Bijušais Anglijas izlases regbists Skarboro stāsta par pieredzēto Latvijā un Latvijas izlasē  (18)

Skarboro Latvijā ieradās jūnija pirmajās dienās, bet neilgi pēc tam Latvijas "septītnieka" komanda, nespējot sapulcināt spēcīgākos regbistus, Eiropas čempionāta pirmajā posmā palika pēdējie. Tomēr otrajā posmā izdevās sapulcināt praktiski visus labākos Latvijas "septiņnieka" spēlētājus, kas vainagojās ar negaidīti augsto trešo vietu un vietas saglabāšanu "Trophy" divīzijā. Tagad sarunā ar portālu "Delfi" Skarboro stāsta par notikumiem bagāto mēnesi Latvijā.

Kā vispār nokļuvi Latvijā, kas nekad nav bijusi regbijam nozīmīga valsts?

Sagadījās interesanti. Anglijā ļoti labi spēlē Guntars Grieķis un Mārtiņš Bokišs. Viņi man ieminējās, ka Latvijā meklē projektam cilvēku. Es aizsūtīju CV, tad ar mani sazinājās Jānis Zuments, kurš bija atbildīgs par "septītnieku", un runājām par iespēju vadīt regbija 7 izlasi, kā arī palīdzēt attīstīt citus regbija projektus. Sarakstījāmies, vienojāmies, un tā arī nonācu šeit.

Kādas bija pirmās sajūtas uzzinot, ka jāvada ir valstsvienība, nevis kāds klubs vai reģionālā komanda?

Satriecoši pozitīvā nozīmē. Tā ir iespēja palīdzēt nacionālā mērogā un iespēja sevi parādīt pavisam savādākā līmenī. Man tā bija jauna pieredze, bet zināju, ka spēšu palīdzēt Latvijas regbijam ar savu padomu.

Kādi bija pirmie iespaidi par Latvijas regbiju?

Biju atbraucis skatīties regbija 10 sacensības, lai sāktu jau izvērtēt cilvēkus "septītnieka" komandai. Jāatzīst, ka ļoti labi pirmie iespaidi. Redzēju, ka regbistiem ir tīri labas iemaņas, piespēļu tehnika un pamatelementu izpilde ir labā līmenī. Nebiju gaidījis, ka tik labas. Sapratu, ka pareizi komplektējot komandu un izvēloties pareizi taktiku, var būt laba komanda.

Pirms pirmā turnīra nebija daudz laika sagatavoties, bija arī problēmas ar komandas komplektāciju. Ko teici spēlētājiem un ko treneris tik īsā laikā var paspēt izdarīt?

Jā, tas tiesa, ka man nebija daudz laika trenēt. Pirmajā periodā vispār centos izprast ne tikai Latvijas regbiju, bet arī notiekošo Latvijas regbijā. Man bija svarīgi iepazīt spēlētājus – kādi viņi ir kā cilvēki, ne tikai kā spēlētāji. Tas bija izaicinājums, uzzināt ne tikai spēlētāju līmeni, bet arī viņu īpašības. Centos iepazīt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai veidotu komandu. Kad atbraucu piektdien uz pirmo treniņu, tad bija 32 cilvēki. Jā, nebija tā labākā sagatavošanās pirmajam posmam, bet negribēju samazināt to cilvēku skaitu, bet devu iespēju trenēties daudziem.

Tieši īsais sagatavošanās laika posms bija viens no iemesliem sliktajam startam pirmajā posmā. Bet mēs bijām tā kā starp diviem dzirnakmeņiem – vai nu strādāt pie snieguma uzlabošanas ilgākā laika posmā vai arī uzreiz koncentrēties sasniegumam. Bet mēs pirmo posmu pārvērtām par tādu kā attīstības posmu, mums vēl arī nevarēja palīdzēt "Miesnieku" spēlētāji, kas radīja papildus problēmas. Bet mums tāpat bija labs, sabalansēts sastāvs. Trūka pieredzes, kas tādā līmenī ir ļoti svarīgi. Bet, no otras puses, jaunie tieši ieguva tādu pieredzi, kas palīdzēs nākotnē. Otrajā posmā jau ātrāk samazināju treniņos iesaistīto spēlētāju skaitu, lai vairāk varētu koncentrēties uz komandas un komandas taktikas veidošanu.

Otrajā posmā bija pavisam cita, daudz spēcīgāka komanda. Kas izmainījās?

