Pasaules U18 čempionāta turnīrs Rīgā – nodeva lielāku mērķu labā. Saruna ar LHF prezidentu Aigaru Kalvīti  (47)

Kā zināms, no 2. līdz 8. aprīlim "Arēna Rīga" būs atdota U18 pasaules čempionāta turnīram pirmās divīzijas A grupā, kurā par ceļazīmi uz eliti cīnīsies sešu valstu izlases – bez mājinieces Latvijas arī Dānija, Vācija, Kazahstāna, Norvēģija un Slovēnija. Visas pazīstamas un zināmas komandas arī pieaugušo pasaules čempionātā, līdz ar to uz Rīgas ledus kāps nākamie šo valstsvienību spēlētāji.

Saprotams, ka plašāku ažiotāžu un lielāku interesi gan no līdzjutēju, gan mediju puses, kā arī peļņas iespējas rīkotājvalstij sagādā pieaugušo pasaules čempionāts augstākajā divīzijā, bet, lai nopelnītu godu rīkot to, valstīm Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF) ir jāpierāda sevi, uzņemot jauniešu un zemāka līmeņa turnīrus. Jākrāj "plus" punkti, lai gan neiztiek arī bez dubultmorāles, uz ko norāda arī Kalvītis.

"Šis varbūt nebūs pasākums, kurā pārbaudīs mūsu gatavību 2021. gada pasaules čempionātam, jo Latvija to jau ir rīkojusi, pieredze mums ir, un atsauksmes par Rīgas turnīru bija labas, bet skaidrs – ja gribam pretendēt uz liela mēroga sacensībām, mums ir sabiedrisks pienākums uzņemties ne tikai ienesīgos pasākumus," uzsver Kalvītis. "Mēs arī nākamajā IIHF kongresā mēģināsim pieteikties uz citiem čempionātiem, arī U20, lai tas decembrī notiktu Rīgā, tas pats attiecas uz sieviešu turnīriem. Ja tu esi aktīvs un darbojies, tad vari cerēt uz citu valstu atbalstu balsojumā un rīkot lielākus pasākumus."

"Es uzskatu, ka Latvija no organizatoriskā viedokļa ir noteikti viena no vadošajām hokeja valstīm," saka LHF prezidents. "Negribu nevienu kritizēt, bet pēdējā laikā esam piedalījušies dažādos [starptautiskos] turnīros, kuru līmenis ir nožēlojams, gan no tiesāšanas viedokļa, gan no organizatoriskā, gan attieksmē pret sportistiem. Tas, ko mēs organizējam Latvijā, salīdzinoši ir visaugstākajā līmenī, pielīdzinoties pat Kanādai vai ASV, vai skandināviem. Mums tomēr ir daudz cilvēku, kas profesionāli darbojas pie spēļu turnīru organizācijas, piemēram, Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), un es ar pilnu atbildību varu pateikt, ka 2021. gada čempionāts noritēs uz urrā, ja nebūs kataklizmas pasaulē!"

"Tiesības uzņemt U18 pasaules čempionātu pirmajā divīzijā ieguvām apmaiņā pret atteikšanos pretendēt uz U20 čempionāta rīkošanu par labu Francijai, tā saņemot viņu atbalstu balsojumā par U18 turnīru," rīkošanas aizkulises atklāj Kalvītis. "Šie čempionāti, protams, nav naudu nesoši, bet tērējoši. Skaidrs, ka uz šo pasākumu nevar piesaistīt lielus reklāmdevējus, nedz milzīgus līdzekļus, bet jaunieši ir gan jāizmitina, gan jāpabaro, gan jānodrošina ledus, transports, un tas viss maksā."

Tomēr nav arī tā, ka neviens negrib organizēt jauno hokejistu pasaules čempionātus, uz katru no divīziju turnīriem ir vairāki pretendenti, jo īpaši uz to, kurā izcīna ceļazīmi uz elites grupu. "Tās valstis, kas ir ieinteresētas, lai viņu jaunatnes komanda ir A grupā, to grib izcīnīt savās mājās, kur mājas sienas palīdz," saka LHF prezidents. "No hokeja attīstības viedokļa pirmās divīzijas čempionāts ir tikpat nozīmīgs pasākums kā pieaugušo PČ, jo tur spēlē pietiekami augsta līmeņa hokejisti. Pretiniekos ir tās pašas valstis, kas pieaugušo turnīrā ir mūsu tiešie konkurenti – Vācija, Kazahstāna, Dānija, Norvēģija, Slovēnija."

Runājot par gatavošanos 2021. gada turnīram, LHF prezidents IIHF pārmet dubultus standartus, kas tiek piemēroti attiecībā uz dažādām valstīm. "Man nav ne mazāko šaubu, ka šis būs viens no labākajiem čempionātiem," saka Kalvītis. "Ne tikai no sportiskā, bet arī līdzjutēju viedokļa, jo gan Minska, gan Rīga ir līdzjutējiem draudzīgas pilsētas – atkal nekā personīga – atšķirībā no citām, kurās ir augstas cenas, slikta loģistika utt. No šā viedokļa mums ir lielas bažas par Dānijas čempionātu, kas tur notiks. Izskatās, ka tur būs daudz galvassāpes. Ja Vācijā pagājušogad čempionāts bija noorganizēts ļoti augstā līmenī un mums nebija problēmu, kas attiecas uz to, kas mūs sagaida Dānijā – mēs jau tagad staigājam un domājam, kā Latvijas izlasei nodrošināt treniņu procesu... Mēs dzīvosim 45 minūšu attālumā no spēles arēnas – iedomājieties, ja uz iesildīšanās treniņu jābrauc stundu ar autobusu un stunda atpakaļ, tad uz spēli un atpakaļ – tas nozīmē, ka hokejistiem dienā būs vismaz četras stundas jāpavada autobusā. Salīdzinājumam, tas, ko prasa no Latvijas, reāli nozīmē, ka IIHF pastāv dubultie standarti. Kā var rīkot čempionātu valstī, kur ir šādi apstākļi? Un ne jau tikai Latvijas izlase būs šādā situācijā, arī kanādieši dzīvo turpat, kur mēs, un tikai 2 vai 3 valstu komandas dzīvos spēles pilsētā, pārējās dzīvo tālāk, jo nav viesnīcu. Un vēl jau ir līdzjutēji... Tā kā es gribu teikt, ka Latvija no hokeja viedokļa ir ļoti sakārtota!"