Kā uzbūvēt māju pusgada laikā – Kāļu ģimenes pieredzes stāsts

Kā būvēt koka māju?
Foto: Privātais arhīvs

Pelēka koka māja ar baltiem akcentiem, mastā plīvojošs karogs, bērni, kas smejot brauc ar riteni, un divi smaidīgi un laimīgi vecāki – tāda ir Kāļu ģimene. Viņi daudzus gadus dzīvojuši Zviedrijā, tad Somijā un tagad jau septīto gadu mitinās Latvijā.

Iepazīties ar jauniem un starojošiem cilvēkiem man vienmēr ir paticis, tieši tādi ir somu stila mājas saimnieki, kuri nu jau ceturto gadu dzīvo paši savā mājā. Šobrīd Mārtiņš Kālis kopā ar savu burvīgo sievu Līgu un diviem bērniem dzīvo Rīgas apkaimē. Viņi stāsta: "Mums bija svarīgi, lai māja atrastos zaļā un latviskā vidē, un šādu zemesgabalu mēs atradām Bieriņos, kas robežojas ar Mārupi. Domājam, ka šī ir nepelnīti aizmirsta Rīgas apkaime, ko bieži jauc ar Mārupi, tomēr šeit ir daudz zaļāks, kā arī pašai vietai ir senāka vēsture nekā Mārupes bijušajiem laukiem."

Ģimene ir dzīvojusi arī citviet pasaulē, bet savu ligzdiņu izlēma būvēt Latvijā. Viņu sapnis bija atjaunot vecu koka māju, tomēr, parēķinot "uz papīra", cik tas izmaksātu, sapratuši, ka jāceļ būs jauna. Abi saimnieki dalās ar savu pieredzi blogā "Ceļam koka māju".

Mārtiņš ir vadošais pētnieks Rīgas Stradiņa Universitātē, veic dažādus pētījumus, kuri saistīti ar molekulāro un šūnu bioloģiju. Arī Līga daļēji saistīta ar zinātni, viņa ikdienā strādā ar zinātnes un medicīnas klientiem. "Tā kā mums abiem sanāk strādāt arī no mājām, sava privātmāja ir devusi iespēju iekārtot atsevišķu darba kabinetu, kurā radušās daudzas darbam svarīgas idejas," saimnieks dalās pārdomās.

Paņemt no Somijas ne tikai ideju par māju, bet arī dzīvesveidu

Līga stāsta, ka jau tālajā 2003. gadā, kad Mārtiņš iestājās doktorantūrā Lundas universitātē Zviedrijā, viņi, šķiet, pirmo reizi tā īsti iepazinušies ar Ziemeļvalstīm. "Dzīvojām Zviedrijā, piedzima mūsu abi bērni, kas šeit uzsāka arī savas bērndārznieku gaitas. Kad abi ar vīru izlēmām, ka laiks doties tālāk un meklēt jaunus piedzīvojumus Somijā, zviedru draugi un paziņas intensīvi mēģināja mūs atrunāt. Teica, ka somi ir ļoti noslēgti, būšot arī valodas barjera un, vispār, nekur nebūšot tik labi kā Zviedrijā. Tomēr pēc vairāk nekā sešu gadu dzīves Zviedrijā nolēmām pārcelties uz Somiju, kur Mārtiņš turpināja postdoktorantūras darbu zinātnē.

Par spīti zviedru skeptiskajiem uzskatiem par Somiju un viņu kultūru, Helsinkos mēs tiešām jutāmies kā mājās. Somija ir palikusi manā sirdī ar interesantiem un sirsnīgiem cilvēkiem un ne tikai. No somiem pārņēmu viņu domāšanas stilu par dzīvi, redzējumu uz lietām un, protams, arī gaumes izjūtu. Man ļoti patika somu dzīves stils – nevis pirkt visu jaunu un kaitēt dabai, vēlāk masvaidā izmetot, bet pirkt lietotu, savējo pārdodot citiem, kam tas būtu vairāk nepieciešams. Somijas iedzīvotāji domā arī par energoresursiem un dzīves telpu, neizmantojot vairāk elektrības nekā nepieciešams. Viņi domā par nākamajām paaudzēm," smaidot stāsta Līga.

Kā uzcelt koka māju?
Foto: Privātais arhīvs

Mārtiņš un Līga uz Latviju atgriezās ne tāpēc, ka Somijā vai Zviedrijā būtu bijis slikti vai nebūtu iespējas tur dzīvot, bet gan tāpēc, ka viņi ir lepni būt latvieši un vēlas dzīvot, priecāties un baudīt dzīvi tieši Latvijā.

