Māla kleķu sienas un niedru jumts – kā tika atjaunota Klaušinieku māja Turaidā

Tuvojoties Latvijas simtgadei, tika uzsākts aizsargājamā kultūras pieminekļa Turaidas muižas kompleksa, 18. gadsimtā celtās Klaušinieku mājas atjaunošanas stāsts. Šobrīd skaistā muiža ir restaurēta un ikviens to varēs aplūkot jau šajā nedēļas nogalē – Muzeju naktī.

Valsts simtgades priekšvakarā ir pabeigta īpašā kultūras pieminekļa, Turaidas muzejrezervāta Klaušinieku mājas restaurācija. Tā būs kā neaizstājama vēstures liecība par muižas sadzīvi un klaušu laikiem, nozīmīgs pieturas un izziņas punkts ikvienam par Latvijas garo ceļu uz savu valsti. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm, objekts ekspluatācijā tika nodots agrāk, nekā plānots, – jau 2018. gada martā, bet durvis plašākam apmeklētāju lokam tiks vērtas Muzeju naktī, 19. maijā, no pulksten 19 līdz 22, stāsta projekta īstenotāji – VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Klaušinieku mājā strādājuši līdz pat 80 klaušiniekiem

Ēka celta klaušu laikos, ap 18. gadsimtu vai pat vēl agrāk. Tā ir viena no Turaidas muižas vēsturiskā centra apbūves sastāvdaļām. No ārpuses tā atgādinājusi riju.

Turaidas muiža bija lielsaimniecība, kas līdz 19. gadsimta 60. gadiem nevarēja pastāvēt bez zemnieku klaušu darba. Visas zemnieku sētas, kuras ierakstītas Turaidas pilsmuižas grāmatā, gada laikā muižas labā nostrādāja 19 066 dienas. Tātad, kārtējās klaušās – 10 652 dienas, bet palīgdarbos – 8 414 dienas.

Muižā ik dienas – no Jurģiem līdz Miķeļiem – strādāja ap 70 - 80 cilvēku, bet ziemas laikā nedaudz mazāk. Uz darbu klaušinieki ieradās pirmdienā ap pusdienlaiku un sestdienā ap to pašu laiku tika palaisti mājās. Pēc vēstures faktiem, klaušiniekiem lika gulēt ārpus muižas piecas naktis. Latvijā klaušu laikā bija muižas, kurās cēla īpašas klaušinieku – darbinieku ēkas, informē VNĪ, un arī Turaidā tāda bijusi.

Klaušinieku mājās ēkas rietumu galā bija liela un apkurināma telpa, kurā klaušiniekiem ļāva pārnakšņot. Šajā pašā telpā tika spriesta arī zemnieku tiesa. Turpretī ēkas austrumu gals bijis kā stadula klaušinieku zirgiem ar plašu nojumi, ko balstījuši stabi. Nojumē tika nolikti arī darbarīki, pārtikas cibas, rati un citas lietas, kuras bijis nepieciešams noglabāt.

Klaušinieku māja gadu simtos ir mainījusi savu veidolu. Tā tikusi izmantota dažādām vajadzībām – pirms tika sākti ēkas atjaunošanas darbi, no agrāk vērienīgās ēkas bija palikusi tikai neliela daļa, stāsta VNĪ.

Pirms restaurēšanas būvniekiem jāapgūst senās aroda prasmes

Atjaunotās Klaušinieku mājas unikalitāte saistīta ar būvniecībā pielietotajiem materiāliem – laukakmeņiem, koku, māla kleķi, māla un kaļķa javu, niedru jumtu. Lai restaurētu šo vēsturisko ēku, būvniekiem bija jāapgūst senās aroda prasmes, īpaši māla kleķa sienu veidošanā. Viss māla masas iestrādes process notika bez jebkādu tehnoloģiju palīdzības, izmantojot tikai roku darbu – ar spaiņiem tika piegādāta māla masa, ar speciāli izgatavotām koka vālēm tā iestrādāta veidņos. Pati māla masa kopā ar ēveļskaidām un šķeldu tik mīcīta 50 gadus vecā padomju laiku maisītājā, jo mūsdienu betona maisītājs pēc savas uzbūves neder māla masas maisīšanai. Lai muzeja apmeklētājiem rastos priekšstats par to, kādas tad izskatījās vēsturiskās māla kleķa raupjās sienas un to krāsu tonis, neliels sienas fragments aiz stikla plaknes šobrīd eksponēts Klaušinieku mājas ieejas hallē.

