Rūdolfs Andrejs Slavišens, tāds bija pilns viņa vārds, sportam pievērsās Rīgā 20. gs. 20. gadu sākumā. Bumbu viņš sāka dzenāt kopā ar citiem pašpuikām Esplanādes laukumā. Pēc dažiem gadiem Slavišens jau spēlēja "Rīgas Futbola Kluba" ("RFK") jauniešu komandā.

20. gs. 30. gadu sākumā Rūdolfs Slavišens ieņēma vietu "RFK" pirmās komandas sastāvā Latvijas Virslīgā. Slavišens izcēlās ar centību un pašaizliedzību, un viņam tika dota iespēja sevi parādīt arī valstsvienībā. 22 gadu vecumā 1932. gada vasarā Rūdolfs Slavišens debitēja Latvijas futbola izlasē. Avīze "Pasaules Pasts" liecināja, ka Slavišenam sākumā bijis "skatuves drudzis", kas lika nervozēt. Taču tas bija tikai sākums, un jau tuvākajos gados sporta žurnālistiem nācās Slavišenu atzīt par vienu no labākajiem futbola aizsargiem valstī.

"Viņš ir viens no tehniski sagatavotākiem un taktiski saprātīgākiem mūsu futbolistiem aizsargiem," par Slavišenu 1938. gadā rakstīja izdevums "Fiziskā Kultūra un Sports", piebilstot: "Slavišena lielās priekšrocības un izcilās futbolista īpašības bez dziļās spēles izpratnes ir vēl laba ķermeņtehnika, izturība, apķērība un ātrs starts."

Kopumā Latvijas futbola izlasē no 1932. līdz 1938. gadam Rūdolfs Slavišens jeb Slava, kā viņu iedēvēja sporta draugi, aizvadīja 36 oficiālas valstsacīkstes. Par sniegto ieguldījumu Rūdolfs Slavišens 1937. gadā tika apbalvots ar Latvijas Futbola savienības (LFS) Lielo nozīmi. Ar viņa palīdzību "RFK" komanda trīs reizes kļuva par Latvijas čempionvienību (1931., 1934., 1935. gadā). Slavišens, būdams students, spēlēja futbolu arī augstskolu sacīkstēs. Protams, bija viens no studentu korporācijas "Beveronija" futbola vienības vadošajiem spēlētājiem. Savukārt Latvijas studentu futbola izlases sastāvā izcīnīja 3. vietu akadēmiskajās meistarsacīkstēs Parīzē 1937. gadā. Pasaules studentu turnīra bronza bija negaidīts latviešu studentu panākums.

Kad 1939. gadā Slavišens grasījās atstāt "lielo futbolu" un pamest "RFK" ierindu, sporta prese par to ziņoja ar neslēptām skumjām. Tiesa, Rūdolfs Slavišens nevarēja tā vienkārši aiziet un futbola laukumā vēl atgriezās. 1940. gadā epizodiski uzspēlēja "RFK" sastāvā. Pēc tam, pirmajā padomju okupācijas gadā, startēja Rīgas "Dinamo" futbola vienībā. Nacistu okupācijas laikā spēlēja komandās "Studenti", "Daugavieši". Jāpiebilst, ka Slavišena pamatpozīcija, kurā viņš guva lielākos panākumus, bija aizsardzība. Taču viņš prata pielāgoties un spēlēja arī citos posteņos. Piemēram, "Daugaviešu" ierindā – centra pussarga pozīcijā. 1943. gada oktobrī oficiāli tika svinēta Slavišena 20 gadu sporta jubileja.

Pēc kara Rūdolfam Slavišenam bija jāpavada daži gadi PSRS varas iestāžu ieslodzījumā "lēģerī". Kad 1950. gadā Slavišens tika apcietināts, viņam tika inkriminēta vācu atbalstīšana kara laikā. Laikabiedri liecina, ka vēl 20. gs. 50. gadu otrajā pusē, jau pēc atgriešanās no ieslodzījuma, Slavišens spēlēja futbolu pats un trenēja Jūrmalas ugunsdzēsēju komandu.

Stāsts par Rūdolfu Slavišenu nebūtu pilnīgs, ja nepieminētu, ka viņš spēlēja arī basketbolu, bendiju (hokejs ar bumbiņu) un hokeju. Nenoliedzami futbols bija viņa galvenā aizraušanās, kurā viņš nodemonstrēja izcilu sniegumu. Taču jāteic, ka 20. gs. 30. gados "RFK" hokeja komandā viņš startēja kā rezultatīvs uzbrucējs.

Futbola meistars Rūdolfs Slavišens mūžībā aizgāja 1995. gada 16 augustā.

* Rūdolfa Slavišena dzimšanas datums (1909. g. 27. septembris) norādīts saskaņā ar 20. gs. 30. gados izdotiem personas dokumentiem – vairākām pasēm – un ar to izsniegšanu saistītiem oficiāliem iesniegumiem. Jau 20. gs. 40. gados un vēlāk presē kā dzimšanas datums norādīts tā paša gada 27. oktobris.