Foto: LETA

Katrā mājsaimniecībā kādā brīdī rodas bīstamie atkritumi, taču ne visiem ir zināms, kā pareizi rīkoties ar tukšajām baterijām, izdegušajām spuldzītēm, izlijušo dzīvsudrabu un citiem ne mazāk bīstamiem atkritumiem. Biedrības ''Latvijas Zaļā josta'' pārstāve Velga Vilciņa portālam Tavamaja.lv pastāstīja, kas ir bīstamie atkritumi, kādu kaitējumu tie var nodarīt un galu galā – kā ar tiem pareizi rīkoties.

Kas ir bīstamie atkritumi?

Protams, ikdienā daudz vairāk katra mājsaimniecībā rodas sadzīves atkritumi, kurus pēc katra izvēles šķirojam vai izmetam kopējā atkritumu konteinerī. Starp citu, noderīgu informāciju par atkritumu šķirošanu var iegūt, lasot šeit. Taču pie sadzīves atkritumiem nereti pieskaitām arī bīstamos atkritumus, visbiežāk neapzināti, tāpēc vispirms svarīgi saprast, kas ir bīstamie atkritumi.

Ar terminu bīstamie atkritumi, jāsaprot, ka tie ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai. Arī sadzīvē rodas bīstamie atkritumi, jo ikdienā iegādājamies plaša patēriņa preces (arī iepakojumu), kas satur bīstamas vielas, vai kam piemīt īpašības, kas klasificējamas kā bīstamas.

Bīstamie atkritumi ikdienā

Kā stāsta speciāliste no biedrības ''Latvijas Zaļā josta'', tad atkritumu bīstamību nosaka sastāvā esošo vielu īpašības un to daudzums, tāpēc tie tiek iedalīti kā toksiski, viegli uzliesmojoši, oksidējoši, kodīgi, kancerogēni, mutagēni un infekciozi atkritumi. Ja, iepazīstoties ar šo sarakstu, šķiet, ka pašu mājās nekas tāds nav sastopams, tad tā gluži nav.

Uzskaitot jau sadzīves ķīmijas produktus, piemēram, telpu uzkopšanas un mazgāšanas līdzekļus, atšķaidītājus, aerosolus, tehniskās eļļas, gaisa atsvaidzinātājus, tad ar to vien ir gana, lai sāktu domāt par bīstamo atkritumu esamību mājās. Šie produkti ir bīstami, jo to sastāvā ietilpst cilvēka veselībai un videi kaitīgi ķīmiskie savienojumi, smagie metāli, kas var negatīvi ietekmēt, ja tos neatbilstoši uzglabā, pārstrādā vai noglabā. Tāpat pie bīstamajiem atkritumiem ierindojas sadzīvē radušies medicīnas atkritumi, nolietotas riepas, eļļas, eļļas filtri, būvniecības atkritumi, baterijas un akumulatori.

Bīstamie atkritumi ir jāatdala no pārējiem, jo nokļuvuši kopējā atkritumu plūsmā, tie var izraisīt nelaimes gadījumus - uzliesmojot, sprāgstot, izdalot toksiskas gāzes.

Bīstamās vielas sadzīves iekārtās

Lai arī ikdienā par to neiedomājamies, mums visapkārt ir tik daudz sadzīves iekārtas, kas satur ķīmiskas vielas, un ierindojas starp bīstamajiem atkritumiem. Kā piemēru var minēt dzīvsudrabu, kas sastopams akumulatoros, baterijās, termometrā un luminiscences spuldzēs. Arī svins sastopams baterijās, akumulatoros un pat māla trauku glazūrā, bet niķeli satur galda piederumi un magnēti.

Kā rīkoties ar bīstamajiem atkritumiem?

Visbiežāk ikdienā sastopamies ar izlietotajām baterijām, un tās noteikti jānodod speciāli tam paredzētos konteineros, kas atrodas lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās un pat skolās. Nolietotas, nevajadzīgas elektriskās un elektroniskās iekārtas var nodot šķirošanas laukumos. Speciāliste stāsta, ka pārdevējiem, kas realizē videi kaitīgu preču tirdzniecību vai remontu, nolietotās preces no fiziskām personām ir jāpieņem atpakaļ.

Tā kā lielākā daļa elektroniskās un elektriskās iekārtas un baterijas ir pārstrādājamas, tad šo bīstamo atkritumu šķirošanai patiesi ir liela nozīme. Bīstamo atkritumu pārstrādes pamatā ir atkritumu sagatavošana drošai noglabāšanai un šā procesa notekūdeņu attīrīšana, kā arī atsevišķa veidu bīstamo atkritumu materiālu pārstrāde un enerģijas iegūšana.

Starp citu, pašvaldībai ir pienākums organizēt sadzīves atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu apsaimniekošanu administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Bet, ja par kādu atkritumu izmešanu neesi pārliecināts, tad papildu informāciju par bīstamajiem atkritumiem var iegūt šeit, kur arī norādītas bīstamo atkritumu pieņemšanas vietas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!