Tā kā kūļa intensitāte ir atslēga veiksmīgajam paātrinātāja darbam, tas ir ļoti svarīgs sasniegums, atzinis CERN vadītājs Rolfs Hojers.
CERN paziņojumā teikts, ka naktī uz piektdienu zinātniekiem izdevies sasniegt paātrinātāja protonu kūļa blīvumu 4,67 x desmit 32.pakāpē uz kvadrātcentimetru.
Jau ziņots, ka pirms mēneša, pāris nedēļas pēc darbības atsākšanas pēc paātrinātāja ziemas pārtraukuma zinātniekiem ir izdevies sasniegt jaunu rekordu – labots pērn uzrādītais spožuma rekords, kas ļaus fiziķiem ātrāk iegūt jaunus datus.
Pirmo reizi Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts izmēģinājumiem 2008. gada 10. septembrī, bet vēlāk dažādu traucējumu dēļ tā darbība vairākkārt apturēta un atkal atjaunota.
Paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,66 miljardus latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz 20 gadus. Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
