Šokolāde, tāpat kā kakaokoki, cēlusies no Centrālās un Dienvidamerikas. Maiji un acteki izsenis izmantojuši samaltas un grauzdētas kakao pupiņas dzēriena gatavošanai. Vārds "šokolāde" cēlies no acteku vārda xocolātl (rūgtais ūdens), ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu.
Eiropā šokolāde īpašu popularitāti aristokrātu aprindās ieguva 17. un 18. gadsimtā. Tiesa gan, ar to našķēties varēja tikai aristokrāti, jo pārējai tautai šis prieks bija pārāk dārgs.
Šokolādi un kakao pulveri ražo no kakaokoku pupiņām, kuras audzē tropiskajos zemeslodes apgabalos. Svaigām kakao pupiņām vēl nav raksturīgās garšas un aromāta, tādēļ tās vispirms fermentē un kaltē.
Pastāv daudz un dažādi šokolādes veidi, kas atšķiras pēc garšas, formas un kvalitātes. Tomēr visas šokolādes visbiežāk iedala tumšajās šokolādēs, piena šokolādēs un baltajās šokolādēs. Tumšās šokolādes sastāvā ir kakao masa, kakao sviests un cukurs, piena šokolādei papildus pievieno vēl piena pulveri, bet balto šokolādi gatavo tikai no kakao sviesta, cukura un piena pulvera.