Latvijā ēdienu gatavo operatīvi, vīrieši pārtiku pērk biežāk, secināts pētījumā  (1)

Kopumā pētījumā aptaujāti 505 respondenti no visas Latvijas – 258 sievietes un 247 vīrieši. Lielākā daļa aptaujāto (60 procenti) atzinuši, ka iepērkas vairākas reizes nedēļā, bet vairāk nekā ceturtā daļa no visiem – katru dienu. Interesanti, ka 63 procenti no visiem aptaujātajiem vīriešiem atzinuši, ka iepērkas vairākas reizes nedēļā, un šis rādītājs bija augstāks par datiem aptaujāto sieviešu vidū. Komentējot pētījuma datus, bloga Viensplusviens.lv autore Laura Grēviņa izteicās, ka šādi skaitļi vīriešiem varētu būt tipiski, jo stiprais dzimums arī ikdienā ēd vairāk par sievietēm.

Latvieši savos iepirkumu groziņos visbiežāk liek piena produktus un olas, gaļu, kā arī dārzeņus un augļus, kas ir absolūtais TOP 3. Šeit arī parādās vēl viena nianse iegūtajos datos – vīrieši gaļu savos pirkumos iekļauj vairāk, nekā sievietes. Pētījuma rezultāti arī rāda, ka saldumus un našķus, kā arī gatavos produktus (sviestmaizes, pankūkas, salātus) Latvijas iedzīvotāji pērk visretāk. To gan var apšaubīt, un kā pētījuma prezentācijas laikā minēja Laura Grēviņa, cilvēki ir tendēti aptaujās izlikties labāki, kā patiesībā ir.

Pēc pašu respondentu domām visveselīgākie veidi, kā pagatavot pārtikas produktus, ir tvaicēšana, vārīšana un cepšana cepeškrāsnī. Kā ir realitātē? Ļaudis visbiežāk savus iegādātos pārtikas produktus vāra, ēd svaigus vai apcep uz pannas. Un tikai septiņos procentos gadījumu – gatavo cepeškrāsnī. Bet tvaicē vēl mazāk – tikai četros procentos gadījumu.

Latviešus varētu saukt par vidēji steidzīgiem gatavotājiem, jo 65 procenti virtuvē gatavojot pavada pusstundu vai stundu sava laika. 13 procenti no respondentiem atzinuši, ka ēdiena gatavošana viņiem ir kā meditācija un ēst gatavo pat divu stundu garumā. Bet 13 procenti gatavo tikai brīvdienās.

Kas attiecas uz pārtikas izniekošanu, tikai 15 procenti atzinuši, ka pārtiku nemēdz izmest. Liela daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka produktus izmet, ja tie acīmredzot ir sākuši bojāties, citi – tad, ja tam ir beidzies derīguma termiņš. Bet 27 procenti mēdz pārtiku izmest pat tad, ja viņiem negaršo nopirktais produkts.

Pētījuma prezentācijas laikā, diskutējot par pārtikas izniekošanu kafejnīcas/kafijas grauzdētavas "Rocket Bean Roastery" šefpavārs Artūrs Taškāns nebija vis tik pesimistisks. Taškāns, stāstot par savu pieredzi, gan strādājot Londonas lielajās restorānu virtuvēs, gan Latvijā, atzina, ka pie mums situācija neesot vis tik skumja. Lielākajās pasaules pilsētās, kur viesnīcās notiekot banketi ar vairākiem tūkstošiem viesu dienā, pārtika tiekot izmesta līdz pat vairākiem simtiem kilogramu.

Varam vien secināt, ka Latvijas iedzīvotāji, pat ja iepērkas bieži, gatavo visai īsu laika sprīdi un izvēlas tādas maltītes, kuras var pagatavot ātri. Un, ja arī praktiski tik veselīgi ikdienā negatavojam, vismaz zinām, kā to izdarīt vislabāk.