Cik izmaksā somu stila koka māja?

Mārtiņš smejot teic: "Gribējāt gan zināt, ja? Bet, godīgi sakot, negribu saukt konkrētas cenas, jo tas var maldināt cilvēkus – katram, kā nekā, ir savas prasības un nianses. Katra detaļa var mājas cenu izmainīt. Katrā ziņā mēs neizvēlējāmies materiālus un tehniku pēc principa "visu lētāko", bet ļoti domājām, vai būsim ikdienā ar dzīvi apmierināti."

Somu stila koka mājas vai citu rūpnieciski ražoto māju gadījumā jāņem vērā, ka arhitekta pakalpojumi maksās salīdzinoši maz, jo arhitekts projektu jau ir izstrādājis rūpnīcā, tāpēc atliek to tikai personalizēt atbilstoši savām vēlmēm. Tomēr, visu saliekot kopā, summa nav maza.

"Bijām pārsteigti, ka bruģēšanas un sētas ierīkošanas izmaksas bija ļoti augstas, šķiet, nebijām papētījuši tirgus cenas. Jau sākotnēji vēlējāmies automātiskos vārtus, mums palaimējās, ka sēta nav pārāk gara, kas ļāva nedaudz ietaupīt. Arī bruģa laukumu samazinājām līdz minimālajiem kvadrātmetriem, lai tas būtu ērts mašīnu novietošanai un apgriešanās manevram. Protams, vēl viens liels naudas plūsmas avots bija mājas tehnika – zemes siltumsūknis, santehnika, virtuves tehnika un iekārta", pārdomās dalās Mārtiņš.

"Sākotnēji likās, ka par katru sīkumu jāmaksā liela summa, piemēram, zemes reģistrēšanu Zemesgrāmatā, tad tagad šī summa šķiet sīkums uz pārējo izmaksu fona," teic Līga.

Mūsu māja būtu bijusi gatava jau četru mēnešu laikā

"Mūsu mājas pamatus sāka likt augusta sākumā, bet jau pēc 16 dienām sāka būvēt karkasu, kuru pabeidza sešu darba dienu laikā. Līdz novembra beigām tika veikti apdares darbi, tad atlika tikai ieklāt parketu un ielikt durvis. Tā kā mums nebija elektrība un bija paredzēta apsildāmā grīda, tad parketu vēl nevarēja ieklāt, līdz ar to visi darbi nedaudz aizkavējās," stāsta Mārtiņš, uzsverot, ka pirmais, ar ko sākt mājas celtniecību, noteikti ir komunikāciju ierīkošana, jo tā prasa daudz laika.

"Ja mums būtu ievilktas visas komunikācijas, tad māja būtu gatava jau pirms Ziemassvētkiem, proti, četru mēnešu laikā!" teic Līga. "Bet līdz ar ūdens un elektrības kavēšanos mūsu māja bija gatava pusgada laikā."

Spāru svētki ceturtajā mājas montāžas dienā

Mājas karkass ir ražots Somijas rūpnīcā – uz montāžu tas tiek atvests praktiski gatavs. Mārtiņš bilst: "Tāpēc nav brīnums, ka ceturtajā montāžas dienā jau svinam Spāru svētkus. Jumta kopnes tika saliktas jau priekšpusdienā, pārējo dienas daļu celtnieki lika spraišļus un stiprinājumus."

Kā uzbūvēt māju pusgada laikā – Kāļu ģimenes pieredzes stāsts
Foto: Privātais arhīvs

Mārtiņš ar Līgu izvēlējās augstās jumta kopnes, kas vienstāvu māju pārvērš par potenciālu pusotra stāva māju ar mansardu. Jumta kopnes vidusdaļa bija tukša, lai katras mājas galā varētu izbūvēt istabas. Jumta kopnes tika izvietotas tā, lai noteiktā vietā atstātu vietu kāpnēm uz otro stāvu. Šobrīd tas viss jau ir realizēts, un mansarda stāvs ir gatavs.

No bruģa izklāšanas līdz mājas nodošanai ekspluatācijā

Ieejot Mārtiņa un Līgas īpašumā, zem kājām paveras skaisti izbruģēts, 200 kvadrātmetru liels laukums. Viņi stāsta, ka, lai māju varētu nodot ekspluatācijā, viņiem bijis obligāti jāieklāj bruģis. Saimnieks piebilst: "Nezinu, vai tas ir tādēļ, ka tā bijām norādījuši projektā? Bet, lai nu kā būtu, mums šā vai tā būtu nepieciešams nobruģēt iebraucamo ceļu, lai mums būtu, kur novietot mašīnas, bet puikām – kur bumbu spēlēt un ar riteņiem braukt."

