Svētdien risinājās sacensību noslēguma ceremonija, kurā no pasaules mūzikas zvaigznēm uzstājās "Grammy" balvas ieguvēji "Clean Bandit" un dziedātājs Džons Ņūmens. Tāpat sacensības uzrunās slavēja Eiropas spēļu organizācijas komitejas priekšsēdētāja un valsts prezidenta Ilhama Alijeva sieva Mehribana Alijeva, kā arī Eiropas Olimpiskās komitejas (EOC) prezidents Patriks Hiklijs.
Latvijas karogu noslēguma ceremonijā nesa pēdējā dienā sesto vietu izcīnījusī BMX riteņbraucēja Sandra Aleksejeva.
Septiņpadsmit sacensību dienās Krievijas sportisti ieguva 79 zelta godalgas, 40 sudrabus un 45 bronzas. Kopā šīs valsts sportisti tika pie 164 godalgām.
Otro vietu ar 21 zeltu, 15 sudrabiem un 20 bronzām ieguva mājiniece Azerbaidžāna, kas kopā deva 56 medaļas, bet trešā titulētākā ar 18 zeltiem, desmit sudrabiem un 19 bronzām bija Lielbritānija.
Tikmēr kopējā medaļu skaitā otro vietu ar 66 medaļām izcīnīja Vācija - 16 zelta, 17 sudraba un 33 bronzas godalgas.
Pie 24.vietas medaļu ieskaitē ar septiņām godalgām tika Lietuva, kas guva divas zelta godalgas kanoe airēšanas 200 metru distancē un peldēšanā, bet pie vienīgā sudraba tika peldēšanā. Tikmēr divas bronzas tika izcīnītas sambo, bet pa vienai - pludmales volejbolā un badmintonā. Savukārt Igaunijai bija viens paukošanā izcīnīts sudrabs, kā arī divas bronzas, kas izcīnītas grieķu-romiešu cīņā un paukošanā.
Savukārt Latvijai pirmo zelta godalgu Eiropas spēlēs Latvijai pirms nedēļas izcīnīja pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, bet sacensību ievadā bronzu ieguva brīvā stila cīkstone Anastasija Grigorjeva. Kopējā ieskaitē Latvijai 31.vieta, bet pie medaļām tika 42 valstis.
Eiropas spēlēs piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši kontinenta atlētu, kuri sacentās 20 sporta veidos. Latviju kopumā pārstāvēja 65 atlēti.
Dažos no sporta veidiem (šaušanā, galda tenisā un triatlonā) atlēti varēja nopelnīt ceļazīmes uz 2016.gadā Riodežaneiro paredzētajām olimpiskajām spēlēm. Savukārt peldēšanā un vieglatlētikā bija iespējams izpildīt nepieciešamos normatīvus, lai kvalificētos nākamā gada Olimpiādei. Tikmēr džudo un cīņā šajās sacensībās vienlaicīgi bija arī Eiropas čempionāti, bet Eiropas spēlēs nebija iekļauts teniss.
Tāpat spēļu programmā nebija arī tādu olimpisko sporta veidu kā burāšana, airēšana un modernā pieccīņa. Basketbola vietā bija strītbola sacensības, kā arī nebija klasiskā futbola, bet risinājās pludmales futbols. Savukārt no neolimpiskajiem sporta veidiem programmā bija iekļuvuši karatē un sambo.
Bija plānots, ka otrās Eiropas spēles pēc četriem gadiem rīkos Nīderlande, tomēr tā no iespējas atteikusies, tāpēc tagad EOC atkal jāmeklē potenciālā organizatore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
