Foto: AFP/Scanpix
Pagājušās nedēļas nogalē Regbija čempionāta pēdējā kārtā Jaunzēlandes regbija izlase Durbanas "Kings Park" stadionā saplosīja Dienvidāfriku ar 57:15 (12:9), sagādājot tai visu laiku smagāko sakāvi savā laukumā un vienlaikus atkārtojot elites izlašu rekordu – 17 uzvaras pēc kārtas. Turnīra pēdējā spēlē, kas pirmo reizi notika Eiropā, Austrālija ar 33:21 (18:8) Tvikenemā pārspēja Argentīnu.

Jaunzēlandes un DĀR divcīņa tradicionāli tiek uzskatīta par vissīvāko sāncensību regbija vēsturē, tām kopš 1921. gada cīnoties par tiesībām saukties par pasaules spēcīgāko izlasi. Ja aparteīda laikos neliels pārsvars piederēja DĀR, tad pēc aparteīda sistēmas likvidēšanas un DĀR atgriešanās starptautiskajā regbija saimē 1992. gadā svaru kausi nepārtraukti aizvien vairāk svērušies "All Blacks" labā, bet pēdējos gados salinieku pārsvars jau kļuvis nepieklājīgs – kopš Jaunzēlande 2011. gadā pēc 24 gadu pārtraukuma beidzot vēlreiz izcīnīja Pasaules kausu, tā piekāpusies Dienvidāfrikai tikai vienu reizi, bet uzvarējusi deviņas. Turklāt pēc 2015. gada triumfa Pasaules kausā Jaunzēlande, par spīti tādu superzvaigžņu kā kapteiņa Ričija Mako, Daniela Kārtera, Konrāda Smita un Ma'a Nonu aiziešanai, ir vēl vairāk palielinājusi apgriezienus, šogad pirmajā spēlē Kraistčērčā sakaujot DĀR ar 41:13. Skaidrs, ka tikai pilnīgi optimisti cerēja uz dienvidāfrikāņu sekmēm savā laukumā, taču pat vislielākie pesimisti negaidīja tādu izrēķināšanos, kas pārspļaus pat 2003. gada slaktiņu Pretorijas "Loftus Versfeld" stadionā (16:52).

Ja Jaunzēlande ar katru gadu kļūst spēcīgāka un tās klase aizvien vairāk attālinās no sekotājiem, DĀR slīgst aizvien dziļākā purvā. Tās krāšņā regbija izlases vēsture ir pieredzējusi lielisku treneru, tādu kā Danijs Kreivens, Kičs Kristijs vai Niks Malets, kaldinātos slavas laikus, ir bijuši arī ne visai veiksmīgi treneri, taču līdz šim dienvidāfrikāņi (un ne tikai viņi) bija vienisprātis, ka sliktāka trenera par Rūdolfu Strauliju izlasei nav bijis. Straulija vadībā (2002.-03. g.) DĀR regbijs piedzīvoja vismelnākās lappuses savā vēsturē - gan bēdīgi slaveno treniņnometni "Kamp Staaldraat" pirms 2003. gada Pasaules kausa izcīņas, gan visu laiku smagāko sakāvi Tvikenemā 2002. gadā pret topošo pasaules čempioni Angliju (3:53, kad spēles lielāko daļu afrikāņi spēlēja mazākumā un vispār izcēlās ar atklātām rupjībām laukumā), gan sakāvi Francijā (10:30), zaudējumu Skotijā (6:21). Taču tas viss bija pretinieku laukumā, parasti savā laukumā DĀR reti cieta zaudējumus, nemaz nerunājot par sakāvēm. Pienāca 2003. gada 19. jūlijs, kad DĀR regbijs sasniedza, šķiet, viszemāko punktu savā vēsturē – 16:52, jaunzēlandieši ņirgājoties ienesa 7 piezemējumus, ielaižot tikai vienu. DĀR pazemojumu nemazināja fakts, ka tālaika Jaunzēlandes izlases sastāvā spīdēja tādi ovālās bumbas mākslinieki kā Karloss Spensers, Dags Haulets, Džo Rokokoko, Ārons Meidžors un daudzi citi. Tā bija melnākā diena DĀR regbija vēsturē. Līdz pagājušajai nedēļai, kad jaunzēlandieši ienesa deviņus (!) piezemējumus, bet mājinieki palika bešā.

