Neesmu redzējis citu prognozi, kā tikai to, kas paredz, ka LBL čempionāta pusfinālos tiksies BK „Barons/LU” ar „Valmieras pienu” un BK „Ventspils” ar Liepājas „Līvu alu”. 2:0 vai 2:1 ceturtdaļfinālā Liepājas un BK „Barons/LU” labā – tam vairs nebija principiālas atšķirības. Pēc pirmajām ceturtdaļfināla spēlēm šķiet, prognoze būs pareiza, jo, lai to sagrautu, Gulbenes „Bumerangs/ASK” un BK „Rīga” basketbolistiem vajadzēja uzvarēt pirmajās spēlēs pretinieku laukumā. Cita lieta, ka ar 2:0 un līdz ar to jau šonedēļ abas sērijas var arī nebeigties.
Pirms regulārā čempionāta pēdējā mača ar BK „Falco”, kas vairs nevarēja mainīt abu komandu likteni, BK „Rīga” galvenais treneris Igors Miglinieks teica, ka vajadzētu izmēģināt treniņos mēģinātās jaunas sadarbības, taču ir diezgan liels risks to darīt – ja nu zālē uzrodas izlūki... Nezinu, vai šajā spēlē bija pretinieku izlūki un vai Miglinieks patiešām kaut ko mēģināja cīņas apstākļos, taču pirmajā ¼ fināla mačā pret BK „Barons/LU” acīs krītošākā pārmaiņa bija Igora jaunākā brāļa Raimonda atrašanās viņam blakus uz rezervistu soliņa nevis kaut kādas kardinālas pārmaiņas komandas darbībā. It kā jau BK „Rīga” rindās netrūkst pieredzējušu meistaru – Višņevics, Laletins, Venskūns, Malasevičs, Citskovskis, taču komandas darbība ir tik nestabila un neprognozējama, it kā tajā spēlētu vieni jaunekļi. Minētajā mačā „Rīgai” pagalam nesekmējās metieni, daži jaunie izskatījās pagalam sabijušies un meta tikai garām, savukārt neviens no pieredzējušajiem par īstu līderi nekļuva. Likās, ka tāds būs serbs Malasevičs, kurš izcēlās ar vairākām efektīgām piespēlēm, taču tad nezin kāpēc viņš sāka aizrauties ar trīspunktu metieniem, kas nebūt nav viņa stiprā puse...

Tas viss, protams, ir BK „Rīga” vadības un naudas devēju ziņā, taču kaut kā nevar saskatīt tos principus, pēc kuriem tika un tiek veidota šī komanda – piemēram, diezin vai daži jaunie spēlētāji, no kuru pakalpojumiem sezonas gaitā tika nolemts atteikties, tagad būtu sliktāki un nenoderētu vairāk nekā viens otrs pieredzējis, taču savā meistarībā izaugsmes griestus jau sasniedzis basketbolists. Tieši jaunības azarta un emociju pietrūka, kad nesekmējās metieni un kad pretinieks arī spēlēja gan sasaistīti, gan pat samocīti. Izrāviens pēdējās ceturtdaļas sākumā no 55:50 uz 63:50 nodrošināja „Barons/LU” uzvaru (81:63) un – galvenais – palīdzēja basketbolistiem beidzot atraisīties. Turklāt vēl pretiniekiem diezgan ātri zuda cerības, ka vēl var kaut ko glābt. Šķiet, ka „Barons/LU” vēl nebija atgājis (pirmām kārtām psiholoģiski) pēc neveiksmēm pēdējās SEB BBL spēlēs un šī uzvara noteikti palīdzēs „veseļošanās procesā”. Sestdien abas komandas tiksies Hanzas vidusskolas zālē un laukuma saimnieki centīsies „Rīgas derbiju” padarīt maksimālu garu – līdz trim spēlēm. Taču diezin vai tagad spēles sākumā „Barons/LU” būs tik sapīts... Vai BK „Rīga” vispār tic, ka var iekļūt pusfinālā? Iespēja to pierādīt vēl ir.

