Grib mazināt Latvijas Olimpiskās komitejas lomu sporta dzīvē

Skatot šo ziņojumu, valdībai būs jāizšķiras starp vairākiem variantiem, taču būtībā visi varianti paredz biedrības Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) lomas samazināšanu, norāda DB. Nu jau gandrīz 10 gadus tieši šī nevalstiskā organizācija, izmantojot valsts galvotus kredītus, ir spēlējusi vadošo lomu teju visu vērienīgāko sporta infrastruktūras projektu īstenošanā. Kopš 2002. gada valsts galvojusi LOK kredītus par kopējo summu aptuveni 56,4 miljonu latu apmērā. Parāda atlikums šī gada 31. jūlijā atbilstoši Valsts kases (VK) datiem bija nepilni 26, 4 miljoni latu, bet galvojuma neizmaksātā daļa – 17, 3 miljoni latu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs stāsta, ka valdībai tiks piedāvāts izšķirties starp vairākiem iespējamiem sporta infrastruktūras attīstības finansēšanas modeļiem. Kā iespējamus risinājumus IZM piedāvā valsts investīciju programmas atjaunošanu, valsts galvojuma mehānisma saglabāšanu, tostarp apsverot iespēju galvojumus turpmāk piešķirt nevis LOK, bet gan kādai valsts kontrolē esošai kapitālsabiedrībai, ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti un privātā kapitāla piesaisti jeb tā dēvētā publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa izmantošanu.

Kā skaidro Severs, Nacionālā sporta padome 15. jūlijā bija nolēmusi aicināt valdību paredzēt iespēju sporta infrastruktūras attīstībai piesaistīt "daudzkanālu finansējumu", kas būtībā nozīmējot, ka padome atbalsta visu minēto risinājumu kombināciju. IZM Sporta departamenta direktores vietnieks arī norāda, ka ES struktūrfondu līdzekļi šādu projektu īstenošanai nav pieejami, tādēļ IZM piedāvās valdībai pašvaldību līmeņa projektu īstenošanai izmantot valsts investīciju programmu, bet valsts līmeņa projektu finansēšanā arī turpmāk izmantot valsts galvojumus, kuri tiktu piešķirti kapitālsabiedrībai kā konkrēta projekta īstenotājai.

"Šāds atbalsta mehānisms ne tikai būtu pārskatāmāks no budžeta un finanšu vadības viedokļa, bet arī būtu saprotamāks sabiedrībai, jo valsts atbalstu tiešā veidā saņemtu projekta īstenotājs – pašvaldība vai kapitālsabiedrība," atzīmē Severs.

LOK prezidents Aldonis Vrubļevskis, vaicāts, kā viņš vērtē vēlmi atteikties no LOK starpniecības vērienīgāko sporta projektu īstenošanā, steidz uzsvērt, ka LOK nekad neesot bijis pašmērķa uzņemties šādu starpnieka lomu.

"Es domāju, ka tik kategoriski, ka tikai un vienīgi kapitālsabiedrībai tiks šie galvojumi, beigās nebūs. Gala variantā, iespējams, būs kāds vispārīgāks termins, piemēram, projekta realizētājs, un tad jau tīri politiski ir brīvas rokas ministrijām un valdībai izvēlēties, kādā formā tas projekta realizētājs pastāvēs – vai tā būs kapitālsabiedrība vai tas būs valsts vai pašvaldības nodibinājums, vai jebkāda cita forma. Vai LOK tur būs iekšā vai ne, tīri juridiski tas nav nesvarīgi," saka Vrubļevskis.

Tomēr viņš nekavējas atgādināt, ka pastāvošais, no ekonomiskā viedokļa neloģiskais sporta infrastruktūras finansēšanas modelis, kas paredz, ka LOK lielāko sporta objektu būvniecībai ņem valsts galvotus kredītus, kuru atdošanai savukārt ir nepieciešama valsts budžeta dotācija, savulaik izveidojies tieši tādēļ, ka politiķi parasti nespēj savstarpēji vienoties, kurus sporta projektus atbalstīt.

"Kāpēc vispār sākās tā galvojumu ēra? Tāpēc, ka politiķi, savstarpēji neuzticoties viens otram, nevarēja atrast citu risinājumu kā attīstīt sporta infrastruktūru lielajās pašvaldībās. Katrai pašvaldībai bija sava "krāsa", sava partija. Un viņi atrada politiski visneitrālāko spēlētāju, kas ir LOK, kura vienlaikus ir politiski neitrāla un sporta saturu nodrošinoša organizācija, lai olimpiskā sporta centra vietā neizveidotos izstāžu centrs vai lielveikals, lai arī piepildījums būtu ar sportu," laikrakstam skaidro LOK prezidents.

