Foto: Shutterstock
Garajos ziemas mēnešos, kad, šķiet, jau izmēģinātas visas iespējamās dažādu gaļas ēdienu variācijas, laiks sevi palutināt ko mazāk ierastu – gaļas tartaru. Droši var apgalvot, ka šī ir delikatese ar "raksturiņu": tos, kuriem sanācis reiz to nogaršot, var sadalīt divās pretējās frontēs – kaismīgos apjūsmotājos un neizpratnes pilnos nīdējos. Tev vēl nav palaimējies nobaudīt šo neparasto uzkodu? Nevelc laiku garumā!

Tartara izcelsme meklējama Ziemeļfrancijas kulinārajās tradīcijās. Ierasts, ka šis ēdiens tiek gatavots no sīki sakapātas, jēlas liellopa gaļas, tomēr mūsdienās tartaru mēdz gatavot arī no brieža, laša, tunča, strausa u.c. Tartara īpašā "odziņa", kas, jāteic, ne visiem ir pieņemama un saprotama, ir tāda, ka gaļa netiek termiski apstrādāta un jābauda jēlā veidā.

Kaut mūsdienās tartars parasti atrodams vien smalku restorānu ēdienkartēs, tomēr šo neparasto gaļas uzkodu var itin vienkārši pagatavot arī mājās, pārsteidzot mājiniekus vai viesus ar izcilās franču virtuves klasiku. Šoreiz skaidrosim, kas jāņem vērā, lai, rīkojoties neprasmīgi, iecerēto delikatesi nepārvērstu īstā katastrofā.

Kādu gaļu izvēlēties tartaram

Foto: Shutterstock

Kā jau nojaušams, tā kā gaļa, gatavojot tartaru, netiek termiski apstrādāta, tai pēc kvalitātes jābūt izcilai – zināmas izcelsmes, maksimāli svaigai un ar patīkamu aromātu. Nevainojamu tartaru pilnīgi noteikti nebūs iespējams pagatavot no tuvējā veikaliņā nopirkta blāvi pelēka "akcijas" gaļas gabala. Gaļas kvalitāti var novērtēt arī pēc krāsas – liellopa gaļai jābūt tumši sarkanai, kas norāda, ka tā ir augstas kvalitātes gaļa.

Tartara gadījumā gaļas izvēle ir īpaši nozīmīgs faktors, jo nekvalitatīvs produkts ietekmēs ne vien ēdiena garšu, bet var pat apdraudēt ēdāju veselību, tādēļ vislabāk izvēlēties gaļu no saimniecībām, kas atbilstoši bioloģiskās saimniekošanas metodēm neizmanto modernās, intensīvās lauksaimniecības tehnoloģijas un ķīmiju, piemēram, pesticīdus, antibiotikas, minerālmēslus, ĢMO, ķīmiskos konservantus, krāsvielas u.c.

Jāņem vērā arī tas, ka tartara gatavošanai nederēs arī kurš katrs gaļas gabals. Vislabākā izvēle būs fileja vai filejas astes daļa. Maigās filejas apstrāde neprasīs liekas pūles, bet astes daļas fileju pirms tartara gatavošanas noteikti atbrīvo no taukiem un cīpslām. Izcilam rezultātam gaļu labāk papūlies sīki sakapāt ar asu nazi aptuveni 5x5 mm gabaliņos, bet nepacietīgākie, protams, var izmantot arī gaļas mašīnu, šajā adījumā izvēloties sietiņu ar iespējami lielākiem caurumiem.

Kādas piedevas izmantot

Foto: Shutterstock
Kad gaļa sagatavota, tai jāpievieno pārējās piedevas, kas gādās par tartara garšu, tomēr nenomācot gaļas izsmalcināto aromātu. Kaut ir daudz un dažādas tartara repcešu variācijas, biežāk izmantotās piedevas ir:
  • Kaperi;
  • Sīki sakapāti kornišoni;
  • Sīki sakapāti Šalotes sīpoli;
  • Maurloki;
  • Sīki sakaapāti zaļumi (pētersīļi, bazliks, dilles u.c.).

No garšaugiem un garšvielām tartaram visbiežāk pievieno:

  • Olīveļļu;
  • Sāli;
  • Svaigi maltus melnos piparus;
  • Dižonas sinepes;
  • Vusteras mērci.

Tartara asumu pieregulē ar Tobasko mērci vai Kajenas pipariem. Lai atklātos visa šīs gaļas delikateses burvība, ir svarīgi to ne vien pareizi sagatavot, bet arī pasniegt. Kad visas sastāvdaļas sakapātas un samaisītas, no masas ar aukstā ūdenī samitrinātām rokām formē vidēju lielu gaļas bumbu, ko vari apviļāt sīki sakapātos maurlokos. Tad liec gaļu uz šķīvja, saplacini, izveidojot vidū iedobi, kur iesist svaigu paipalas oliņas dzeltenumu, kas pildīs tartara mērces funkciju. Šķīvja saturu papildini ar grauzdētas maizes šķēlēm un dārzeņiem pēc izvēles, un mielasts var sākties!

Iedvesmai piedāvājam piecas "Tasty" recepšu krājumos uzietas tartara versijas.

Lai labi garšo!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!