, Madara Līduma, Gerda Krūmiņa, Līga Glāzere, Žanna Juškāne;

bobslejs (astoņi sportisti) - Jānis Miņins, Daumants Dreiškens, Oskars Melbārdis, Intars Dambis, Edgars Maskalāns, Pāvels Tulubjevs, Raivis Broks, Mihails Arhipovs;

kalnu slēpošana (trīs sportisti) - Liene Fimbauere, Roberts Rode, Kristaps Zvejnieks;

skeletons (divi sportisti) - Martins Dukurs, Tomass Dukurs;

distanču slēpošana (divi sportisti) - Jānis Paipals, Anete Brice;

šorttreks un ātrslidošana (viens sportists) - Haralds Silovs.