Koka terases apstrāde soli pa solim – no līdzekļiem līdz darba gaitai
Foto: Shutterstock

Koks ir dabisks materiāls. Lai to neietekmētu tādi bojājoši faktori, kā ūdens, saule un sēņu bojājumi, ļoti svarīgi ir gādāt par savlaicīgu aizsardzību. Un šai ziņā var palīdzēt koksnes aizsarglīdzekļi, taču ar to iegādi viss vien nebeidzas. Jāzina gan virsmas sagatavošanas priekšnoteikumi, gan svarīgākais apstrādes procesā.

Intensīva saules iedarbība bojā neaizsargātus koka dēļus, sašķeļot lignīnu un graujot koka virsmas struktūru. Ar laiku UV starojuma ietekmē koksne kļūst pelēcīga. Problēmas rada ne tikai izskata izmaiņas. Pasliktinās arī koka sasaistīšanās ar virsmas apdares līdzekļiem, un šī iemesla dēļ aktīvi piesaistās koksni bojājošas sēnes, kas koksni izmanto par augšanas vidi.

Terases dēļu ieklāšana un sagatavošana

Mūsu reģionā lielākoties izmanto rievotus terases dēļus, kuros ir gropes. Visbiežāk dēļus uzstāda ar gropēm uz augšu, lai tādējādi samazinātu terases slidenumu, tomēr jāņem vērā, ka parasti lietainā laikā neviens neatrodas uz terases. Ja gropes atrodas augšpusē, tajās iekļūst smiltis, netīrumi, putekļi un cits piesārņojums, kas uzkrājas rievās un rada labvēlīgu vidi ūdensaugiem un pelējumam. Tieši tāpēc ir ieteicams dēļus klāt ar rievoto pusi uz leju un gludo virsmu uz augšu, jo rievas pirmām kārtām ir paredzētas, lai novērstu dēļa plaisāšanu.

Pirms nepiesūcinātu dēļu uzstādīšanas un ekspluatēšanas ir ieteicams ar terasēm paredzēto eļļu piesūcināt ne tikai dēļu augšpusi, bet arī apakšpusi. Tas nav jādara dziļai impregnētiem zaļganīgas vai brūnas krāsas dēļiem – šajā gadījumā var piesūcināt tikai šķērsgriezumu galus, jo tieši pa tiem mitrums visvieglāk iekļūst dēļos. Augšpusē jāuzklāj vismaz divas kārtas eļļas (ar 12-24 stundu intervālu starp kārtām), apakšpusē pietiek ar vienu kārtu.

Nav ieteicams eļļot virsmu vējainā vai saulainā laikā, tāpat nedrīkst veikt apkopi, ja ir pārāk liels gaisa mitrums vai dēļi vēl nav sausi.

Veikalā nopirktā un dziļi piesūcinātā dēlī lielākoties ir augsts mitrumsaturs, jo dēlis vēl nav paguvis izžūt pēc augstspiediena apstrādes. Tādā gadījumā dēļi jāuzstāda un vispirms tiem jāļauj vairākus mēnešus žūt ārā. Pēc tam vizuāli vai ar mitruma mērītāja palīdzību jāpārbauda, vai koksne ir sausa, un tikai tad var veikt eļļošanu. Jau uzstādīšanas laikā būs skaidrs, vai koksne ir mitra, jo mitra koksne ir krietni smagāka.

Atšķirībā no parastā koksnes aizsarglīdzekļa, eļļai piemīt laba izlīdzināšanās spēja, tāpēc tā ir labāk piemērota tādām horizontālām virsmām kā terases, uz kurām laika gaitā izdilst celiņi, pa kuriem bieži staigā. Profilaktiskā eļļošana palīdz izlīdzināt radušos nodiluma celiņus. Koksnes aizsarglīdzeklis veido uz virsmas plēvi, kas iedarbības laika ziņā var būt izturīgāka nekā eļļa, tomēr, veicot virsmas atsvaidzināšanu, tā neļauj iegūt viendabību izskatu. Koksnes aizsarglīdzekļi galvenokārt ir piemēroti tādām vertikālām virsmām, kā fasādes, žogi, paspārnes utt.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti


Tava Māja iesaka