Foto: AFP/Scanpix
Ar mājinieku triumfu beigusies Baltijas kausa izcīņa volejbolā jauniešiem un junioriem – Latvijas izlases uzvarēja visās četrās grupās, izcīnot uzvaras visās sešās spēlēs, informē Latvijas Volejbola federācija (LVF).

Vispirms pie uzvaras sacensībās Cēsīs tika meiteņu komandas. Pāvela Seļivanova vadītā U-18 izlase turnīrā zaudēja tikai vienu setu, kad ar 3:1 (19, -21, 12, 13) pārspēja Krievijas komandu, ko šajā turnīrā pārstāvēja Sanktpēterburgas izlase. Tā kā uz sacensībām Krievijas komanda atbrauca kopā ar 12 abu vecumu spēlētājām un viena no viņām guva traumu, pēdējā spēlē krievietēm palīdzēja viena no cēsiniecēm. Tāpēc U-18 vecuma konkurencē Krievijas komandai starts ieskaitīts ārpus kārtas.

Igaunijas un Lietivas U18 komandas Latvijas meitenes pārspēja ar 3:0.

"Turpinām pilnveidot spēles shēmu un mēģinām pielietot to visā spēles laikā," apmierināts ar turnīra iznākumu bija Pāvels Seļivanovs. "Brīdi pa brīdim tas izdodas, gan jaunākajām, gan vecākajām meitenēm. Ir vajadzīga viena un tā pati shēma visu vecumu izlasēm. Latvijā lielākajā daļā komandu laukumā uziet sešas spēlētājas un norunā, ka viena sitīs, divas bloķēs un tā tālāk. Jā, varbūt shēma mums ir kļūdaina. Tad mainīsim to, tomēr liekas, ka tā dos augļus."

Uzvara turnīrā Cēsīs arī Andreja Odinokova vadītajai U-16 valstsvienībai, kurā treneri ir mainītās lomās, asistenta lomā esot Seļivanovam. Ar 3:0 piespeidušas kapitulēt lietuvietes un igaunietes, mūsu jaunietes ar 3:2 piespieda kapitulēt Krievijas komandu, kas bija braukusi pēc uzvaras un kuras spēlētājas apbalvošanas ceremonijā neslēpa vilšanos. Tieši spēļu nepieciešamību ar ar tādām komandām pēc turnīra uzsvēra arī Andrejs Odinokovs. "Uz šo turnīru nebija visas labākās mūsu spēlētājas," arī spēlētāju resursu ziņā treneris redz rezerves izlasei. "Kopumā izdevās labs turnīrs. Igauniju un Lietuvu pazīstam ļoti labi, esam ar viņām spēlējuši, bijām izanalizējuši. Sanktpēterburgas komandā bija labas, saspēlētas un agresīvas spēlētājas, un šī spēle bija grūtākā turnīrā. Pretinieces pierādīja, ka tik viegli uzvara rokās nedosies. Dabūju nomainīt pamatsastāvu, lai apskatās uz spēli no malas, un tad pretiniecēm argumentu vairs nebija. Stabili nospēlēja abas libero, un bija laba servju uzņemšana. Nedaudz pietrūka agresivitātes. Uzvaru nepārvērtējam, jo pretinieces nebija superspēcīgas, taču arī mēs nebijām labākajā sastāvā."

Puišiem turnīrā piedalījās divas Latvijas izlases gan U-19, gan U-17 vecuma grupā, un rezultāti ar Latvijas otro komandu netika ņemti vērā, taču arī abas Latvijas otrās komandas turnīru beidza ar uzvaru.

U-17 grupā mājinieku otrā komanda, ko pārstāvēja Jāņa Bomiņa 1999. un 2000. gadā dzimušie puiši, ar 3:2 apspēlēja Lietuvu, kas ieņēma 3. vietu, bet finālspēlē Gunta Atara vadītā Latvijas U-17 pirmā izlase sīvā cīņā ar 3:0 pārspēja Igauniju.

"Pagājušogad Baltijas kausā bijām trešie, EEVZA vasarā – otrie aiz igauņiem, Baltijas jūras spēlēs jau pirmie. Progress ir," pēc turnīra ar iespaidiem par turnīru dalījās Guntis Atars. "Ar igauņiem vienmēr esam sīvi cīnījušies, un arī šoreiz visu laiku ar savām kļūdiņām bijām iedzinējos. Varu atzīmēt visus puišus, bet fantastisku darbu šodien setu galotnēs paveica Matīss Petjukevičs un Kristers Dardzāns, kuri ar savām servēm palīdzēja setu galotnes izvilkt."

Junioru turnīrā uzvarēja Ģirta Mārtiņsona vadītā Latvijas U-19, otro vietu izcīnīja Latvijas otrā izlase, bet trešie palika lietuvieši.

"Kā cēsiniekam man bija divtik patīkami rīkot turnīru un novinnēt," pēc turnīra smaidīja Ģirts Mārtiņsons, kam tā bija atgriešanās šī vecuma izlases vecākā trenera amatā. "Rezultāts ir iepriecinošs, un tāds kopā ar komandu arī bija mērķis. Prieks, ka to izdevās sasniegt. Čaļi ir progresējuši, un par to liels paldies visiem viņu treneriem – Mārcim Obrumanam Jēkabpilī, Laurim Iecelniekam Murjāņos, Daugavpilī. Viņi ikdienā gatavo spēlētājus, un Baltijas līgas pieredze dod rezultātu."

"Runājot par pretiniekiem, lietuviešiem galvenais ir pludmales volejbols. Tāpēc darbs ar izlasēm praktiski nenotiek, un finansiālais slogs pārsvarā gulstas uz sporta skolu un vecāku pleciem. Igaunijai viens no klupšanas akmeņiem, manuprāt, ir cēlāju meklēšana četru gadu laikā. Tāpēc viņiem trūkst pieredzes. Turklāt mēs labi neitralizējām viņu līderus," piebilst treneris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!