Pēc 2016./2017. gada sezonas tika atzīts, ka Latvijas komandai nepieciešami uzlabojumi sportistu tehnikas sagatavošanas un apstrādes procesā, un Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) un Izglītības ministrija (IZM) atbalstīja tehniskā atbalsta programmu, lēmjot, ka visi "renes" sporta veidi – kamaniņu sports, bobslejs un skeletons – ir atzīstami par prioritāri atbalstāmiem, un tiem ir vislielākās izredzes izcīnīt godalgas XXII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas 2018. gada februārī norisināsies Dienvidkorejā.

"Pilnīgi noteikti skats uz tehnisko pusi ir uzlabojies," portālam "Delfi" atzina Mārtiņš Rubenis. "Pateicoties IZM un vairāku lielu Latvijas kompāniju atbalstam šajā gadā beidzot izdevies spert lielu soli uz priekšu tieši eksperimentu ziņā, bet vēl nevar simtprocentīgi apgalvot, ka tas viss atalgosies ar panākumiem jau šosezon. Būtu bijis jauki, ka šos darbus mēs būtu varējuši sākt vismaz gadu ātrāk, tad varbūt būtu iespēja daudz pārdomātāk visu organizēt."

"Esam uztaisījuši slidas, kas ir no cita materiāla, ar citu ģeometriju, arī pašu kamanu konstrukcijā ir vairāki mezgli, kādu iepriekš mūsu sportistiem nebija, kas ir pārbūvēti un pārtaisīti," stāsta pieredzējušais sportists. "Kamanas ir pilnīgi citādāk braucamas – kādam tas der vairāk, kādam mazāk. Tas ir laika jautājums, lai pieslīpētu un atrastu tās mazās nianses, lai kamanas sāktu braukt, kā tām jābrauc."

"Vieglāk strādāt ar pieredzējušākiem sportistiem, jo tad informācija ir vairāk vai mazāk pamatota un adekvāta. Jaunākiem atlētiem tas vairāk iet caur emocijām un no tām ir jāmāk "izlasīt", ko es šobrīd arī mēģinu," par darbu ar Latvijas izlases sportistiem un viņu tehniku saka Rubenis.

Latvijas kamaniņu sporta izlases galvenais treneris Kaspars Dumpis preses konferencē apstiprināja, ka darbs pie tehnikas joprojām turpinās, un Mārtiņš Rubenis norādīja, ka kamanu uzlabošana turpināsies līdz pat olimpiskajām spēlēm.

"Vēl joprojām strādājam," saka Rubenis. "Mums ir vēl divas nedēļas, kad kamanas tiek sūtītas uz Koreju, tāpēc vēl šobrīd taisām jaunās slidas, tiek slīpēts un darīts, lai sportistiem būtu jaunais inventārs, ar ko braukt. Ir tendences, kas ir labas, kaut kas "ķeras" – jāsaprot, kas tas ir, un tam visam vajadzīgs laiks. Bet darbs ir izdarīts liels un cerams, ka tas atalgosies."

"Neviens pa vasaru nav gulējis, visi velk ārā jaunu inventāru un izmēģina to. "Lielās" valstis ļoti intensīvi eksperimentē un skaidrība par to, kas būs olimpiādē, būs tikai pašās spēlēs. Visi līdz pēdējam meklēs labākos risinājumus.

"Eksperimenti pilnīgi noteikti turpināsies līdz olimpiskajām spēlēm!" apgalvo Rubenis. "Testos Lillehammerē redzējām, ko izdarījušas citu valstu komandas – neviens pa vasaru nav gulējis, visi velk ārā jaunu inventāru un izmēģina to. "Lielās" valstis ļoti intensīvi eksperimentē un skaidrība par to, kas būs olimpiādē, būs tikai pašās spēlēs. Visi līdz pēdējam meklēs labākos risinājumus."

"To, ko reāli var izdarīt ar kamanām, var pārbaudīt tikai sacensībās," viņš norāda. "Šosezon treniņos būs īpaši daudz izmēģinājumu, līdz ar to slēdzienus par to, kāds esi, salīdzinot ar citām komandām, varēs iegūt tikai sacensībās. Līdz ar to Pasaules kauss lielākoties tiks izmantots eksperimentiem, jo tur tu redzēsi, kur atrodies un pie kā vēl jāstrādā."

Mārtiņš Rubenos nenoliedz, ka sacensību dalībnieki un valstu komandas labprāt izmanto "psiholoģiskās spēlītes", pirms svarīgām sacensībām neparādot savu īsto spēku un tehniskos atklājumus, taču Latvijas izlase joprojām nevar iesaistīties šajā spēlītēs.

"Protams, ka tā notiek un notiks," piekrīt Rubenis. "Dažas komandas jau pagājušosezon parādīja labas tendences un es domāju, ka viņi var atļauties Pasaules kausa posmos kaut ko nevilkt ārā, un pietaupīt tikai olimpiādei. Mēs šobrīd tā vēl nevaram darīt, jo neredzu, ka no tā inventāra, kas mums ir, jau būtu kaut kas izkristalizējies tiktāl, lai varētu teikt – jā, tas būs kaut kas ļoti īpašs. Vēl daudz jāstrādā. Taču noskaņojums ļoti labs, drīz sāksies sezona, un tad jau kustēsimies uz priekšu. Laiks vēl ir."