Džudo veido bērna personību
Džudo ir salīdzinoši mūsdienīga kaujas māksla, ko 1882. gadā izveidoja profesors Džigoro Kano. Šī sporta veida priekštecis ir samuraju tuvcīņas māksla džiu-džitsu. Džudo nav vienkārši sports, tā ir atsevišķa filozofija, ne tikai ķermeņa, bet arī dvēseles attīstība. Bērni, kas trenējas džudo, daudz apzinīgāk uztver savu dzīvi, viņi kļūst ne tikai izturīgāki, bet arī lielā mērā atbildīgāki – gan pret sevi, gan pret apkārtējiem.
"Džudo disciplinē, turklāt talantīgs, labs treneris vecākiem palīdz veidot spēcīgu un patstāvīgu bērna personību, ieguldot audzināšanā savu artavu. Īsta trenera uzdevums ir raisīt bērnā patiku pret sporta nodarbībām. Cilvēks, kurš "sēž uz pamatalgas", ar šādu uzdevumu nevar tikt galā. Tas ir pa spēkam tikai tādam trenerim, kurš patiesi mīl bērnus un ir ieinteresēts viņu attīstībā. Mūsu puiši cenšas aptvert dažādas dzīves sfēras. Piemēram, ja kluba audzēknim skolā ir sliktas atzīmes, viņš var tikt atstādināts no sacensībām, kamēr nebūs nokārtojis visus mācību parādus," stāsta Vladimirs Šestakovs.
Šaubu nav, kaujas mākslā ir svarīgs sportiskais gars, taču jau meistars Kano rakstīja, ka džudo būtība slēpjas tajā, ka audzēkņiem ir jārūda ķermenis un jāattīsta intelekts. Tādēļ skolas audzēkņi studē arī džudo vēsturi, bet kluba sporta nometnēs tiek mācītas svešvalodas, – tas attīsta jauniešu erudīciju.
Džudo māca cienīt un godāt
"Pasaulē ir divas izglītības sistēmas – austrumu un rietumu. Tā kā džudo ir japāņu kaujas māksla, tad mēs par pamatu ņemam austrumu audzināšanas principus, viens no tiem ir cienīt par sevi vecākus cilvēkus. Mūsdienu sabiedrības likumi ļoti bieži ar šo domāšanu nonāk pretrunā, taču nodarbībās mēs cīnāmies ar šo šķērsli," piezīmē kluba "Džudo klubs LIDO" valdes priekšsēdētājs.
Džudo bērnus iemāca ne tikai cienīt apkārtējos, bet arī pareizi rīkoties dažādos apstākļos. Kā norāda treneris, ir jāprot arī pareizi zaudēt. Prasme ar godu iziet no dažādām situācijām bērnam būs noderīga visu dzīvi.
"Protams, ir tādi bērni, kuri ģenētiski ir agresīvāki, un ir cilvēki, kam nepatīk cīnīties. Tomēr saviem audzēkņiem mēs mācām, ka, esot uz tatami, visi pretinieki ir līdzvērtīgi un vienam otru jāciena, gluži kā sevi. Ir jāpaklanās tiesnešiem, bet pretiniekam pēc cīņas jāpaspiež roka. Tāpat jāsaprot, ka galvenā kauja notiek pašā cilvēkā. Pārvarot savas bailes, audzēknis kļūst stiprāks," skaidro Šestakovs.
Džudo māca koncentrēties un domāt elastīgi
Šķiet, nav tāda sporta veida, kurā nevar gūt traumu. Bērni skraida, lēkā, var netīšām saskrieties cits ar citu. Taču, apgūstot dažādas džudo cīņas kombinācijas un tehnikas, audzēkņi kļūst lokanāki un izveicīgāki ne tikai fiziski – ar laiku viņi iemācās paredzēt pretinieka nākamos soļus un rīkoties preventīvi. Džudo attīsta uzmanību un palīdz būt līdzsvarā, arī garīgajā.
"Protams, visā kluba pastāvēšanas laikā traumas ir bijušas, taču tās parasti piedzīvo tie audzēkņi, kuri reti apmeklē nodarbības, tādēļ mazāk seko līdzi savam ķermenim. Šīs traumas ir neuzmanības sekas. Jo biežāk un pareizāk trenējies, jo mazāka iespējamība gūt traumas. Tomēr mēs vienmēr palīdzam saviem audzēkņiem problēmsituācijās, risinot arī dažādus medicīniska rakstura jautājumus. Pāris reizes esam sūtījuši audzēkņus uz operācijām, tajā skaitā arī Vācijā," stāsta Šestakovs.
Vai džudo ir piemērots meitenēm?
Klubā "Judo LIDO" pašlaik ir 700 sportistu. Protams, lielākā daļa ir puiši, tomēr šo sporta veidu aizvien biežāk izvēlas arī meitenes. Pie mums viņu ir ap 10%.
"Zēniem galvenais uzsvars tiek likts tieši uz džudo sportisko daļu, savukārt meitenes lielākoties izmanto viltību un intuīciju. Ir tādas meitenes, kurām ir attīstīts cīņas spars, bet viņas to realizē vizuāli citādāk. Nereti sieviešu džudo ir interesantāk skatīties, turklāt meitenes pat ir tuvāk šīs kaujas mākslas pamatā esošajai filozofijai," teic Šestakovs.
Sporta nākotne valstiskā līmenī
Kluba vadībai ir svarīgs katrs audzēknis, lai attīstītu šo sporta veidu Latvijā, klubiem nepieciešams atbalsts no valsts:
"Mēs gribētu, lai sports būtu ne tikai "apsēsto un aizrāvušos" teritorija. Sporta nodarbības var būt arī valsts politika. Veselīgam dzīvesveidam vajadzētu būt ne tikai modīgam trendam, bet arī valsts atbalstītai programmai. Diemžēl augstāko sasniegumu sports nevienam nav vajadzīgs. Par to atceras tikai olimpisko spēļu laikā. Tas jāmaina," uzsver Šestakovs.
Par klubu
"Džudo klubs LIDO", ko 2005. gadā dibināja savulaik slaveni sportisti, tagad veiksmīgi uzņēmēji Gunārs Ķirsons un Vladimirs Šestakovs, veiksmīgi attīstās.
Milzu ieguldījumu kluba izveidē, uzturēšanā un attīstībā devis sporta meistars, olimpiskais medaļnieks Aleksandrs Jackevičs. Septiņos gados, esot kluba sporta direktora amatā, Aleksandrs paveicis apjomīgu darbu.
Pašlaik kluba profesionāļu komandu vada pieredzējušais treneris, Barselonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks Dmitrijs Segejevs. Profesionāļu komandā ir starptautiska līmeņa sportisti no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Ukrainas.
Kopā "Džudo klubā LIDO" trenējas 700 audzēkņu. Klubam ir septiņas filiāles: sešas atrodas Rīgā – Imantā, Purvciemā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Internacionālajā skolā "Exupery" un pilsētas centrā, bet sestā – Jūrmalā, Kauguros.Visas zāles ir nevainojami iekārtotas, tajās ir vismūsdienīgākais aprīkojums."
Seko līdzi jaunumiem www.facebook.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
