Mākslīgā akmens virsmas kopšanā allaž jāatceras, ka virsma nav paredzēta ilgstoša šķidruma ietekmei. Vai tas būtu ūdens, tīrīšanas līdzeklis vai tēja, ievēro, lai šķidrums ilgstoši neatrastos uz virsmas, bet vienmēr tiktu noslaucīts. Ja virsma allaž būs sausa, jebkura izlijusī viela sliktāk pieķersies un būs vieglāk nomazgājama.
Lai arī šķiet, ka uz virsmas traipus varētu atstāt vien ķīmiskas vielas, patiesībā ir gana daudz organisko vielu, kas pēc sevis var atstāt neizmazgājamas pēdas. Piemēram, biešu, melleņu, ķiršu un citu ogu sulas, ilgstoši atrodoties uz virsmas, var atstāt tumsnējus pleķus. Vislabāk šādās reizēs traipus veikli noslaucīt ar mitrajām salvetēm un pēc tam virsmu vairākkārtīgi noskalot, bet beigās noslaucīt ar sausu drānu. Arī sarkanvīns, kola, augļu sulas, etiķis nav tās vēlamākās vielas gan mākslīgā, gan dabīgā akmens virsmām.
Kafija, melnā tēja, kečups, tauki no gaļas cepšanas arī var atstāt pleķus, tāpēc ikreiz pēc šo vielu nonākšanas uz virsmas, it īpaši, ja tā ir izlietne, virsmu nomazgā ar krēmveida līdzekli, ar apļveida kustībām to iesmērējot, un tad noskalo.
Vajadzētu uzmanīties, lai uz akmens vai mākslīgā akmens virsmas nenonāktu tintes, flomāsteru, krāsas un arī ziedputekšņu traipi, it īpaši liliju, kas var atstāt grūti nomazgājamus dzeltenus pleķus. Ja tomēr gadījies, ka putekšņi uzbiruši uz virsmas, neslauki tos, bet centies nopūst vai ar līmlentes palīdzību noņemt no virsmas. Ja putekšņi tiks piespiesti tuvāk virsmai, paliks grūti nomazgājami traipi. Gadījumā, ja traipi tomēr radušies, nomazgā tos ar maigi abrazīvu līdzekli.
Vairāk par mākslīgā akmens virsmas kopšanu var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
