Latvijas futbola izlases pussargam Gļebam Kļuškinam nelielas grūtības sagādā pierašana pie spēlēšanas uz dabīgā zāliena, jo sezonas sākumam viņš gatavojies uz mākslīgā seguma, intervijā Latvijas Futbola federācijas preses dienestam skaidroja spēlētājs.
Latvijas kluba FK "Jelgava" pussargs Kļuškins pašlaik kopā ar Latvijas nacionālo futbola izlasi gatavojas 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēlei pret Šveici.
Valstsvienības rindās pussargs debitēja 2013. gada 24. maijā pārbaudes spēlē pret Kataru. Toreiz komandu vadīja Aleksandrs Starkovs. Tikmēr pie Mariana Pahara talantīgais pussargs pirmo reizi tika izsaukts pagājušā gada septembrī. Apliecinot savas kvalitātes gan kluba rindās, gan arī valstsvienībā treniņos, šobrīd Gļebs jau ir aizvadījis četras spēles Latvijas izlasē, tostarp, sākot mačus pamatsastāvā kvalifikācijas cikla ietvaros pret Fēru salām, Ungāriju un Portugāli.
"SynotTip" Virslīgas čempionāta pirmās divas spēles Kļušķins un viņa pārstāvētā FK "Jelgava" aizvadīja uz mākslīgā seguma, bet treniņi Nionā notiek uz dabīgā zālāja. Pats futbolists skaidroja, ka šāda pāreja futbolistiem nav viegla.
"Pirmo reizi šogad trenējos dabīgā zāliena laukumā. Bija grūti, jo pirmo reizi pāreja no mākslīgā seguma uz īsto zāli vienmēr futbolistam ir nedaudz arī bīstama, jo kāju muskuļi varbūt vēl nav īsti gatavi šādam segumam, attiecīgi ir liels risks gūt traumu, ja pirmajā treniņā tiek dota liela slodze. Mūsu gadījumā pirmais treniņš bija salīdzinoši viegls, vairāk darbojāmies ar bumbām. Laukums Nionā ir ļoti labā stāvoklī. Man bija svarīgi atkal izjust spēli uz dabīgā zāliena. Arī laikapstākļi šeit, Šveicē, ir patīkami un raksturīgi pavasarim. Nekas netraucē trenēties un spēlēt futbolu," skaidroja Kļušķins. "Mūsu komandā puse spēlētāju pirms šīs spēles savos klubos trenējās un spēlēja pamatā uz mākslīgā laukuma, puse – uz dabīgā zāliena. Attiecīgi tiem, kas spēlēja uz mākslīgā laukuma, šobrīd nepieciešams nedaudz vairāk laika, lai treniņos pie tā pierastu. "
Latvijas izlases pussargs stāstīja, ka šobrīd treniņos tiek piestrādāts pie spēles ar bumbu. Spēlētājiem esot uzdevums veidot pozicionālos uzbrukumus, taču arī pretuzbrukumi esot svarīgi. "Šveicei ir ļoti saliedēta komanda, kas mīl daudz spēlēt ar bumbu. Malējie pussargi un aizsargi ļoti bieži iet uz priekšu. Pēc viņu uzbrukumiem paliek brīvas zonas malās, kuras mēs varam sekmīgi izmantot, pārejot no aizsardzības uzbrukumā. Jāmeklē savi spēlētāji, kam iespēlēt bumbu šajās brīvajās zonās," teica Kļušķins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
