Senāk, kad Eiropa vēl nebija iepazinusi kartupeļus un burkāni uzturā tika lietoti mazāk, tieši pastinaki bija viens no tiem dārzeņiem, kas galdā tika celts teju visās svarīgākajās maltītēs, norāda "Cooking Light". Pastinaki izskata ziņā tiešām līdzinās burkāniem – tie aug tāpat, bet pastinaku laksti stiepjas krietni vien augstāki. Garšas dēļ pastinakus audzē kā viengadīgus augus. Sulīgā pastinaka sakne – ēdamā daļa – ir ēdama, termiski apstrādāta, jo svaigs tas ir visai sīksts. Cepot, vārot, tvaicējot un fritējot pastinaks iegūst ļoti maigu, saldu un pat riekstainu garšu.
Vislabākie būs tie pastinaki, kas ir vidēji lieli un ar gaišu miziņu. Pateicoties mūsdienu iespējām, tos varam iegādāties visu cauru gadu, taču vislabākie tie ir no vēla rudens līdz agram pavasarim. Pastinakus ilgākam laikam glabā tāpat, kā burkānus – tumšā un vēsā vietā, saliktus smiltīs. Ja dārzeņus gatavojies pagatavot drīz, tad glabā ledusskapī, dārzeņu atvilktnē – pastinakus ledusskapī var noturēt pat divas nedēļas.
Kādā veidā pagatavot pastinakus? Ja nevēlies riskēt, pastinakus viegli vari iemānīt kādā zupā, sautējumā vai dārzeņu biezenī. Tie lieliski saderēs kopā ar kartupeļiem un burkāniem. Pirms gatavošanas pastinakus nomazgā, nomizo un sagriez gabaliņos. Pastinaki lieliski garšo ne tikai sakņu dārzeņu zupās, bet arī krēmzupās, piemēram, ar āboliem. Bet, ja pastinaku saldenā garša iet pie sirds, pamēģini tos izcept tāpat cepeškrāsnī – sagriez pastinakus gareniski uz pusēm, apviļā eļļā, pievieno garšvielas un izteiksmīgo rozmarīnu. No pastinakiem sanāks lieliska piedeva pamatēdieniem kartupeļu vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