Ar kādām izmaksām jārēķinās, dzīvojot koka mājā ar siltumsūkni

Ceļot jaunu māju, ikviens domā par elektrības patēriņu, galvenokārt – kā to samazināt. Mārtiņš ar Līgu ir izrēķinājuši, cik viņu māja patērēja 2017. gadā. "Aizvadītā ziema tiešām bija silta, un mājās uzturējām temperatūru no 22 līdz 23,5 grādiem. Gada laikā elektrība mūsu mājā, izmantojot siltumsūkni, izmaksāja 334 eiro," stāsta mājas saimnieki, piebilstot, ka viņi tiešām ir apmierināti ar savu izvēli.

Saimnieks teic: "Svarīgi, ka šādu patēriņu mēs ieguvām, kurinot māju ar zemes siltumsūkni –tehnoloģiju, kas māju apsilda ar zemes siltumu, atlikušo daļu piesildot ar elektrību. Izmaksas tādējādi sanāk lētākas nekā ar gāzes apkuri. Lai arī mums tuvumā atrodas gāzes vads, nolēmām investēt videi draudzīgākā un modernākā apkures tehnoloģijā."

Nupat ģimenes mājā izveidots mansarda stāvs ar rekuperācijas sistēmu

Nepilnus trīs gadus dzīvojot mājā, abi esot nolēmuši, ka jāpārbūvē aukstie bēniņi par mansarda stāvu, kā tas bija jau sākumā plānots.

Pirms bēniņi tika pārveidoti par mansarda stāvu, saimnieki ierīkoja rekuperācijas sistēmu, kuru jau sen bija kārojuši. Rekuperācijas sistēma katrā istabā nodrošina svaiga gaisa pieplūdi, turklāt, atgūstot izplūstošā gaisa siltumu līdz pat 93 procentiem. Līga priecājas: "Labi, ka mēs nebijām paguvuši otro stāvu izremontēt, jo tagad bija lieliska iespēja no bēniņiem izvilkt rekuperācijas cauruļvadus uz visām pirmā un otrā stāva istabām. Ja otrā stāva sienas un grīda būtu jau pabeigta, tad tas vairs nebūtu bijis iespējams."

Kā uzbūvēt māju pusgada laikā – Kāļu ģimenes pieredzes stāsts
Foto: Privātais arhīvs

Lēmumu par rekuperācijas nepieciešamību saimnieki pieņēma, jo, gandrīz trīs gadus dzīvojot jaunajā mājā, secinājuši, ka gaisa apmaiņa, vēdinot caur logiem un durvīm, ir nepietiekama un rada diskomfortu. "Mēs visu laiku virinājām durvis vaļā un ciet un salām gan paši, gan bērni, turklāt, zaudējot siltumenerģiju, palielinās arī mūsu elektrības rēķins," piebilst Mārtiņš.

Tā kā bēniņi nebija paredzēti projektā kā mansarda stāvs, tad saimniekiem bija nepieciešams saskaņot pārbūves projektu. Jumta stāvs Kāļu mājas platībai pievieno 42 kvadrātmetrus. Abi saimnieki priecīgi paziņo: "Nupat ir gatavs mansarda stāvs, tāpēc tagad varam sākt ievākšanos darbus. Atzīšos, kad šeit vēl bija tumšie, aukstie bēniņi, šķita, ka pēc pārbūves būs ļoti šauri, bet rezultāts rada pavisam citu iespaidu – gluži kā papildu dzīvoklītis ar divām guļamistabām, vannasistabu, garderobes skapi un virtuvi. Tā arī tas bija domāts, jo augšstāvā dzīvos bērni."

Pozitīvā pieredzes apmaiņa kā veids, lai iedvesmu sevi un citus

Kā jau iepriekš minēts, Mārtiņš pats raksta blogu, kurā stāsta par koku mājas tapšanas procesu, un iedvesmo ikvienu, kurš arī ir nolēmis celt somu stila koka māju. Blogā Mārtiņš dalās arī ar dažādiem somu blogiem. Līga stāsta: "Tā kā Somijā vispopulārākās ir tieši koka karkasa mājas, tad mums vienmēr ir bijis, kur "iemest aci", lai pasmeltos idejas un iedvesmu turpmākajiem darbiem." Saimnieki arī norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši maz tādu blogu, kuros varētu smelties idejas un pieredzes stāstus.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka