Gan jau vēl daudzos drēbju skapjos glabājas vecmāmiņas izšūtas sedziņas un galdauti, tamborēti aizkari un krustdūrienā izšūti spilvenu pārvalki, ar pērlītēm rotātas blūzītes un smalki adīti pirkstaiņi. Šiem darinājumiem ir divkārša vērtība – gan roku darbs, gan ar tiem saistītās atmiņas par cilvēku. Kā uzglabāt un kopt šos vērtīgos, bet laika zoba skartos izstrādājumus?
Maigi un delikāti
Tautas lietišķās mākslas meistare, rokdarbniece ar 85 gadu stāžu Austra Skutule savā garajā mūžā ne vien radījusi neskaitāmus darbus dažādās tehnikās (audusi, tamborējusi, adījusi un izšuvusi), bet arī pratusi tos labi saglabāt. Lūk, kā viņa rīkojas ar smalkiem adījumiem: "Tos var mazgāt ar vilnas izstrādājumiem paredzēto mazgāšanas līdzekli, bet var izmantot senāku metodi. Sarīvē veļas ziepes, kuru pH līmenis ir neitrāls (tās nav ne sārmainas, ne skābas), uzlej karstu ūdeni, tad katlu liek uz nelielas uguns un, nepārtraukti maisot, ziepes izkausē. Pēc tam izstrādājumu iemērc šajās putās un izspaida. Ar dabisko zīdu var rīkoties tāpat, jo tam ir daudz kopīgu īpašību ar vilnu."
Vilnas, zīda un sintētisko izstrādājumu kopšanai piemēroti arī šķidrie mazgāšanas līdzekļi Kastanis delicate, AlmaWin, Perwoll un citi. Tie nav agresīvi, ir viegli izskalojami, turklāt esošais lanolīns mīkstina materiāla struktūru. Veļas pulveri nevajadzētu lietot, jo to ir grūti izskalot.
Vilnas izstrādājumus nedrīkst mērcēt un pēc skalošanas izgriezt sausus, savijot gluži kā virvi. Jārīkojas daudz saudzīgāk: pēc pēdējās skalošanas adījums jāuzliek uz sausa frotē dvieļa, jāsarullē un maigi jāizspiež, lai notek liekais ūdens. Tad nosusinātais vilnas izstrādājums jāizklāj uz sausa dvieļa, atjaunojot tā formu, un jāatstāj izžūt.
Lai zīdu pasargātu no veļas mašīnas lāpstiņas bojājumiem, tas jāmazgā ar rokām. Zīdu ne mirkli nedrīkst atstāt mirkt, jāieliek ūdenī un vairākas reizes maigi jāizcilā. Pēc tam kārtīgi jāizskalo vēsā vai remdenā ūdenī (tikai ne karstā!). Šo materiālu nedrīkst izgriezt, bet jāizklāj uz dvieļa un ar rokām jāizspaida liekais ūdens, tad jāizkar un jāizžāvē.
Lai ilgāk kalpotu
Mājas tekstiliju ilgmūžību bieži nosaka to glabāšana. Ja salocītu senu galdautu ilgi tur skapja pašā apakšā zem drēbju kaudzes, locījuma vietas ieguļas, ar laiku izdilst, dzeltē. Tekstilijām īpaši nepatīk paaugstināts gaisa mitrums, jo traipi uz auduma iestāvas, gaišam audumam mēdz parādīties brūni plankumi. "Dzeltējumu var pabalināt, taču šķīdums nedrīkst būt pārāk koncentrēts," skaidro pieredzējusī rokdarbniece.
Vecie dvieļi ar izšūtiem galiem un tamborēti galdauti ik pa brīdim jāatloka, jāizkustina un jāizmazgā. Mazgāšana mazliet deldē tekstiliju, bet bez tās nevar iztikt, jo skapī jāliek tikai tīras mantas.
Pirms izšūtu priekšmetu mazgāšanas jāpārbauda, vai izmantotie diegi nesakrāsosies. Nelielu izšuvuma daļu samērcē ūdenī un paberzē ar baltu kokvilnas lupatiņu. Ja uz tās paliek krāsaini traipi, mazgāt drīkst vāji siltā ūdenī, kam pievieno sāli un etiķi (pusspainim silta ūdens liek klāt glāzi vārāmā sāls un divas ēdamkarotes etiķa). Mazgāt vajag nevis ar ziepēm, bet gan krāsainiem izstrādājumiem paredzētu pulveri. Jāskalo siltā ūdenī.
