Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)
Oktobrī ar spraigu finālu noslēdzās 2014.gada Latvijas regbija čempionāts, un otro gadu par valsts čempioniem kļuva "Garkalne/ Livonia".

Portāls "Delfi" piedāvā interviju ar Regbija Futbola kluba "Livonia" prezidentu Vigo Valdavu.

- RFC "Livonia" komandas šosezon izcīnījušas visas iespējamās Latvijas pieaugušo regbija balvas - gan olimpiskajā septiņniekā, gan klasiskajā piecpadsmitniekā... Kam par to vispirms pienākas pateicība?

- Man būs grūti izdalīt kādus atsevišķus cilvēkus - vienu, divus vai pat vairākus. Es domāju, ka panākumu guva visa komanda, visa kopējā ap klubu radītā sistēma. Protams, nevar nepieminēt kluba trenerus: Marku Allenu, Tomu Ziboli un Edmundu Ščavinsku. Tomēr uzslavu ir pelnījuši visi - gan spēlētāji, gan treneri, gan atbalstītāji. Tāpēc arī iespējams kļuva šis panākums. Ikviens no kluba biedriem ieguldīja kopējā panākumā kādu daļiņu no sevis.

- Kura spēle šosezon bija visgrūtākā un kura visvieglākā?

- Ja runājam par klasisko regbiju, grūtas bija divas spēles. Viena no tām bija Latvijas kausa izcīņas pusfinālā pret "Miesniekiem", bet otra - Latvijas čempionāta finālmačs pret "Ovālu". Abās ātri tika iegūts pārsvars, bet pēc tam sekoja atslābums. Tādas spēles ir kā laba mācība priekšdienām, ka jāspēlē nopietni ir līdz galam, nevis tikai pirmo vai otro puslaiku. Septītniekā ļoti grūts un atbildīgs bija pēdējais mačs pret "Miesniekiem", kurā tikai pēdējās sekundēs Dāvis Gauja izdarīja izšķirīgo piezemējumu. Savukārt salīdzinoši vieglas bija gandrīz visas Retinga apļa spēles. Nevar pat salīdzināt, kā dažs labs Latvijas klubs izskatījās šajā turnīra stadijā, un pēc tam izšķirīgajās izslēgšanas spēlēs. Piemēram, "LMT/Eži" - pavisam cita komanda Reitinga aplī un pavisam cita Latvijas čempionāta ceturtdaļfinālā. Reitinga aplī bija ļoti grūti motivēt spēlētājus nopietni attiekties gan pret spēlēm, gan treniņiem.

- Kādi ir jūsu plāni, domājot par jauno sezonu? Dzirdēts, ka esat domājuši par sava jauna regbija stadiona izveidi...

- Mūsu klubs jau ir daudz ko sasniedzis, taču plānojam attīstīties vēl tālāk. Vienības bāzes stadions arī nākamsezon būs Garkalnes novada Upesciemā. Bet būs arī jauns regbija laukums Jaunpiebalgā. Tur gan pagaidām varēs spēlēt tikai jaunieši. Produktīvas sarunas par vēl vienu laukumu šobrīd risinās ar vienu no Pierīgas pašvaldībām. Runājot par nākamās sezonas sportiskajiem plāniem, vispirms jātiek skaidrībā, kāds būs to formāts. Bija jau doma nākamsezon rīkot Latvijas un Lietuvas kopējo čempionātu, tajā piedaloties pa četrām spēcīgākajām komandām no katras valsts. Taču mēs pagaidām esam pret šo projektu. Provizoriski Latvijas čempionātā būs septiņas komandas. Redzēsim, kāda veidosies jaunā izspēles sistēma. Mēs lielāku akcentu gribētu likt uz jauniešu sacensībām. Jaunpiebalgā mūsu kluba rindās trenējas puikas jau no deviņu gadu vecuma. Šeit pamazām veidojas stabils jauniešu regbija reģionāls centrs.

- Kā vērtējat iespēju nākamsezon spēlēt tikai Baltijas klubu kausa izcīņā?

- Mans viedoklis un pārliecība ir tāda - ja grib ar kādu kopā veidot kaut ko jaunu, vispirms jāsakārto pašam sava saimniecība. Ja mēs pagaidām nespējam vienoties savā starpā, nav ko līst ārā no ādas un meklēt laimi citu saimniecībā. Turklāt - kas tad spēlēs Latvijā? Vai tad Latvijas regbijs līdz ar to beigs pastāvēt? Mums tagad pieder visi Latvijas regbija tituli, un jādomā kā tos nosargāt. Tas vienmēr ir grūtāk, nekā šo titulu izcīnīšana.

- Kā turpinās sadarbība ar Velsas klubu "Ospreys", kas aizsākās pagājušajā gadā?

