Jau iepriekš četriniekos Jāņa Miņina ekipāža daudzkārt bijusi tuvu medaļām, taču šosezon pjedestāls tomēr vēl nebija sasniegts. Čezānā , Eiropas čempionātā godam
Šoreiz mūsējiem arī izloze bija labvēlīga - pirmajā braucienā trešais starta numurs, kad ledus kvalitāte krietni labāka nekā vēlāk. J.Miņina četrinieks šo likteņa dāvanu izmantoja - otrs labākais laiks braucienā, tikai par divām sekundes simtdaļām atpaliekot no šveicieša Martina Galikera.
Otrajā braucienā jāstartē beigās, toties kopā ar visiem galvenajiem konkurentiem. Šoreiz nervi izrādījās spēcīgāki tieši Latvijas ekipāžai un nevis šveiciešiem vai vāciešiem. Otrajā braucienā tika uzrādīts labākais laiks un Martinam Galikeram tik vien beigās izdevās kā nosargāt otro vietu, trešajā vietā vācieša Andrē Langes ekipāža. "Esmu pateicīgs visiem puišiem, komandai, atbalstītājiem, kas bija kopā ar mums un šodien mums tiešām izdevās labi braucieni," - tā tūdaļ pēc finiša intervijā TV teica mūsu pilots.
Priecīgs bija pat allaž ļoti rezignētais izlases treneris Sandis Prūsis :"Šoreiz ir tā , ka pat nevarēja būt vairs labāk. Mūsējie nobrauca labi un pretinieki šoreiz nebija konkurenti, es nezinu tieši kādu iemeslu pēc, bet citiem šodien negāja. Vienmēr jau var trasi izbraukt nedaudz labāk, bet ar paveikto šodien arī pilnībā pietiek! Ja nebūtu nākamā posma jaunnedēļ Sanktmoricā, tad jau varētu svinēt, šoreiz nekādas lielās svinības nenotiks."
Pats Sandis Prūsis četriniekos par Eiropas čempionu kļuva pirms pieciem gadiem Vācijā, tagad viņa sasniegumu atkārtojuši mūsu gados vēl jaunie sportisti.
Edagars Maskalāns kopā ar Kristapu Kalniņu, Raivi Broku un Reini Rozīti arī nobrauca godam - pirmkārt, kvalificējās otrajam braucienam( 18 laiks pirmajā braucienā) un vēlāk summā ieņēma 17 vietu pasaulē un 15.vietu Eiropas čempionātā.
Ieceres un realitāte
Galvenais uzdevums šosezon - Jānim Miņinam nostiprināties labāko desmitniekā divniekos un pacīnīties par godalgotajām vietām četriniekos. Pirmais uzdevums praktiski izpildīts, jo tikai fatālas neveiksmes gadījumā Jānis var izkrist no pirmā desmitnieka līdz pasaules čempionātam Altenbergā. Četriniekos ir stabils pirmais sešinieks, turklāt jau vairākos posmos arī pirms Čezānas mūsējie bijuši reāli medaļu pretendenti.
Līdz šim vienkārši nav paveicies - vai nu ar izlozi, vai braukšanu.
Kas ir Latvijas pašlaik otrs labākais pilots? Uz šo jautājumu nav tik viegli atbildēt, jo klātienē Edgars Maskalāns un Mihails Arhipovs šosezon sacīkstēs nav tikušies. Pasaules kausa izcīņā pēc Jaunā gada brauc E.Maskalāns, savukārt M.Arhipovs startē Eiropas kausos. E.Maskalānam divniekos pagaidām neizdodas kvalificēties otrajam braucienam, t.i,. būt labāko 20 vidū, M.Arhipovam neizdodas iebraukt trijniekā Eiropas kausā. Sezonas ievadā Arhipovs bija rezervists Pasaules kausā, Maskalāns spēja iekļūt trijniekā Eiropā. Teorētiski sezonas beigās ir iespējama atkal rokāde, taču praktiski tā neko nedos. Pēc jaunās sistēmas pasaules kausā rēķina katra pilota gūtos punktus individuāli. Edgars Maskalāns pašlaik kopvērtējumā ir 28.vietā un tas viņam parasti dod aptuveni 22.-24. starta pozīciju ( ne visi lielvalstu piloti var startēt vienā posmā). Arhipovam būtu jāsāk no vēl zemākas pozīcijas, kad ledus vairāk izdangāts un iekļūt labāko 20 skaitā būtu vēl problemātiskāk. Protams, Arhipovam būtu krietni labāks starta ieskrējiens, taču arī Maskalānam kopā ar Reini Rozīti jau bija labāks starts par Miņinu/Dreiškenu.
Treneriem jālemj - kas un kā, taču pirmais pilots mums ir un paliek Jānis Miņins. Nepilnu 28 gadu vecumā Jānis joprojām tiek uzskatīts par perspektīvu, jo bobsleja pilotiem tie labākie gadi sākas pēc 30. Kaut ir arī izņēmumi - Miņina vienaudzis amerikānis Stīvens Holkombs jau tagad cīnās par uzvaru pasaules kausa kopvērtējumā un daudzkārt stāvējis uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena, par diviem gadiem jaunākais itālis Simone Bertaco divniekos arī ticis tālāk par mūsējo, četriniekos atkal labāks ir Jānis.
Miņins tomēr spēj labi nobraukt, taču viņam pagaidām vēl nav tik lielas stabilitātes un arī tehnisko iespēju jomā vismaz ar amerikāņiem mēs nevaram sacensties. Plus vēl subjektīvi jāpieskaita paša pilota savainojumi un ne tik labais starta ieskrējiens. Priecīgā vēsts - šonedēļ Jāņa Miņina dzimtajā pilsētā Kuldīgā atklāta mūsu valstī modernākā vieglatlētikas manēža un gan jau tajā varēs patrenēties gan Miņins, gan arī citi mūsu bobslejisti. Vēl tikai vajadzētu mākslīgā medus starta estakādi, vēl tikai pārbūvēt Siguldas trasi un tad arī mums nebūtu iemesla sūdzēties par apstākļiem.
"Bobslejā bagāts nepaliksi," - tā mēdz teikt ne tikai Zintis Ekmanis, bet arī daudzi ārvalstu bobslejisti un treneri. Bobslejs jau ir kā dzīvesveids un narkotikas vienlaicīgi. Ne tik viegls, kā izskatās no malas, bet arī ar ne tik lielu konkurenci kā daudzos citos sporta veidos. Toties bobslejā visi ir gana stipri un pasaules kauss jau ir augstākā līga, nīkuļi te nestartē.
Latvijas mērķis paliek nemainīgs - pacīnīties par medaļu Vankūveras Olimpiskajās spēlēs. Tādās pašās domās ir arī Vācijas, ASV, Kanādas, Krievijas,. Šveices , Itālijas un Austrijas bobslejisti . Vismaz astoņas valstis tīko pēc medaļām un pašlaik Latvija šim mērķim tuvojas četriniekos. Labākais pierādījums - nupat aizvadītais Eiropas čempionāts un medaļa četriniekos! Būs veselība, sponsoru un sabiedrības atbalsts, varam to sasniegt, turklāt ne sliktākas izredzes Vankūverā noteikti būs arī brāļiem Dukuriem skeletonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
