Foto recepte: dolmas jeb vīnogu lapu tīstokļi ar sulīgu maltās gaļas pildījumu

Sāk ar to, ka iziet dārzā un saplūc zaļumus, upeņu lapas un, protams, – vīnogu lapas. Tieši šis brīdis ir īstais dolmu gatavošanai, jo šobrīd jaunās lapas ir īpaši mīkstas un maigas, bez izteikta dzīslojuma. Ja vīnogu lapu nav ne paša, ne kaimiņu dārzā, tad sālītas lapas meklē tirgū vai lielveikalos, kur var atrast stikla burciņās pildītus vīnogu lapu tīstoklīšus.

Ja izmanto tikko kā no krūma norautas lapas, tās noskalo, liek katlā vai lielākā bļodā, pievieno sāli un visu pārlej ar verdošu ūdeni. Apmaisa katla saturu, līdz sāls izkūst un lapas maina krāsu no koši zaļa uz haki toni. Tad ūdeni nokāš, bet neizlej.

Gatavo pildījumu. Bļodā liek malto gaļu, pievieno rīsus (jā, nevārītus!), sīki sakapātus zaļumus, pārējās pildījuma sastāvdaļas un visu samīca viendabīgā masā. Brīdinām, ka šajā brīdī virtuve piepildīsies ar tik kārdinošu aromātu buķeti, ka tā vien kārosies sagatavoto gaļas pildījumu ziest uz rupjmaizes, bet nesteidzies!

Nu laiks ķerties pie dolmu tīšanas. Tieši tīšana tad arī ir sarežģītākais vai, pareizāk sakot, laikietilpīgākais posms šī gardā ēdiena gatavošanas procesā. Tā nudien nav nekāda lielā māksla, kā varētu šķist iesākumā, jo pati māte daba ir krietni piestrādājusi pie tā, lai vīnogu lapas būtu gluži kā radītas pildīšanai. Galvenais, kas jāņem vērā – lapa jāizklāj uz dēlīša ar spīdīgo pusi uz leju, un tālākais jau ir roku veiklības jautājums. Lai darbs ritētu raitāk, labāk darboties komandā – kamēr viens tin dolmas, otrs sagatavo garenās gaļas masas kotletītes pildīšanai.

Ja patrāpījusies kāda lapa ar stiegraināku kātu, tad tā nav liela bēda – turi pa rokai asu nazīti, lai uzmanīgi izgrieztu kāta savienojuma vietu.

Kad dolmas saritinātas, katla apakšu izklāj ar sīpola ripām, iemet zaļumu kātus, kādu ķiploka daiviņu, smaržīgo piparu, un citu pie citas izklāj pirmo dolmu kārtu, tad atkal zaļumu kātus un atgriezumus, sīpola ripas, čili piparu un virsū liek nākamo dolmu kārtu, šādi turpinot, kamēr visas dolmas saliktas katlā. Mēs šim nolūkam iesakām izmantot katlu ar 5 l tilpumu – tas būs pašā laikā, ne par lielu, ne par mazu konkrētajam produktu daudzumam.

Virs pēdējās dolmu kārtas saliek atlikušos zaļumus, ķiplokus, sīpolu ripas, tad izkārto sauju upeņu lapu – aromātam. Visu pārlej ar iepriekš vīnogu lapām nokāsto sālsūdeni, raugoties, lai dolmas būtu pārklātas ar ūdeni. Ja nepieciešams, pievieno vēl ūdeni.

Visbeidzot katla saturu pārklāj ar neplaucētām vīnogu lapām un noslogo ar katla diametram atbilstoša izmēra bļodiņu vai šķīvi, kas pildīs sloga funkciju, jo dolmām ir nelāga tendence uzpeldēt virs ūdens un apdegt.

Tālāk ir trīs varianti:

• liec katlu (raugies, lai tam nav plastmasas rokturi!) līdz 190 grādiem sakarsētā krāsnī un gatavo 1,5 stundu;
• vari katlu likt arī uz plīts, uzlikt vāku un vārīt uz nelielas liesmas pusotru stundu;
• dārza ballītē izcili garšos virs ugunskura liesmām iekarinātā katliņā nogatavinātas dolmas.

Gatavos vīnogu lapu tīstoklīšus izzvejo no šķidruma, liek uz šķīvja un bauda, pamērcējot pēc vasaras garšojošā mērcītē, ko gatavo, skābā krējuma vai bezpiedevu jogurtā iemaisot pāris sarīvēta ķiploka daiviņas, nedaudz citronu sulas, nedaudz cukura (tas līdzsvaros garšas), sīki sakapātu kinzu, piparmētras, baziliku, kā arī šķipsniņu sāls.

Neapēstās dolmas satupina aizvākojamā traukā un noslēpj ledusskapī, lai atcerētos par tām nākamajā rītā, kad tās pa nakti būs pārvērtušās par izcili sulīgu un aromātisku auksto uzkodu. Ņammm...