Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis pagājušajā nedēļā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālā asamblejā uzsvēra, ka bobslejistiem akūti nepieciešams atjaunot tehnisko bāzi, lai 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs cīnītos par medaļām.
"Mēs nevaram visu laiku veikt ieguldījumus tehnikā, pamatā no sponsoru naudām. Lai kapitāli atjaunotu kamanu resursus, mums vajadzīga palīdzība daudz nopietnākā līmenī. Galu galā, mēs taču arī regulāri priecējam visus līdzjutējus un visi sapņojam un vēlamies dzirdēt Latvijas himnu nākamajās olimpiskajās spēlēs! Lai vai kas, bet ir jātiek pie finansējuma un jāatjauno kamanu parks, lai mūsu valsts sportisti varētu atkal cīnīties par visaugstākā kaluma godalgām," uzskata Ekmanis. "Mums ir izcili speciālisti, tehniķi, paši sportisti un treneri, pašlaik visvairāk vajadzīgas investīcijas jaunā tehnikā. Ja Latvija to neizdarīs, nākamajās olimpiskās spēlēs dažu citu bobsleja lielvalstu sportisti vairs nebūs ķerami. Bobslejs ir dārgs veids, toties tas ir olimpiskais veids. Bobslejs nekad nebūs masveidīgs un tajā iesaistās fiziski jau nobrieduši sportisti, toties tas ir viens no Latvijas vislabāk attīstītajiem veidiem pasaules līmenī."
Tāpēc LNSP sēdes dienas kārtībā tika iekļauts jautājums par finansiālu atbalstu vairākiem ziemas sporta veidiem tieši tehniskās bāzes uzlabošanai. Ziņots, ka LNSP nolēma virzīt valdībā jautājumu par finansējuma piešķiršanu iesniegtās programmas realizācijai 680 000 eiro apmērā. Šī nauda paredzēta bobslejam, skeletonam un kamaniņu sportam - prioritāri atbalstāmiem ziemas sporta veidiem, kuriem ir visaugstākais potenciāls izcīnīt medaļas.
"Šis jautājums pārsniedz sporta jomu. Tā ir braucoša Latvijas reklāma. Latvijas valsts iegūst lielu atpazīstamību. Šajā laika posmā ir ieguldīts liels darbs un ir arī lieli panākumi, tāpēc ir tāds atbalsts," pēc LNSP sēdes skaidroja Kučinskis. "Kādā veidā atbalstīsim, par to vēl spriedīsim. Ja ir iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē, tad jāizmanto, un bobslejam, skeletonam, kamaniņām, arī [biatlonistam Andrejam] Rastorgujevam ir panākumi. Patiesībā, to nevar skatīt tikai kā sportu, kur prasa kādu atbalstu, lai piedalītos. Te ir daudz lielākas likmes un lielāks ieguvums Latvijai."
Premjers gan norādīja uz LBSF kavēšanos šī jautājuma risināšanā. Kučinskis norādīja, ka šo jautājumu nevar likt nākamā gada budžetā, jo "2018. gada janvārī gatavoties olimpiskajām spēlēm, kas būs februārī, nebūs nopietni".
"Te arī jāatceras sakāmvārds par kamanām, ko taisa vasarā. tad rodas jautājums – kur jūs bijāt rudenī? Skatīsimies, kā kopīgi atrast līdzekļus, lai to varam sākt. Saprotu, ka aprīlī jābūt starta šāvienam, ja grib tikt pie laba aprīkojuma, kas dos pamatu jaunām uzvarām," piebilda Kučinskis.
Ekmanis apliecināja, ka jau aprīļa sākumā jāveic pirmās iemaksas, lai tiktu pie jaunām bobsleja kamanām.
Latvijas bobslejistu treneris Sandis Prūsis pēc sezonas noslēguma norādīja, ka ar esošo tehniku varētu nepietikt medaļām Phjončhanā. "Tas nekas, ka mūsu sportisti kopumā ir ātrākie startā un arī var labi nobraukt. Jau tagad vienas otras mūsu kamanas, lai kā pārtaisītas un uzlabotas, savu mūžu jau nokalpojušas, ap desmit gadiem treniņu un sacensību režīmā jau ir daudz. Oskara Ķibermaņa četrinieka kamanas, ar ko viņš visbiežāk brauc, ir ražotas 2006.gadā un faktiski uz kopējā fona ir morāli un fiziski novecojušas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