Gulbenes un Liepājas komandas šosezon savā starpā tikās jau sešas reizes un tieši „Bumerangs/ASK” neļāva „Līvu alum” iekļūt SEB BBL 2.divīzijas finālčetriniekā, tā ka bija, par ko revanšēties. Ja kādai no LBL komandām patiešām ir sava laukuma priekšrocība, tad liepājniekiem tā patiešām ir un spēkos apmēram līdzvērtīgu konkurentu divcīņā arī reāli izpaužas – proti, Liepājā ir mazāks laukums un zonas aizsardzība ar četriem divmetriniekiem ierindā tajā ir grūti pārvarams šķērslis jebkuram . Turklāt gulbeniešiem vēl bija aizdomas, ka „Metalurga” zālē ir nedaudz zemāk novietoti grozi, tāpēc grasījās lūgt, lai mača komisārs pirms spēles izmēra to augstumu. Pa ceļam uz Liepāju „Bumerangs/ASK” iepriekšējā vakarā „piezemējās” Brocēnos, kur aizvadīja gan vakara, gan rīta treniņus un jau spēles dienā veica atlikušo gabalu līdz Liepājai (pēc gandrīz 400 km gara ceļa laikam patiešām nebūtu prāta darbs iet laukumā, turklāt vēl izslēgšanas nevis neko neizšķirošā spēlē).

Viesu lielākie trumpji bija ātra un agresīva spēle gan aizsardzībā (pirmām kārtām), gan uzbrukumā, kā arī precīzi metieni. Plus – cīņa par katru bumbu. Pēc pirmās ceturtdaļas viesi bija priekšā 11 punktus, bet pēc puslaika jau divus punktus zaudēja, taču jau tad bija skaidrs, ka nekādu lielu izrāvienu, visticamāk, nebūs. Gulbenes komanda pierādīja, ka ne velti spēlēja SEB BBL 2.divīzijas finālčetriniekā, kas jaunajiem basketbolistiem deva gan papildus pieredzi, gan pārliecību. Īpaši patīkami, ka „Bumerangs/ASK” rindās spēlē tikai pašmāju un gandrīz tikai jauni basketbolisti, arī treneris tai ir jaunākais LBL.

Pamatlaikā neizšķirtu – 81:81 – 3 sekundes pirms beigām panāca Raimonds Gabrāns, bet liepājnieku pēdējais metiens sasniedza mērķi mirkli par vēlu. Papildlaikā „Bumerangs/ASK” guva uzvaru – 97:86. Pārsteigums? Kā skatās, jo šīs uzvaras pamatā tomēr ir rūpīgs darbs visas sezonas (un pagājušās vasaras) garumā, turklāt sērija taču vēl nav beigusies...

„Pirms spēles teicu puišiem, ka mums nav vairs, ko zaudēt, sezonas uzdevumu – būt sešniekā – esam paveikuši, tāpēc jāspēlē atraisīti, jākapājas par katru bumbu neatkarīgi no tā, kāds ir rezultāts. Galvenais, nedrīkstēja ļaut mājiniekiem atrauties. Prieks par puiši pašatdevi, mums punktus guva visi, kas izgāja laukumā, un labi nospēlēja visi līderi, kas patiešām bija līderi katrā epizodē. Tagad svarīgi, lai pirms otrās spēles Gulbenē viņi paspēj nolaisties uz zemes, jo viss sāksies no jauna. Mēs vairs negribam braukt uz Liepāju, taču arī Liepājas komandai, šķiet, nekādu papildus motivāciju vairs nevajag, kas zina varbūt, ka no mača Gulbenē tur dažiem atkarīgs pārāk daudz viņu tālākajā karjerā...”, pēc mača teica Gulbenes komandas galvenais treneris Agris Galvanovskis. Viņa teiktajam vēl tikai jāpiebilst, ka Feldmanis guva 23 punktus, Gabrāns – 20 punktus un izdarīja 11 piespēles (pārtvēra 4 bumbas), Aleksejevs – 16 punktus un 15 atlēkušās bumbas, pa 10 punktiem guva Kazāks un Gailītis. Liepājniekiem tikai 17 minūtes spēlēja un 11 punktus guva Dabkus, tikai 2 punkti Jurēvičam un tikai Vokers bija savā ierastajā līmenī (24 punkti un 8 piespēles). Vēl viens „Līvu alus” zaudējuma iemesls, kaut gan īstais iemesls noteikti ir daudz dziļāk un ne jau tikai šajā konkrētajā spēlē tas bija redzams – kamēr Liepājā veidos komandu tāpat, kā līdz šim, tikmēr labas un stabilas komandas tur nebūs.

Tā, ka pirmām kārtām tieši šajā pārī var gaidīt gan visas trīs spēles, gan arī „subordinācijas neievērošanu” – proti, ne vienmēr tālāk iet tas, kurš stāv augstāk pēc regulārā turnīra...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!