Pašreizējam DĀR trenerim Alisteram Kocē ir izdevies tas, kas šķita neiespējams – vismaz pagaidām būt vēl sliktākam par Strauliju. Viņa vadībā DĀR demonstrē vienkārši fantastiski bezzobainu spēli, sevišķi uzbrukumā. It kā nav brīnums, jo Kocē 5 sezonas vadīja Keiptaunas "Stormers" – vienu no spēcīgākajiem DĀR regbija klubiem, kurš bija slavens ar savu aizsardzību, taču vienlaikus ar grūtībām gūt piezemējumus. Tas parasti atspēlējās dienvidu puslodes klubu turnīra "Super Rugby" izslēgšanas spēlēs, kur keiptaunieši regulāri cieta sakāves no ievērojami tehniskākajiem Jaunzēlandes un Austrālijas klubiem. Daudzi uzskata, ka melnādainā Kocē iecelšana ir DĀR politiķu gājiens "transformācijas" nodrošināšanai. Kocē izlases karjera sākās ar vēsturisko DĀR zaudējumu savā laukumā Īrijai, turklāt spēlējot pret 14 pretiniekiem, sekoja divas izmocītas uzvaras pār Īriju, Regbija čempionāta sākumā atkal brīnumaina izglābšanās savā laukumā pret Argentīnu, taču Argentīnā veiksme beidzās, bet pēc prognozējamiem un bezzobainiem zaudējumiem Austrālijā un Jaunzēlandē beidzot izdevās izcīnīt uzvaru Pretorijā pār Austrāliju (18:10). Šī uzvara izrādījās viltus rītausma, dienvidāfrikāņi pat savā laukumā, turklāt augstkalnē nevis vienkārši neguva nevienu piezemējumu, bet visas 80 minūtes ne mirkli pat neapdraudēja pretinieku ieskaites laukumu, un tikai veterāna desmitā numura Mornes Steina precizitāte un viesu garām palaistās iespējas ļāva izcīnīt uzvaru.

Bija skaidrs, ka impotence uzbrukumā un pilnīgā paļaušanās uz Steina precizitāti pret nepārspējamiem uzbrukuma meistariem jaunzēlandiešiem neko labu nesola. DĀR līdzjutēji gan cerēja, ka lietavas un spēcīgais vējš Durbanā atvieglos viņu uzdevumu visādos veidos bremzēt pretinieku uzbrukumus un apgrūtinās jaunzēlandiešiem bumbas pārvaldību. Turklāt viesu sastāvā nespēlēja pašlaik pasaulē labākais devītais numurs Ārons Smits – nesen viņu Kraistčērčas lidostas labierīcībās pieķēra seksuālās izpriecās ar kādu sievieti, un izlases treneris Stīvs Hansens viņu par sodu atstāja mājās, nepaņemot uz Argentīnu un DĀR. Smita vietā stājās T.Dž. Perenara, kurš savu lielo iespēju garām nepalaida, abās spēlēs parādot brīnišķīgu sniegumu.

Pirmajā puslaikā "All Blacks" neizdevās īsti realizēt savu pārsvaru, savukārt Steins līdz 17. minūtei ar soda sitieniem panāca 6:0. Viesu ilgstošais spiediens beidzot nesa augļus 21. minūtē, uzbrukumu noslēdzot Izraēlam Degam (6:5), bet 26. minūtē Steins palielināja DĀR pārsvaru (9:5). 32. minūtē video tiesnesis ieskaitīja strīdīgu Perenaras piezemējumu, jo šķita, ka viņš pirms piezemējuma bija zaudējis kontroli pār bumbu. Tomēr spēles likteni tas neizšķīra, jo Jaunzēlande praktiski visu spēli aizvadīja uzbrukumos, un mājinieku kapitulācija bija tikai laika jautājums. Steins ar soda sitieniem turpināja saglabāt mājinieku līdzjutējos naivu cerību, jo neko citu uzbrukumā DĀR nespēja piedāvāt, savukārt Jaunzēlande turpināja uz katru Steina soda sitienu atbildēt ar piezemējumu – un tikai desmitā numura Bodena Bareta biežās neprecizitātes realizācijā ļāva DĀR turēties līdzi, vēl 20 minūtes pirms spēles beigām atpaliekot par nieka 7 punktiem (15:22). Tiesa, Barets netrāpītās realizācijas ar uzviju kompensēja ar saviem diviem piezemējumiem un vairāku citu piezemējumu izkārtošanu saviem partneriem. 60. minūtē Perenara guva savu otro piezemējumu, un viss bija skaidrs (15:29). Taču slaktiņš tikai sākās – spēles pēdējo desmit minūšu laikā viesi ienesa četrus piezemējumus, ar nokautējošiem sitieniem pilnībā iemīcot zemē mājinieku cīņassparu – 15:57.