Klaušinieku māju atjaunoja SIA "RERE Meistari", kuri, priecājoties par vienreizējo iespēju, paši savām rokām izveidoja Klaušinieku mājas māla kleķa sienas.

Mājas restaurācijas process

Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa, Turaidas muižas kompleksā ietilpstošās, 18. gadsimtā celtās Klaušinieku mājas atjaunošanu ''Valsts nekustamie īpašumi" sāka 2015. gadā, kad tika izstrādāts restaurācijas būvprojekts. 2016. gada rudenī tika sākti būvdarbi, bet 2017. gada maijā jau svinēti spāru svētki. Objekta celtniecība kopumā izmaksājusi 622 tūkstošus eiro, kas ir valsts finansējums.

Līdz mūsdienām daļēji bija saglabājušies ēkas pamati un neliela daļa ēkas, kas bija sliktā tehniskajā stāvoklī. Lai saglabātu ēkas autentisko izskatu, veicot restaurācijas darbus, izmantoti veco pamatu laukakmeņi, veidotas māla kleķa sienas un niedru jumts. Vēsturiskā ēka un tajā izvietotās ekspozīcijas kalpos par simbolu klaušu laikam un latviešu zemnieka ceļam līdz Latvijas valsts dibināšanai. Jaunā ekspozīcija "Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis" tiks atvērta nākamgad - 2019. gada 4. maijā.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kā jau minēts, bija atjaunot senās aroda prasmes – atrast veidu, kā bez jauno tehnoloģiju palīdzības uzbūvēt senās māla kleķa sienas, lai restaurētajā ēkā tiktu nodrošināts maksimāls autentiskums.

Māla kleķu sienas un niedru jumts – kā tika atjaunota Klaušinieku māja Turaidā
Foto: Publicitātes foto

Par godu Klaušinieku mājas jaunajam veidolam iestāda 50 kokus

"Turaidā esam atjaunojuši vienu no mūsu uzsāktās pārmaiņu programmas ''100 adreses Latvijas valsts simtgadei'' objektiem – Klaušinieku māju. Ikdienā būvējot un atjaunojot ēkas, jūtam īpašu atbildību par modernās apbūves un dabas līdzsvara saglabāšanu. Ar simbolisko velti – vairāk nekā 50 koku stādīšanu – vēlamies apliecināt, ka sakopts īpašums vienmēr vērtīgāks ir tad, ja apkārt tam ir arī zaļojoša vide,'' uzskata VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Atjaunotās Klaušinieku mājas apkārtnē līdzās trim lieliem ozoliem iestādīti vairāk nekā 50 koki, tai skaitā arī dekoratīvie ķirši, ceriņi, spirejas, segliņi un grimoņi, kas papildinās ideju par Klaušiniekiem kā latvisku sētu.

Māla kleķu sienas un niedru jumts – kā tika atjaunota Klaušinieku māja Turaidā
Foto: Publicitātes foto

Turaida ir īpaša vieta ne vien vēsturiski, bet arī tāpēc, ka Turaidā vienmēr bijusi īpaša attieksme pret kokiem un dabu. Cerams, iestādītie koki labi iedzīvosies jaunajā mājvietā un priecēs apmeklētājus, un šai vides apzaļumošanas aktivitātei sekos nākamā," stāsta organizācijas ''Labie koki'' vadītājs Edgars Neilands.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka