Abi jaunie hokejisti šai turnīrā cer iekrist acīs daudzajiem Nacionālās Hokeja līgas (NHL) skautiem, kas ieradušies Somijā, kur notiek čempionāts, un abi apzinās, ka ar slaveno uzvārdu vien būs par maz.
Pagaidām abu sniegums ir iespaidīgs - Viljams Nīlanders četrās spēlēs ir sakrājis 11 rezultativitātes punktus, turklāt deviņus - tikai pēdējos divos mačos vien. Kapanena sniegums ir pieticīgāks - vieni gūti vārti un viena piespēle, taču viņš ir komandas līderis metienos pa vārtiem - 15.
"Abi ir ļoti meistarīgi un abiem ir izcili uzbrukuma instinkti," saka NHL skautu Eiropas nodaļas direktors Jērans Stubs. "Kapanens ir nedaudz lielāks par Nīlanderu un varbūt vairāk nobriedis kā spēlētājs, taču atšķirība starp viņiem ir ļoti neliela."
Abi puiši dzimuši 1996.gadā, kad viņu tēvi spēlēja NHL - Mikaels Nīlanders Kalgari "Flames", bet Sami Kapanens tajā pašā sezonā no Somijas pārcēlās uz Ameriku un pievienojās Hartfordas "Whalers".
"Hokejs ir man asinīs," atzīst Kaspari Kapanens. "Kad man bija viens vai divi gadi, es jau biju ticis pie nūjas un sāku ar to sist pa visu, kas atradās uz grīdas."
"Kasperi hokeju mīl jau kopš bērnības - viņš bija gatavs spēlēt ar visiem, vai tie bija vecvecāki, ģimenes draugi vai jebkurš, kas viesojās mūsu mājās," atceras Sami Kapanens.
Kasperi Kapanens ir trešais savā dzimtā, kas spēlē hokeju - viņa vecaistēvs Hannu pārstāvēja Helsinku "Jokkerit" gan kā spēlētājs, gan kā treneris. Hannu Kapanens 1998 un 2000. gadā bija arī Somijas U-20 izlases treneris pasaules čempionātā.
Viljama Nīlandera ceļš uz hokeju ir ļoti līdzīgs, arī viņš bez šaubīšanās seko sava tēva pēdās. "Tēvs bija tas, kurš man pirmoreiz uzvilka kājās slidas," atceras jaunais hokejists. "Es skatījos pa televizoru, kā viņš spēlē, līdz ar to nekur tālu prom no hokeja pasaules nebiju. Atceros, kā reiz stāvēju pie eskalatora blakus Mario Lemjē un pasveicināju viņu - to atcerēšos uz visu mūžu."
"Viljams ir vecākais brālis, un kamēr es biju izbraukumos, viņam vajadzēja rūpēties par jaunākajiem bērniem, tāpēc viņš ir ļoti apzinīgs un nobriedis, un tas atsaucas arī uz spēli laukumā," saka tēvs. "Viņš ir ļoti prasīgs pret sevi un reti kad apmierināts ar savu sniegumu."
"Kad Viljams bija jaunāks, viņš sapņoja par vārtsarga pozīciju, taču es viņu atrunāju - turēju pagrabā, kamēr pārdomāja," smejas Nīlanders vecākais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
