Foto: Shutterstock
Latvijā kaņepe, tāpat kā citur Eiropas austrumu daļā, tikusi audzēta jau laikā pirms Kristus. Kaņepju sēklas bija visai nozīmīgas mūsu senču uzturā, jo aizstāja gan taukvielas, gan pienu. Iztaukšķētas, sagrūstas un izsijātas kaņepes sajauca ar sāli un ēda pie biezpiena vai kartupeļiem. Sevišķi iecienīts bija no sagrūstām kaņepju sēklām taisīts kaņepju sviests, jeb melnais sviests.

Sējas kaņepju (Cannabis sativa) sēklas ir īstas supersēklas, kas ar savu uzturvērtību izceļas uz citu augu izcelsmes produktu fona, jo tām ir unikāla uzturvielu kompozīcija, skaidro pašmāju kaņepju ražotāji "Loja".

Ar ko kaņepju sēklas ir tik izcilas?

  • Pilnvērtīgs olbaltumvielu avots, kas satur vitāli svarīgās neaizvietojamās aminoskābes ievērojami vairāk nekā citi augu valsts produkti. Tajās esošās olbaltumvielas ir ķermenim ļoti viegli asimilējamā formā.
  • Augsts nepiesātināto taukskābju līmenis, t.sk., organismam svarīgās neaizvietojamās taukskābes omega 3 un omega 6, ko var uzņemt tikai ar uzturu. Kaņepju sēklās šo taukskābju ir vairāk nekā citos augu izcelsmes produktos.
  • Minerālvielu avots – sēklas īpaši bagātas ar magniju, dzelzi, kāliju un fosforu.
  • Vitamīnu avots – sēklas īpaši bagātas ar vitamīniem E, B1, B2 un B6.
  • Vienas no nedaudzajām sēklām, kas satur hlorofilu.
  • Sēklām ir zems glikēmiskais indekss – lietojot uzturā, glikozes līmenis asinīs pacelsies lēni, tādēļ piemērotas arī cukura diabēta gadījumā. Nesatur pārtikas alergēnus un glutēnu.

Kaņepju sēklas lieto, lai stiprinātu kaulus un locītavas, apgādātu organismu ar visām nepieciešamajām aminoskābēm, taukvielām, minerālvielām, kā arī – lai samazinātu holesterīna līmeni, stiprinātu imūnsistēmu un mazinātu stresu. Kaņepju sēklas ir lielisks enerģijas un minerālu avots.

Tiek uzskatīts, ka veselīgākais kaņepju sēklu ēdiens ir kaņepju staks (tautā saukts arī par kaņepju sviestu), kas satur gan taukvielas, gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, gan šķiedrvielas. Kaņepju staks ir apgrauzdētas un samaltas vai piestā sagrūstas kaņepju sēklas.

Lai pagatavotu kaņepju sviestu, senos laikos nācās krietni nopūlēties: iztaukšķētas sēklas piestā grūda tik ilgi, lejot klāt sālsūdeni, līdz radās melna taukaina masa, kas īpaši labi garšoja pie maizes un vārītiem tupeņiem. Mūsdienās, kad pieejamas dažādas palīgierīces, kaņepju sviesta gatavošana ir vienkāršāka par vienkāršu.

Kā gatavojams kaņepju sviests

Mūsu lasītāja Dina Janulēviča dalās ar pieredzi, kā kaņepju sviestu pavisam vienkārši pagatavot mājas apstākļos.

Kaņepju sēklas pannā uz nelielas liesmas viegli apgrauzdē, ik pa laikam apmaisot, līdz izdalās maiga smarža, un sēkliņas sāk sprakšķēt. Ņem vērā – ja kaņepes pārgrauzdēsi, tās kļūs rūgtas!

Tad sēkliņas samaļ virtuves kombainā, vairākas reizes samaļ gaļas mašīnā (4-6), sagrūž piestā vai sablendē. Sēklas jāmaļ tik ilgi, līdz no tām izdalās eļļa un izveidojas ķepīga masa. Dina skaidro, ka viņa šim nolūkam izmantojusi rokas blenderi.

Foto: Privātā arhīva foto

Kad masa samalta, pievieno un iemaisa mīkstu saldkrējuma sviestu un sāli pēc garšas. Sviesta daudzums, ar kuru sajauc sēklas, var atšķirties. Kaut Dina maltās kaņepes un sviestu jauc proporcijā 1:1, tomēr tiek uzskatīts, ka aizdars būs garšīgāks, ja pievienosi pēc iespējas mazāk sviesta.

Foto: Privātā arhīva foto

Siltajā kaņepju masā sviests izkusīs, tāpēc ieklāj trauciņā pārtikas plēvi, ielej kaņepju masu un ieliek ledusskapī sastingt.

Kad kaņepju sviests gatavs, to izņem no plēves "gūsta", liek smukā cibiņā, bļodiņā vai kur nu grib, un ziež un rupjmaizes, pievieno veselīgajiem kokteiļiem vai brokastu putrai.

Foto: Privātā arhīva foto

Padoms: gardum gards aizdars sanāks arī, samaltās kaņepes samaisot ar bezpiedevu krēmsieru vai sablendējot viendabīgā masā ar žāvētu cauraudzīti.

Lai labi garšo!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!