Trīs spēles februārī, trīs spēles martā. Ne pārāk daudz profesionālam sportistam - turnīru maz, pēdējo reizi divas uzvaras pēc kārtas bija janvāra sākumā. Kas notiek ar Ernestu Gulbi?  Laikam gan precīzi  uz to neatbildēs neviens. Katram savi pieņēmumi, bet gaidītā rezultāta nav. Viens, ka līdzjutējiem ir vajadzīgas tikai un vienīgi uzvaras, bet otrs -  paša sportista apņemšanās. Mērķi Gulbim ir augsti, bet vismaz šogad pats sportists tiem nav pietuvinājies. Nupat Maiami zaudējums argentīnietim Karlosam Berlokam, kurš faktiski vispār nespēlē uz cietā seguma, tikai uz tenisita. Visā pērnajā sezonā Berlokam tikai viens mačs uz hard seguma un tas pats bez cerībām - "US Open" pirmajā kārtā trijos setos zaudēts rumānim Viktoram Hanesku.  Nupat Berlokam gluži vai vēsturisks panākums hard seguma laukumos, pret mūsu pašu līderi. Nejaušība vai tomēr likumsakarība?

Visai neparasts ir  Gulbja lēmums faktiski nekad nespēlēt dubultspēles. Jā, ja gadā sanāk aptuveni 100 oficiālo spēļu , tad lieta ir saprotama. Rodžers Federers dubultspēles aizvada reti, jo tad iznāk pārāk liela slodze un viņš savā karjerā jau nu gan par spēļu trūkumu nevarētu sūdzēties. Tik un tā, šogad Federers aizvadījis piecas dubultspēles. Rafaels Nadals jau astoņas, Novāks Džokovičs - četras, Endijs Marejs - sešas.  Nemaz nerunājot par tādiem spēlētajiem kā Fernando Verdasko vai Jurgens Melcers. Visi viņi ir augstāk par Gulbi, bet piedalās šad tad  arī dubultspēlēs. Noteikti  ne jau tikai naudas dēļ vai lai tīkotu pēc titula dubultspēlēs. Kopumā tur bieži citi favorīti, bet spēlē puiši tādēļ, lai ieietu sacensību ritmā. Ernestam Gulbim šogad viena dubultspēle Dohā (kur  līdz šim veiksmīgākais turnīrs vienspēlēs sezonā), viņu  šajā ziņā pārsit tikai zviedrs Robins Soderlings, kas ATP tūrē dubultspēli šogad nav aizvadījis.  Par zviedra izvēli nemāku teikt, bet viņš vienspēlēs ir piektais pasaulē un slodze sacensībās līdz ar to pietiekama.

Neesmu treneris, taču jaunībā tenisā pavadītajos gados spēlēšana gan vienspēļu, gan dubultspēļu turnīrā bija ierasta lieta visiem un visur. Jā, tad bija nedaudz citādāks teniss, vēl spēlēja pārsvarā koka raketēm, bet līdz ar  to mači bija daudz garāki nekā pašlaik. Divu setu vienspēle reti kad daudzmaz līdzīgiem pretiniekiem ilga mazāk par pusotru - divām stundām, trīs seti bieži jau prasīja stundas trīs. Ar visu to -  kāda stundiņa atpūtai un tad vēl dubultspēle ( reizēm vēl pat trešais mačs - jauktajās dubultspēlēs).  Vai arī spēles divās dažādās vecuma grupās - savā un vecākajā un tad iznāca jau divas vienspēles dienā. Tā bija norma un neviens to par ārkārtēju tenisā neuzskatīja. 

Tam pašam Ģirtam Dzeldem un citiem Gunas Avenas audzēkņiem treniņi vispār bieži bija tādā kā izdzīvošanas režīmā, pa piecām sešām stundām dienā vasaras karstumā. Labi, arī tas vēl negarantē panākumus pasaules līmenī, vajadzīgs arī talants, laba veselība, laimīga apstākļu sakritība utt.  Par Gulbja talantu kā tādu mēs varam nešaubīties, bet kā šis talants tiek realizēts? Pašlaik izskatās, ka  kaut kas ir jāmaina. Nav spēļu, nav uzvaru, nav gūtās pārliecības. Mums ir vēl  jaunie talanti dvīņu brāļi Mārtiņš un Jānis Podžus un pat viņiem 16 gadu vecumā skaidrs, ka sezonā kopumā vajag tiekties izspēlēt ap 100 oficiālām spēlēm. Citas receptes pieredzes gūšanai un arī spēles uzlabošanai nav. Dvīņi ikdienā trenējas Vācijā, nu jau braukā arī uz "Future" turnīriem, bet Latvijas ziemas čempionāts arī netika smādēts kā laba prakse un pieredzes skola. Ja nespēlē mačos, progresa nebūs.

Argentīnas treneris Ernāns Gumī uz laiku bija aizbraucis pie savas ģimenes, Ernestam vismaz  Indianavelsā palīdzēja austrālietis Darens Kehils. Viņš ir viens no treneriem, kas atbalsta adidas sponsorētos tenisistus ( tātad arī Gulbi) un ir pastrādājis ar daudziem lieliem meistariem. Gan ne pārāk ilgi, jo darbojas adidas treneru sistēmā , bet ne kopā tikai ar kādu vienu tenisistu. Bieži kāda pārmaiņa nāk par labu, bet nu mums ir jāgaida māla laukumu sezona, spēlēšana hard laukumos uz laiku  beigusies. Ar to negribu teikt, ka uz māla Gulbim ir sliktākas izredzes - gluži  otrādi, pērn tieši šajos laukumos viņš sasniedza savus labākos rezultātus. Jauki, bet šogad šie punkti jāaizstāv un aprīlī to izdarīt būs ļoti grūti. Par sasniegto pusfinālu Romas "Masters" vien ir 360 punkti un pamēģini nu tikt četriniekā. Vēl jau arī labi rezultāti pērn Madridē un Barselonā, kas šogad situāciju tikai sarežģī. Iespējams, pēcāk Ernests ne tikai vairs nebūs izlikto spēlētāju vidū "Grand Slam" turnīros, bet "Masters" jau būs jāspēlē  kvalifikācijā. Tas  ir koks ar diviem galiem, jo vismaz šādi ir iespējams gūt lielāku spēļu praksi.

 Grūti dot citiem padomus un kaut ko prognozēt, jo pēdējās Gulbja spēles nebija  iespējams vērot kādā no pārraidēm internetā vai TV. Var jau būt, ka pēkšņi viņš atkal izšaus kā raķete. Lai  tā notiek, līdzjutēji tikai priecāsies. Tomēr jāatceras, ka šovasar Ernestam apritēs 23 gadi un būtībā tenisā  ideālais vecums ir tā no 23 - 27 gadiem. Nerunāsim par dažiem ģēnijiem kā Nadals vai Džokovičs, bet būtībā tā ir. Laiks parādīt savu potenciālu, jo profesionālā karjera nevienam nav mūžīga. Aptauja gan nav veikta, bet daļa līdzjutēju noteikti zaudējuši ticību iespējamiem panākumiem.