LOK prezidents Vrubļevskis sliecas domāt, ka politiķi arī tagad nespēs vienoties par visiem pieņemamu sporta infrastruktūras finansēšanas modeli: "Astoņu gadu garumā šis jautājums ir viļāts kā karsts kartupelis, bet būtībā nekas nav mainījies, mehānisms ir palicis tieši tāds pats."

Tādēļ LOK jau sagatavojusi un iesniegusi IZM dokumentus septiņu valsts galvojumu iekļaušanai 2012. gada valsts budžetā. Par valsts galvotiem kredītiem LOK vēlētos rekonstruēt sporta centru "Mežaparks", Siguldas kamaniņu trasi, tenisa centru "Lielupe", kā arī uzbūvēt sporta centrus Liepājā, Limbažos, Dobelē un Rēzeknē, tas ir, pašvaldībās, kas izrādījušas attiecīgu interesi. "Visi papīri sagūluši ministrijā, bet, kā tie tiks izvērtēti pēc jaunās valdības sastādīšanas, to šobrīd neviens neuzņemsies apgalvot," teic Vrubļevskis, uzsverot, ka LOK par prioritāriem šobrīd uzskata Mežaparka un Siguldas kamaniņu trases rekonstrukcijas projektus. Tomēr, viņaprāt, valstij būtu jāizlemj arī tas, ko darīt ar "Daugavas" stadionu, kura pilnvērtīgai rekonstrukcijai saskaņā ar pērn veiktiem aprēķiniem nepieciešami savi 30 līdz 35 miljoniem latu.

Tomēr pat tad, ja LOK arī turpmāk saglabās galvenā valsts nozīmes sporta projektu īstenotāja statusu, varbūtība, ka nākamā gada budžetā tam tiks piešķirti visi prasītie galvojumi, ir ļoti neliela – gan tādēļ, ka vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas Komisiju samērā strikti regulē maksimāli pieļaujamo valsts galvojumu apmēru, gan tādēļ, ka jau saņemto, valsts galvoto kredītu atmaksai nepieciešamās dotācijas apmērs arvien pieaug – šogad tā plānota jau 5,39 miljonu latu apmērā. IZM Sporta departamenta direktores vietnieks Severs norāda: "Nav pieļaujama galvojumu atmaksai paredzētās dotācijas samazināšana, jo pretējā gadījumā valstij kā galvotājam īsā laikā var nākties kā galviniekam atmaksāt kredītiestāžu izsniegto vairākus desmitus miljonu latu lielo kredītportfeli."

Gan tādēļ, ka samazināts kopējais valsts budžeta finansējuma īpatsvars sportam, gan tādēļ, ka pieaugušas kredītu atmaksai nepieciešamās summas, LOK kredītsaistību segšanai paredzētais finansējuma īpatsvars pieaudzis no 18,5% 2009. gadā līdz gandrīz 30,3% šogad. Tomēr Edgars Severs uzsver, ka dotācijas pieaugums LOK galvoto kredītu atmaksai neatstāj negatīvu iespaidu uz citu sporta budžeta apakšprogrammu finansēšanu. Tomēr, ņemot vērā budžeta konsolidācijas pasākumus, budžeta dotācijas sportam, tostarp LOK saņemtā dotācija augstas klases sporta atbalstam ir krietni sarukusi – pēc Vrubļevska teiktā, 2008. gadā tieši sporta atbalstam paredzēto dotāciju kopējais apmērs, ko saņēma LOK, bija aptuveni 2,4 miljoni latu, savukārt šogad – tikai aptuveni viens miljons latu.

VK Finansēšanas departamenta direktore Antra Bērziņa atzīst, ka savā ziņā valsts ir nonākusi ķīlnieka lomā, proti, ja budžeta dotācija tiktu samazināta, LOK nespētu norēķināties par valsts galvotajiem kredītiem un tie būtu jāsedz pašai valstij: "Shēma ir tāda, ka komplektā ar valsts galvojumu uzreiz nāk IZM paredzēta nauda maksājumu segšanai. Tātad budžets maksā jebkurā gadījumā." Gan viņa, gan LOK prezidents Vrubļevskis uzsver, ka budžeta dotāciju, kas paredzēta valsts galvoto kredītu atmaksai, LOK drīkst izmantot tikai šim mērķim.