"Ja lina un kokvilnas izstrādājumu, vai tas būtu apģērbs ar izšuvumu vai tamborējums, grib uzglabāt, nevis tūlīt izmantot, to pēc mazgāšanas nekādā gadījumā nedrīkst gludināt, jo dzeltēs. Skapī liek negludinātus, bet pirms lietošanas samitrina un izgludina," stāsta Austra Skutule. Savukārt krustdūrienā izšūtu spilvena pārvalku pirms likšanas veļas mašīnā ievieto baltā kokvilnas spilvendrānā un aizšuj galu, lai tas mazgājot neizkristu. Tad izstrādājums tiks pasargāts no saskares ar veļas mašīnas detaļām, kas varētu izvilkt diegus un sabojāt smalko rokdarbu.
Jāvēdina un jāatbaida kodes
Adījumus, austas vilnas segas un citus izstrādājumus no dabiskiem materiāliem, kurus iecienījušas kodes, vajag izvēdināt, lai dabū vēju. Kodēm patīk miers, un, ja skapi mazliet pavanda, tās neiedzīvojas. Vilnas cirpējas aizbaida dažādi aromāti, tikai smaržas avots, vai tie būtu vaivariņi, ziepes vai kas cits, ik pēc mēneša jāmaina. – Es ar smaržūdenī samitrinātu vates piciņu novelku pa skapja apakšu, durvīm un sienām, pārbraucu pāri vilnas apģērbam un ielieku mēteļa vai žaketes kabatā. Skapī dažādās vietās un arī apģērbu kabatās var salikt aromātiskus ziepju gabalus.
Kodēm patīk putekļi, tāpēc rūpīgi jāpārbauda, vai tie nav uzkrājušies apģērbu vīlēs, un ar suku jānotīra.
Vai tamborētos galdautus, sedziņas un citus izstrādājumus vajadzētu katru atsevišķi likt polietilēna maisiņā? "Es rokdarbus nelieku nekādās kulēs, skaisti saloku un citu virs cita lieku atvilktnēs. Man vēl ir veco laiku kumode," atklāj sirmā kundze un piebilst, ka krājumi diezgan regulāri jāpārcilā, lai piekļūtu gaiss, būtu ventilācija. "Kad strādāju Vēstures muzejā, reizi gadā tekstilijas izņēmām no skapjiem, tos iztīrījām ar mitru drāniņu un dezinficējošiem līdzekļiem, bet tekstilijas pa to laiku izkārām uz auklām, lai izvēdinās, un ar suku izbirstējām putekļainās vietas. Tad likām atpakaļ tīrajos skapjos."
Praktiski padomi
Lai atdzīvinātu izbalējušu vai sadzeltējušu zīdu, mazgājamam ūdenim pievieno 1/4 tases galda etiķa vai 15 pilienus tējaskoka eļļas, kas izšķīdināta 1/4 tases vēsa ūdens.
Sadzeltējušus aizkarus pirms mazgāšanas ieteicams iemērkt sālsūdenī.
Lai krāsaina kokvilna neizbalotu, pirms mazgāšanas to iemērc sālsūdenī, skalo tīrā, aukstā ūdenī, bet mazgā aukstā ziepjūdenī.
Krāsainus lina izstrādājumus mazgā siltā ziepjūdenī, nav ieteicams tos ilgstoši mērcēt.
Ja veļas ziepes neizmazgā tik labi tāpēc, ka ir ciets ūdens, tam pievieno dzeramo sodu.
Mežģīņu izskatu var uzlabot, tās uz dažām stundām iemērcot etiķūdenī un pēc tam izskalojot.
Sīkus mežģīņu vai tilla izstrādājumus var ielikt pudelē ar platu kaklu, ieliet siltu ūdeni, iemest šķipsniņu vārāmā sāls un spēcīgi sakratīt. Nepieciešamības gadījumā ūdeni apmaina.
Sauss gaiss ir apģērbu pareizas glabāšanas priekšnoteikums. Tāpēc skapī ievieto auduma maisiņu ar kamparu, kas uzsūc mitrumu. Kampars ik pa laikam jāapmaina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