- Šīs sadarbības galvenais iniciators ir Marks Allens, kurš šobrīd ieņem divus posteņus. Marks ir gan "Livonia" attīstības direktors, gan "Ospreys" jauno talantu meklētājs Skandināvijas un Baltijas valstīs. Jāatzīst, ka mūsu partneru izpētes darbs ir ļoti lēns un pamatīgs. Viņi nesteidzas ar lēmumu pieņemšanu, ilgi runā, vērtē. Bet process notiek. Redzamas un taustāmas lietas šogad gan nav bijušas, bet noteikti tādas būs nākotnē.

- Nedaudz kutelīgs jautājums par lietuviešu regbistiem "Garkalne/Livonia" sastāvā. Cik viņi šogad bija kopumā un kā viņus vispareizāk dēvēt - leģionāri, viesspēlētāji vai vienkārši regbija fanātiķi?

- Saukti jau nu viņi ir visdažādākajos veidos... Es gan gribu uzsvērt, ka pilnībā ir attaisnojies tas, ka mūsu pašmāju spēlētājiem, lai paceltu augstāk savu meistarību, jāgarantē nevis spēcīgi pretinieki, bet gan spēcīgi partneri. Lietuviešu spēlējošos trenerus neuzskatu par leģionāriem, arī spēlētājus - nē! Viņi ir visīstākie sava sporta veida patrioti un fanātiķi, kuriem vienkārši gribas spēlēt labu regbiju un aizvadīt laba līmeņa spēles. Vienlaicīgi uz laukuma mūsu mačos nekad nav bijis vairāk par diviem lietuviešu regbistiem. Savukārt panākumus lielākoties esam kaldinājuši saviem spēkiem. Lietuviešiem esot uz laukuma, arī latviešu regbistu līmenis paaugstinās. No šāda viedokļa raugoties, projekts ir pilnībā attaisnojies. Turklāt mūsu klubu starpā izveidojusies patiesa draudzība. Agrāk es nekad nebiju braucis uz Lietuvu vērot un skatīties viņu čempionāta spēles. Šogad biju, un pat no sirds jutu līdz! Jau otrajā mūsu sadarbības gadā varējām paskatīties, no kā mācīties uz laukuma. Turklāt nu jau jebkurā sporta veidā viesspēlētāji ir normāla parādība.


- Sezonas beigu daļā "Garkalne/Livonia" palika bez sava līdzšinējā galvenā trenera Marka Džeimsa Allena. Viņa funkcijas uzņēmās spēlējošais treneris lietuvietis Toms Zibolis. Kas varētu komandu trenēt nākamgad?

- Patlaban to vēl ir grūti pateikt. Notiek pārrunas. Atklāšu, ka ir izvirzīts mērķis piecu tuvāko gadu laikā izaudzināt savus trenerus. It sevišķi tas attiecināms uz bērnu regbija treneriem.

- Cik spēlētāju no "Garkalne/Livonia" komandas ir Latvijas izlases kandidātos un cik visticamāk spēlēs divās Eiropas Nāciju kausa spēlēs novembrī pret Ungāriju un Kipru?

- Kandidātos ir 14 spēlētāju - vislielākais skaits no visiem Latvijas klubiem. Turklāt tie reāli kandidāti, pamatsastāva spēlētāji. Cik liels skaits no viņiem tiks sastāvā, lai spēlētu Eiropas Nāciju kausā, to pagaidām ir grūti paredzēt. Nav jau arī skaidri nodefinēti parametri, kādiem jāatbilst un kas jādara, lai iekļūtu valstsvienības sastāvā. Es par to jau runāju kādus četrus gadus, bet pagaidām dzirdīgas ausis vēl neesmu atradis...

- Vai nākamgad "Garkalne/Livonia" atkal izcīnīs visus regbija titulus Latvijā?

- Mēs uz to iesim! Kad izcīnījām Latvijas čempionu titulu, puišiem teicu - mēs esam ieguvuši visu, ko var. Pārspēt to vairs nevaram, taču varam mēģināt atkārtot! Šādai titulu "pārbagātībai" ir arī bēdīgā puse - kur ņemt jaunus izaicinājumus?

- Kādi ir tuvākie uzdevumi, kurus jūsu klubs varētu risināt kopīgiem spēkiem ar citiem Latvijas regbija klubiem?

- Manuprāt, klubiem jāizdara viena lieta - jāsasauc ārkārtas sanāksme un jānospriež visiem kopā, kā izstrādāt misiju un vīziju tuvākajiem gadiem, kā arī jānosprauž stratēģija, kā to sasniegt. Mums - klubiem - ir jānosaka, kur tuvākajā laikā ies un kā attīstīsies Latvijas regbijs. Nav ko gaidīt, kamēr Latvijas Regbija federācijas valde atrisinās to mūsu vietā. Jādara pašiem!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!