Soli pa solim: kā gatavojami tradicionālie baltkrievu draņiki ar sātīgu gaļas mērci
Foto: Shutterstock

Kaut latvieši ir izslavēti kartupeļu ēdāji, ir kāda tauta, kuru tradicionālā virtuve tupeņu ēdienu radošajā daudzveidībā pārspēj katru stāstu. Jūs jau noteikti uzminējāt, ka tie ir baltkrievi, kuri ir visā pasaulē izslavēti kartupeļmīļi. Ne velti tieši zeltainas kartupeļu pankūciņas jeb draņiki (baltkrievu val. “дранiкi”), ir viens no Baltkrievijas kulinārajiem simboliem. Tādēļ šoreiz skaidrosim, kāda ir draņiku vēsture, pareizākā recepte, un kā šis ēdiens atšķiras no latviešu iecienītajām tupeņu pankūkām.

Kartupeļa vēsture sākās apmēram 8000 gadu senā pagātnē Dienvidamerikā Uz Eiropu kartupeli atveda spāņi un jau 1573. gadā ir ziņas par kartupeļu audzēšanu Spānijā. No Spānijas galma kartupelis kā eksotiska dāvana ceļoja pie Romas pāvesta, tālāk uz Vīni, Londonu un Parīzi.

Baltkrievijas teritorijā kartupeļus sāka audzēt 17. gadsimtā (arī ziņas par kartupeļu audzēšanas pirmsākumiem Latvijā datētas ar 17. gadsimta otro pusi). Izrādījās, ka Baltkrievijas auglīgā zeme ir gluži vai kā radīta šim nolūkam, tādēļ ar laiku tautā iemīļotās “buļbas” (no baltkrievu val. "бульба" - kartupelis) ieņēma arvien nozīmīgāku lomu ikdienas uzturā, nopietni konkurējot ar labību. Ir aprēķināts, ka mūsdienās katrs baltkrievs apēd 174 kilogramus kartupeļu gadā jeb aptuveni puskilogramu tupeņu dienā, atklāj "Aif". Iespaidīgi, vai ne!

Īss ievads draņiku vēsturē

Soli pa solim: kā gatavojami tradicionālie baltkrievu draņiki ar sātīgu gaļas mērci
Foto: Shutterstock

Atgriežoties pie stāsta par draņikiem – vēsture liecina, ka kartupeļu pankūku recepte pirmo reizi tikusi publicēta Viļņā dzīvojošā poļu kulināra Jana Šitlera (Jan Szyttler) 1830. gadā izdotajā pavārgrāmatā “Kухар добра навучаны". Šajā izdevumā Šitlers skaidro, kā gatavojami pannā cepti kartupeļu plācenīši, pieminot, ka recepte ir aizlienēta no vācu virtuves. Kā skaidro "Eda", augšminētā pavārgrāmata iemantoja plašu popularitāti vairākās Eiropas valstīs, piedzīvojot vairākus atkārtotus izdevumus, bet jo īpaši iecienīts Šitlera garadarbs bija Lietuvā un, protams, Baltkrievijā.

Kaut kartupeļu pankūkas ir daudzās valstīs iecienīts ēdiens, baltkrievi ar lepnumu uzskata, ka tieši no Baltkrievijā auglīgajās zemēs izlolotiem, ar cieti pārbagātiem tupeņiem sanāk visgardākie draņiki. It īpaši, ja tos pasniedz ar mačanku – bagātīgu gaļas mērci zemnieku gaumē.

  • Lai uzzinātu pašmāju kulinārijas entuziastu labākās metodes kraukšķīgām kartupeļu pankūkām, izlasi, lūk, šo rakstu.

Vārda “draņiki” izcelsme meklējama senkrievu valodā, ilustrējot šī ēdiena gatavošanas veidu. Vēl pirms mūsdienīgas rīves izgudrošanas, draņiku masa tika gatavota, beržot/trinot (krievu val. “драть" dīrāt, trīt) nomizotus, nevārītus kartupeļus pret šim nolūkam pielāgotu, uzasinātu plātni.

Ja Latvijā ierasts kartupeļu pankūkas ēst vakariņās vai vismaz pusdienās, tad baltkrievu zemnieki draņikus tradicionāli cēla galdā tieši brokastīs, lai, dodoties smagajos dienas darbos, būtu spēks, enerģija un izsalkums nemocītu iespējami ilgāk. Daudzviet Baltkrievijas laukos pat bija izveidojusies interesanta paraža - no rīta pirms mielošanās ar draņikiem tukšā dūšā nozelēt sausas maizes garoziņu. Iespējams, tas tādēļ, lai veicinātu kuņģa darbību un smagais, treknais ēdiens būtu vieglāk sagremojams.

Lasot tālāk, uzzināsi klasisku draņiku recepti, kā arī šī vienkāršā ēdiena pagatavošanas knifus.

Source info

Tasty


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Dienas recepte
Nedēļas Top 10
Tasty iesaka