Ātrslidošana

Ātrslidošana

Ātrslidošana
Foto: Reuters/Scanpix

Ātrslidošanā sportistiem ar slidām kājās pēc iespējas ātrāk jāveic noteikta distance, slidojot pa apli, un ātrākais sportists tiek pasludināts par uzvarētāju. Nozīmīgākajās sacensībās ātrslidošanas aplis ir 400 metru garš, bet pagriezienu rādiuss iekšmalā ir 25-26 metri. Aplī ir divi celiņi, katra slidotāja celiņš ir 3-4 metrus plats, bet pēc katra apļa sportisti slidojot mainās celiņiem, lai distance būtu vienāda.

Ātrslidošana kā sporta veids radās 19. gadsimtā, bet slidošana vēsturē pirmās liecības par slidošanu datētas 3000 gadu pirms mūsu ēras, kad dzīvnieku kauli tika izmantoti kā slidas. Lai gan ātrslidošana asociējas ar Nīderlandi, pirmais ātrslidošanas sporta klubs 1863. gadā dibināts Norvēģijā, kur notikušas pirmās šī sporta veida sacensības. Vēlāk ātrslidošanas sacensībās un sporta veida attīstībā toni noteica Nīderlande, kas joprojām ir vadošā ātrslidošanas valsts.

Ātrslidošana ir viens no sporta veidiem, kas bija iekļauts arī pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924.gadā Šamonī, Francijā. Sieviešu ātrslidošanas sacensības olimpisko statusu ieguva 1960. gadā, bet komandu stafete – vien 2006. gadā.

XXIII ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ātrslidošanā tiks sadalīti 14 medaļu komplekti – 500 metru distancē (vīriešiem un sievietēm), 1000 metru distancē (vīriešiem un sievietēm), 1500 metru distancē (vīriešiem un sievietēm), 3000 metru distancē sievietēm, 5000 metru distancē (vīriešiem un sievietēm), 10 000 metru distancē vīriešiem, stafetē (vīriešiem un sievietēm) un masu startā (vīriešiem un sievietēm).

Sacensības risināsies "Gangneung Oval" arēnā, kurā ir 8000 skatītāju vietas.

Source info

DELFI Sports


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Kalendārs

10. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes. 3000 m distance
11. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 5000 m distance
12. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 1500 m
13. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 1500 m
14. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 1000 m
15. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 10 000 m distance
16. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 5000 m distance
18. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, komandu sacensības iedzīšanā, kvalifikācija; Sievietes 500 m, fināls
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, komandu iedzīšana, kvalifikācija; Vīrieši, 500 m fināls
21. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sieviešu un vīriešu komandu iedzīšanas sacensību fināls
23. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 1000 m
24. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes un vīrieši, masu starts

Sporta veidi

Tuvākie Latvijas izlases starti
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
20. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 500 m kvalifikācija; Sievietes, 1000 m kvalifikācija; Sievietes, 3000 m stafetes fināls
Tuvākās medaļu izcīņas
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, komandu iedzīšana, kvalifikācija; Vīrieši, 500 m fināls
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
Vīrieši, komandu sacensības, lielais tramplīns. Fināls