Jaunzēlande bija nodrošinājusi uzvaru Regbija čempionātā jau divas kārtas pirms turnīra noslēguma, taču ne mirkli nesamazināja apgriezienus un pabeidza turnīru ar perfektu rezultātu – maksimāli iespējamiem 30 punktiem (vairāk nekā pārējām komandām kopā!), visās spēlēs uzvarot ar bonusa punktu un visās spēlēs sakaujot pretiniekus ar vismaz 19 punktu starpību. Noslēguma tabula: 1. Jaunzēlande – 30 punkti (ar satriecošu gūto un zaudēto punktu attiecību +178!), 2. Austrālija – 13 punkti (-28), 3. DĀR – 10 punkti (-63), 4. Argentīna – 5 punkti (-87).

Dienvidu puslodes regbija gigantu ikgadējā turnīrā Jaunzēlande kopš 1996. gada uzvarējusi 14 reizes jeb divas reizes vairāk nekā Austrālija (4) un DĀR kopā (3). 2012. gadā turnīrs tika paplašināts, uzņemot Argentīnu.

22. oktobrī Jaunzēlande noslēgs sezonu dienvidu puslodē, pēdējā Bledislo kausa izcīņas spēlē savā Oklendas "Eden Park" cietoksnī uzņemot Austrāliju. Šajā stadionā Jaunzēlande nav zaudējusi kopš 1994. gada, bet Austrālijai – kopš 1986. gada. Ņemot vērā Jaunzēlandes fantastisko sniegumu, reti kurš šaubās, ka tai izdosies izcīnīt vēsturisko 18. uzvaru pēc kārtas pirms došanās ikgadējā novembra turnejā pa Eiropu. Savukārt DĀR izlasi pirmajā spēlē Eiropā gaida pasaules otrā spēcīgākā izlase Anglija, kura austrālieša Edija Džonsa vadībā ir uzvarējusi visās 9 spēlēs pēc kārtas un kurai nebūs lieliskākas iespējas lauzt jau 10 gadus ilgstošo "sausumu" spēlēs pret DĀR.

Novembra spēļu grafiks: 4. novembrī Bridžvjū (Ilinoisā) ASV – maoru "All Blacks", 5. novembrī Tokijā Japāna – Argentīna, Kārdifā Velsa – Austrālija, Londonā DĀR pret "barbaru" izlasi, bet Čikāgā Jaunzēlande - Īrija, 11. novembrī Belfāstā "barbari" pret Fidži, Limerikā īru "Munster" pret maoru "All Blacks", 12. novembrī Tbilisi Gruzija – Japāna, Madridē Spānija – Tonga, Bukarestē Rumānija – ASV, Romā Itālija – Jaunzēlande, Tulūzā Francija – Samoa, Dublinā Īrija – Kanāda, Kārdifā Velsa – Argentīna, Edinburgā Skotija – Austrālija, Tvikenemā Anglija – DĀR, 19. novembrī Londonā angļu "Harlequins" pret maoru "All Blacks", Tbilisi Gruzija – Samoa, Bukarestē Rumānija – Kanāda, Sansebastjanā ASV – Tonga, Florencē Itālija – DĀR, Tvikenemā Anglija – Fidži, Kārdifā Velsa – Japāna, Edinburgā Skotija – Argentīna, Parīzē Francija – Austrālija, Dublinā Īrija – Jaunzēlande, 24. novembrī franču "barbari" pret Austrāliju, 25. novembrī Grenoblē Kanāda – Samoa, 26. novembrī Bukarestē Rumānija – Urugvaja, Padujā Itālija – Tonga, Kilmarnokā Skotija – Gruzija, Tvikenemā Anglija – Argentīna, Kārdifā Velsa – DĀR, Dublinā Īrija – Austrālija, Parīzē Francija – Jaunzēlande, 3. decembrī Tvikenemā Anglija – Austrālija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!