Biatlons

Biatlons

Biatlons
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Biatlons ir divu it kā savstarpēji nesaistītu sporta veidu – distanču slēpošanas un šaušanas – apvienojums. Sportisti sacensībās slēpo ar šautenēm uz muguras, bet distances gaitā apstājas šautuvē, lai veiktu šaušanu pa mērķiem. Ir divu veidu šaušana – stāvus un guļus.

Vēsturiski biatlons saistīts ar skandināvu senajām slēpošanas tradīcijām, godinot tā saukto slēpošanas un šaušanas dievu Ulru. Mūsdienās biatlona pirmssākumi meklējami Norvēģijā, kur 18. gadsimtā militārajos treniņos vienas no apmācības nodarbībām bija slēpošana ar šauteni uz muguras.

Biatlons ar nosaukumu "Militārā patruļa", kurā bija apvienota distanču slēpošana un šaušana, bija iekļauts pirmo ziemas olimpisko spēļu kalendārā Šamonī, 1924. gadā. Pēc tam 1928., 1936. un 1948. gadā militārā patruļa olimpiskajās spēlēs bija paraugdemonstrējumu sporta veids. Oficiālu atzīšanu biatlons nesaņēma, jo daudzas valstis nevarēja vienoties par visiem pieņemamiem noteikumiem.

1950. gados biatlons strauju kļuva populārs bijušās PSRS teritorijā un Zviedrijā, kur tas bija viens no vadošajiem ziemas sporta veidiem. 1958. gadā notika pirmais pasaules čempionāts biatlonā, bet 1960. gadā biatlons iekļuva Ziemas olimpisko spēļu sacensību kalendārā. Olimpiskajās spēlēs līdz 1992. gadam biatlonā risinājās tikai vīriešu sacensības, bet kopš tā laika ir arī sieviešu sacensības.

XXIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā biatlonā tiks izcīnīti 11 medaļu komplekti – sprintā (vīriešiem 10 km; sievietēm 7,5 km), individuālajā distancē (vīriešiem 20 km; sievietēm 15 km), iedzīšanā (vīriešiem 12,5 km; sievietēm 10 km), masu startā (vīriešiem 15 km; sievietēm 12,5 km), stafetē (vīriešiem 4x7,5 km; sievietēm 4x6 km) un otro reizi olimpiskajā vēsturē – jauktajā stafetē (komandā 2 vīrieši (slēpo 7,5 km) un 2 sievietes (6 km)).

Sacensības risināsies "Alpensia" biatlona centrā, kurā ir 7500 skatītāju vietas – 4500 sēdvietas un 3000 stāvvietas.

Source info

DELFI Sports


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Kalendārs

10. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes. 7,5 km sprints
11. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 10 km sprints
12. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 10 km iedzīšana
Vīrieši, 12,5 km iedzīšana
14. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 15 km individuālā distance
15. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 15 km individuālā distance
Vīrieši, 20 km individuālā distance
17. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 12,5 km masu starts
18. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 15 km masu starts
22. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 4x6 km stafete
23. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 4x7,5 km stafete

Sporta veidi

Tuvākie Latvijas izlases starti
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
20. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 500 m kvalifikācija; Sievietes, 1000 m kvalifikācija; Sievietes, 3000 m stafetes fināls
Tuvākās medaļu izcīņas
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, komandu iedzīšana, kvalifikācija; Vīrieši, 500 m fināls
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
Vīrieši, komandu sacensības, lielais tramplīns. Fināls