Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš (interesanti, ka viņi ar Bujaļski ir vienaudži un arī Bujaļskis strādā Krievijas superlīgā – ar Novosibirskas "Dinamo-Enerģija") jau iepriekš sāka gatavoties mačam ar Franciju, tad kopā ar komandu brauca vēlreiz skatīties šo komandu un teica, ka "man ir plāniņš". Atlika tikai "plāniņu" realizēt. Viss ģeniālais esot vienkāršs un tieši tāpēc Zvirgzdiņš uzlika pret Franciju zonas aizsardzību. "Viens pret vienu" segšanā ar ātrajām un atlētiskajām francūzietēm nedrīkstēja ielaisties, bet zonas aizsardzības priekšā Francijas izlase apjuka. Viņu snaiperes meta garām, bet līdz centriem bumba tika daudz retāk nekā gribējās.
Latvijas izlasi no līdzsvara un pārliecības neizsita pat līderes Anetes Jēkabsones-Žogotas trauma jau pašā spēles sākumā (vēlāk gan viņa atgriezās laukumā un darīja visu, ko spēja, taču vairs nevarēja izdarīt tik daudz, cik būtu paveikusi, būdama pilnībā vesela), nesatricināja mūsu komandu arī Francijas izlases pietuvošanās pirms pēdējās ceturtdaļas, jo mums aiz līderes ir arī citas...līderes – Liene Jansone, Gunta Baško, Zane Tamane, Ieva Kubliņa, Ieva Tāre... Meitenēm pilnībā izdevās izpildīt trenera "plāniņu" un tika sasniegts tas, par ko daudzi pat nesapņoja – vieta pusfinālā un tiesības piedalīties Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā.
Pusfinālā Latvija tiksies ar Krievijas un Lietuvas pāra uzvarētājām. Šķiet, ka šis ir vienīgais ceturtdaļfināla pāris, kurā nekas pārsteidzošs nevar notikt (par Spānijas un Beļģijas maču tā gan nedrīkst teikt). Kaut gan...
Greizo spoguļu karaļvalstī notiek ne tādi vien brīnumi. Latvija un Baltkrievija jau pusfinālā, Francija un Čehija spēlēs par piekto līdz astoto vietu. Ja nesenais vīriešu Eiropas čempionāts tika nosaukts par pārsteigumu čempionātu, tad kā nosaukt šo? Pagaidām secinājums ir tikai viens – Eiropā kļūst arvien vairāk spēcīgu komandu un mēs starp spēcīgākajām esam jau četriniekā.