Foto: PantherMedia/Scanpix
Tuvojas rudens, kam neizbēgami sekos arī auksta ziema. Ir īstais laiks pārskatīt gultas veļas krājumus un izvērtēt, vai nav jāgādā jauna sega.

Segu piedāvājums ir ļoti plašs, atšķiras izmēri, materiāli, biezums. Kam jāpievērš uzmanība, bet kas ir mazsvarīgi? Lūk, pieci faktori, kas jāņem vērā, izvēloties jaunu segu.

Atšķirīgie izmēri

Foto: PantherMedia/Scanpix

Ja vien neesat no tiem, kam nepatīk segu pārvalki, jaunu segu būtu jāizvēlas atbilstoši tam, kāda izmēra gultas veļa jau ir mājās. Par laimi, lielākā daļa ražotāju pieturas pie vienotiem standartiem un pārāk neaizraujas ar eksperimentiem, radot jaunus segu izmēros.

Mazākā no "pieaugušo" segām ir 120x180cm (reizēm tiek apzīmēta kā "Throw"), divvietīgā sega - 170x230cm ("Twin"), kvadrāts - 230x230cm ("Queen" jeb "Full/Queen") un, visbeidzot, karaliskais izmērs - 275x230cm ("King"). Latvijā gan bieži izplatīti ir arī divi citi izmēri - 150x200cm un 200x220cm.

Tik svarīgais pildījums

Foto: PantherMedia/Scanpix

Sega - tas ir ne tikai bieza auduma gabals, tam ir gan apvalks, gan pildījums. Segas mēdz pildīt gan ar mākslīgiem, gan dabiskiem materiāliem, kuru galvenā atšķirība ir ne tikai cena, bet arī tas, ka dabiskie materiāli "elpo", tādēļ, kā likums, daudz labāks un pilnvērtīgāks miegs būs, apsedzoties ar dabiskā materiāla segu.

Pie dabiskajiem materiāliem pieskaitāma kokvilna, vilna un dūnas. Vispraktiskākās ir kokvilnas segas, jo tās ir samērā lētas, lieliski "elpo" un, pats galvenais, tās ir ļoti izturīgas mazgājot, tādēļ var kalpot gadiem ilgi. Vilnas segas ir ļoti siltas, tās uzsūc mitrumu un atgrūž putekļus un netīrumus. Par labākajām (šī iemesla dēļ tās ir ievērojami dārgākas) tiek uzskatītas dūnu segas - vissiltākās un "viselpojošākās", vieglākās un gaisīgākās. Vienīgā bēda - dūnu segas nevar lietot tie, kas cieš no dažādām alerģijām.

Alerģiskiem cilvēkiem vispiemērotākās ir segas ar mākslīgo pildījumu, tās turklāt ir arī lētākas par dabisko materiālu segām. Visbiežāk segu pildījumam tiek izmantots poliesters, kas ir mīksts, viegls un ļoti silts. Tie, kas bieži ceļo un apmetas dārgās viesnīcās, visticamāk, būs izbaudījuši "Vellux" tipa segas - biezas, ļoti siltas un smagas - tās pildītas ar neilona šķiedrām. Nav slikta izvēle tiem, kas vēlas gulēt zem smagas segas, bet par to - vēlāk.

Apvalka materiāli

Foto: PantherMedia/Scanpix

Visas segas, kas nav vienkārši pārvalkā ielikts biezs audums, var iedalīt tādās, kas laiž cauri gaisu, un tādās, kas nav pārāk elpojošas. Gaisu caurlaidīgas segas nepieciešamas tiem, kas miega laikā ļoti uzkarst un svīst. Veiksmīgākā izvēle šajā gadījumā - kokvilnas vai akrila šķiedras materiāls.

Visbiežāk segas apvalkam tiek izmantots vilnas audums vai sintētika, kā rezultātā tiek iegūta "parasta" sega "normāliem" cilvēkiem.

Elektriskā un 'smagā' sega

Foto: PantherMedia/Scanpix

Atsevišķi jāizdala divas īpašas segas - tikpat īpašiem gadījumiem. Elektriskās segas, kurās iestrādāti apsildes elementi, piemērotas tiem, kuri guļ nestabilas temperatūras apstākļos (Pēkšņi mainās vēja virziens, pūšot tieši logos, kā rezultātā mājoklis tūlīt kļūst auksts? Šis ir tas gadījums) vai medicīnisku apsvērumu dēļ nepieciešams sildīt visu ķermeni, regulējot temperatūru.

"Smagās" segas plašu popularitāti iemantojušas salīdzinoši nesen. "Vellux" tipa segas, kas pazīstamas arī kā "viesnīcu segas" ir dabiski smagas, taču ir pieejamas arī tādas segas, kurās iešūti īpaši smagumi. Šādas segas psihoterapeiti iesaka izmantot tiem, kas cieš no pārlieka stresa vai kam ir grūtības aizmigt. Smaga sega ciešāk piekļaujas ādai, radot apskāviena efektu, kas nomierina un izraisa pozitīvas emocijas.

Šī iemesla dēļ viesnīcās tiek izmantotas "Vellux" segas - tās ne tikai var mazgāt katru dienu, bet arī ļauj klientiem vieglāk aizmigt. Tomēr visvieglāk aizmigt ir zem savas segas, tādēļ pieredzējuši ceļotāji nereti līdzi ved savu deķīti.

Optimālā temperatūra un iemigšanas 'smalkumi'

Foto: PantherMedia/Scanpix

Labākā gaisa temperatūra guļamistabā - no 16 līdz 21 grādam pēc Celsija skalas, turklāt ideāli, ja iemigšanas mirklī telpā ir vēsāks (16oC), bet rīta pusē - siltāks, šo der ņemt vērā tiem, kam mājās ir "gudras" klimata kontroles sistēmas. Patiesībā organisms pats daļēji kompensē šo temperatūras atšķirību - iemigšanas brīdī ķermeņa demperatūra nedaudz pazeminās, jo tādā veidā līdz smadzenēm ātrāk un vieglāk nonāk signāli par nepieciešamību iemigt, savukārt rīta pusē ķermenis atgriežas normālajā temperatūrā.

Diemžēl nav universāla padoma "ja mājās ir +20, tad izvēlieties to, bet, ja +25, dariet tā". Cilvēki ir dažādi, turklāt nozīme ir arī gaisa plūsmai telpā. Ja gulta atrodas pie loga, miegs ir pavisam citādāks nekā guļot istabas stūrī pie aukstas sienas. Tādēļ iespēju robežās jācenšas izvēlēties dabiskus, "elpojošus" materiālus, kam piemīt termoregulējošas īpašības. Vēl labāk, ja mājās ir vairākas, principiāli atšķirīgas segas.

Ja jums vai jūsu bērnam parasti vakaros ir grūtības ar aizmigšanu, tad vislabākā izvēle tiešām būs "smagā" sega.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!