Jā, otrajā posmā bija ne tikai daudz labāka komanda laukumā, bet arī daudz labāka komanda, kas bija aiz spēlētājiem. Jau laicīgi bija noorganizēts viss, lai treneris var veltīt uzmanību tikai savam darbam. Otrajā posmā bija daudz vieglāk, spēlētāju skaits tika samazināts, visi zināja savu lomu – gan menedžeri Kaspars Kagainis un Marta Ozola, visi iesaistītie fizioterapeiti, ārsti, utt. Varējām domāt tikai un vienīgi par regbiju. Viss bija pavisam citā līmenī. Bija arī "Miesnieku" spēlētāji pieejami, bet pirmajā posmā spēlējoši zināja, ko es no viņiem prasu un kāda taktika jāpielieto.

Vai pētīji un skatījies arī kādu Latvijas klasiskā regbija spēli?

Jā, skatījos tās dažas spēles. Redzēju arī video ar Latvijas izlases sniegumu un meklēju spēlētājus, kas derētu "septītniekam". Es pats arī lielajā regbijā trenēju, bet mani vairāk fascinē "septītnieks" ar ātrumu un to spraigumu.

Latvijas regbijā pirmo reizi bija cilvēks ar tādu iespaidīgu CV, jo tomēr esi spēlējis Anglijas izlasē, kur iekļūt tik viegli nevar. Kā puiši ģērbtuvē uztvēra tāda spēlētāja (tagad jau trenera kārtā) atbraukšanu?

Pirms treniņu sākuma mani iepazīstināja, bet lielākā daļa jau bija iepazinuši manu CV. Čaļi varbūt vairāk ieklausījās manī, jo zināja, kāda ir mana pieredze, ka manā CV ir arī Anglijas izlases ieraksts. Bet tā cienīšana jau rodas no padomiem, ko tu sniedz spēlētājam ikdienā. Varbūt daudz ko viņi jau zināja, bet dažas nianses izstāstīju, kā vieglāk veikt darbu laukumā, ko prasu. Tās regbija "viltības".

Kā spēlētāji paveica savu darbu, ko tu uzdevi?

Fantastiski! Jau no sākuma pateicu, ka ir daudz kas darāms. Bet es prasīju daudzas nianses. Varbūt, dažas no malas neliekas svarīgas, bet tās ir ļoti svarīgas. Pirmkārt, treniņos jāierodas laicīgi. Otrkārt – runāšana. Ja ir kādas problēmas, to vajag runāt un izrunāt. Disciplīna deva rezultātu. Prasīju atdevi, un tas bija atslēgas moments. Prasīju 100% un lielāku atdevi, un viņi to izdarīja. Īpaši otrajā posmā. Kad tev nav spēka, tev jāatrod papildus resursi sevī un sevi jāpārvar. Arī emocionāli. Tas nostrādāja īpaši otrajā posmā un, jo sevišķi, spēlē pret Lietuvu (tas Latvijai deva uzvaru un iekļūšanu pusfinālā).

Kas ir nākotnē ar tevi un Latvijas regbiju?

Man tas ir jauns ieraksts manā regbija stāstā. Braucu uz šejieni pēc Jāņa Zumenta uzaicinājuma, kurš centās te visu salikt "pa plauktiņiem", lai izveidotu labāko komandu, un skatīties, cik tālu varam ar labu sastāvu tikt. Žēl, ka pirmajā posmā neizdevās sapulcināt labākos un parādīt visu, uz ko spējam. Mums bija laba pieredze, jo visi redzēja, ko var sasniegt, ja esam visi vienoti un visi izdara savu darbu komandas labā.

Ja aicinās turpināt darbu, piekritīsi?

Esmu runājis ar LRF jauno prezidentu Aivaru Pilenieku, runājām par nākotni. Ticu, ka viņiem ir plāns. Es jūtos lepns, ka varēju šādu komandu trenēt. Man patika uzzināt ko jaunu par Latviju, tās vēsturi, apskatīt valsti, iepazīt tuvāk valsti un kultūru. Pirms tam nekad te nebiju bijis, tikai zināju pēc puišu stāstītā.

Kāda Latvija paliks atmiņā?

Maza, skaista valsts. Cilvēki šeit lepojas ar savu valsti. Skaista pludmale Jūrmalā. Skaista Rīgas vecpilsēta. Es paplašināju savu redzesloku un redzēju, cik jauka ir šī mazā valsts. Te man bija fantastiska pieredze no pirmās līdz pat pēdējai dienai. Ceru, ka stāsts turpināsies un skatīsimies, kāda loma man būs Latvijas regbijā. Bet bija interesanti un patīkami strādāt Latvijas regbijā.