Azbests celtniecības materiālos – kaitīga viela vai aplams pieņēmums?

Azbests celtniecības materiālos – kaitīga viela vai aplams pieņēmums?
Foto: Shutterstock

Savulaik šīferis bija teju izmantotākais celtniecības materiāls un nevienam neradās aizdomas, ka tas varētu saturēt kādas kaitīgas vielas. Pēdējos gados arvien biežāk izskan viedokļi, ka šīferu jumti pilnībā jāmaina arī Latvijā, kā tas ir citviet pasaulē, citi apgalvo, ka nekādu kaitējumu materiāls dot nevar. Tomēr jau dažus gadus azbesta lietošana ir aizliegta, turklāt azbesta šīferis ir klasificējams kā bīstamie atkritumi.

Kas ir azbests?

Cilvēki, kas daudz neiedziļinās šajā jautājumā zina vien to, ka šīferis ir tas, kas tiek uzskatīts par kaitīgu. Taču tā nebūtu korekti teikt. Kaitīgs ir nevis pats šīferis, bet tā sastāvā esošā viela – azbests, skaidro RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Kā izrādās, tad šobrīd ir arī pieejami "bezazbesta" šīferi, tā kā gluži bez šī materiāla neesam palikuši.

Pareizos terminos skaidrojot, azbests ir šķiedrveida silikāta materiāls, kam piemīt unikālas īpašības: mehāniska izturība un elastība, termiska noturība, labas siltumizolācijas spējas un izturība pret ķīmisko vielu iedarbību. Pateicoties šīm īpašībām, azbests sastopams jumta šīferī (līdz 2000. gadam ražotajiem), termoizolācijas un celtniecības materiālos, piemēram, flīzēs, cauruļu un apkures katlu izolācijā, kā arī vecos mājsaimniecības priekšmetos, piemēram, gludekļos un tosteros.

Sākot ar 2005. gada 1. janvāri azbesta lietošana ir aizliegta visā Eiropas Savienībā, bet no 2001. gada 1. janvāra Latvijā ir aizliegts piedāvāt tirgū un lietot azbestu un to saturošos produktus.

Vai tiešām kaitīgs?

Izskanējuši pieņēmumi, ka azbests pat izraisot ļaundabīgus audzējus. Iebiedēšana vai tomēr pamatots pieņēmums? Kā izrādās, šādiem izskanējumiem ir pamatotas aizdomas, jo azbestam nonākot plaušās, tiek traumēti plaušu audi un izraisīta patoloģisku šūnu veidošanās, radot audzēja attīstības risku. Atrodoties vidē, kurā ir azbesta šķiedras, un tās ieelpojot, var arī izraisīties dažādas slimības, tāpēc šī viela atzīta par bīstamu, līdz ar to darbam ar azbestu saturošiem materiāliem visās Eiropas valstis ir noteiktas stingras prasības. Plašāku informāciju par azbesta kaitīgo ietekmi uz veselību, kā arī padomus, kā rīkoties, ja darbs ir cieši saistīts ar azbesta saturošiem materiāliem, lasi šeit.

Azbests celtniecības materiālos – kaitīga viela vai aplams pieņēmums?
Foto: DELFI

Eiropas Savienības kancerogēno vielu sarakstā azbests tiek klasificēts kā 1. kategorijas kancerogēnā viela. Šī iemesla dēļ azbesta izmantošana pasaulē tiek samazināta. Vairākās Eiropas Savienības valstīs: Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Zviedrijā, azbesta izmantošana ir aizliegta, bet sākot ar 2005. gada 1. janvāri azbesta lietošana ir aizliegta visā Eiropas Savienībā. Arī Latvijā sāk pievērst lielāku uzmanību ar azbestu saistīto problēmu risināšanai. No 2001. gada 1. janvāra Latvijā ir aizliegts piedāvāt tirgū un lietot azbestu un to saturošos produktus. Azbesta produktus, kas ir iepirkti līdz 2001. gada 1. janvārim, atļauts izmantot līdz to lietošanas laika beigām ar nosacījumu, ka tiem ir jābūt atbilstoši marķētiem.

Azbests kā bīstamie atkritumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji apkopotajā informācijā skaidro, ka azbesta un tā izstrādājumu lietošana Eiropas Savienībā ir aizliegta, turklāt azbesta šīferis ir klasificējams kā bīstamie atkritumi. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu, atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam jānogādā bīstamie atkritumi vai ražošanas atkritumi speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas vietās, vai jāslēdz līgums ar attiecīgo atkritumu apsaimniekotāju par bīstamo atkritumu, vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanu, kā arī jāsedz bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Minētā tiesību norma neaizliedz arī iedzīvotājam nogādāt bīstamos atkritumus uz speciāli aprīkotu bīstamo atkritumu savākšanas vietu.

Azbests sastopams jumta šīferī (līdz 2000. gadam ražotajā), termoizolācijas un celtniecības materiālos, piemēram, flīzēs, cauruļu un apkures katlu izolācijā, kā arī vecos mājsaimniecības priekšmetos, piemēram, gludekļos un tosteros.

Ja iedzīvotājs pats veic azbestu saturošo atkritumu nogādāšanu uz attiecīgo sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu, tad jāņem vērā, ka prasības azbestu saturošu atkritumu pārvadājumiem ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Tajos teikts, ka pārvadājot atkritumus, kuri satur azbesta šķiedras vai putekļus, pārvadātājs tos apstrādā, iesaiņo un pārklāj tā, lai nepieļautu azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Savukārt atkritumu valdītājs nodrošina azbestu saturošu atkritumu (šķiedru vai putekļu) iepakošanu un marķēšanu. Iedzīvotājam jāsedz arī azbesta atkritumu apglabāšanas izdevumi. Plašāk par šo tēmu lasi šeit.

Azbests celtniecības materiālos – kaitīga viela vai aplams pieņēmums?
Foto: Shutterstock

Darbs ar azbestu

Pat apzinoties materiāla kaitīgumu, nereti tomēr gadās situācijas, kad esam ar to saskarsmē. Šādās reizēs stingri jāievēro, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Veicot darbu ar augstu azbesta putekļu koncentrāciju, piemēram, izolācijas materiālu novākšanu, norobežo telpu vai zonu, kurā tā notiek.

Iespēju robežās izvairies no materiālu drupināšanas vai laušanas, to demontāžai neizmanto elektroinstrumentus.

Lieto visus nepieciešamos individuālās aizsardzības līdzekļus – pretputekļu masku ar P3 filtru, darba cimdus, pilnu darba apģērbu un apavus.

Pēc darba beigām savāc azbestu saturošos putekļus ar speciālu putekļusūcēju un veic azbesta šķiedru kontrolmērījumus.

Veicot azbesta materiālu demontāžu, jāizvairās no saduršanās, sagriešanās un citām līdzīgām traumām.

Azbestu saturošos atkritumus savāc speciālā iepakojumā un nodod kā bīstamos atkritumus.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka