Darbs vai hobijs reizēm cilvēku mēs aizraut uz tādām pasaules malām, kurās varbūt nemaz viņš nebija cerējis nokļūt. Tā Eiropas rallija čempionāts Latvijas autosporta komandu "Sports Racing Technologies" un šo rindu autori "nogādāja" Azoru salās un konkrēti lielākajā no tām, Sanmigelas salā.
Tēja un ananasi
Tiem, kas sapņo par eksotiku un laisku gulēšanu okeāna piekrastē, Azoru salas laikam nebūs īstais galamērķis. Tā kā Azori, vai kā vietējie saka "Asūreš", atrodas okeāna vidū, līdz tām nesniedzas svelmainie Āfrikas tuksnešu vēji, kas padara citas okeāna salas - Kanāriju salas - tik populāras saules mīļu vidū. Vidējā gaisa temperatūra Azoru salās ir diezgan līdzīga visu gadu - no plus 16 grādiem ziemā līdz plus 25 grādiem vasarā. Vasaras mēnešos, jūlijā, augustā un septembrī, termometra stabiņš var pacelties arī līdz plus 30 grādu atzīmei, taču tas lielākoties fiksēts lielajās pilsētās un salu vidienē, aizvējā.
Iespējams, karstie vasaras mēneši ir tie, kad tūristu plūsma uz Azoru salām ir lielāka, bet, piemēram, tiem, kam pret milzīgiem tūristu bariem ir "alerģija", droši var doties turp maijā vai jūnijā - laiks ir patīkams, varēs pat nosauļoties un nebūs jāstumdās pa cilvēku pārblīvētām apskates vietām.
Tomēr nevar teikt, ka Azoru salās trūktu eksotikas - Portugāle ir vienīgā Eiropas valsts, kas pati sevi un Eiropu apgādā ar… tēju! Un ar pasakaini gardiem ananasiem. Patiesībā šīs salas sevi pilnībā apgādā ar pārtiku, ievedamas ir tikai rūpniecības un industriālās preces kā apģērbi, elektrotehnika vai degviela. Pabraucot apkārt pa salu, vairumā redzamas ganības ar govīm un aitām, salinieku otrs lielākais pārtikas rūpals ir zveja, un tas viss redzams veikalu plauktos un restorānu ēdienkartēs, kur par ļoti samērīgām cenām ir gan gaļas ēdieni, gan jūras veltes - zivis, garneles un citi "jūras mošķi". Salīdzinot ar Rīgu, Azoru salās var izēsties uz nebēdu, jo liellopa steiks maksā 8,50 eiro, krietna cūkgaļas šķēle vai viņu fantastiskā ceptā vista - 5 eiro, bet grilēta zobenzivs - 11 eiro. Un desertā vietējais ananass, apbērts ar kanēli. Bet labāk to nopirkt tirgū, kur par pieciem eiro var dabūt trīs gabalus. Dievīgs baudījums! Izmantojot iespēju, "SRT" komandas pavārs lutināja ēdājus ar jūras veltēm, protams, vietējām. Visi nāca pēc papildporcijām.
Azoru salu arhipelāga lielākā sala, kas uzņēma arī Eiropas rallija čempionāta posmu, ir Sanmigela, kur atrodas Azoru lielākā pilsēta - Pontadelgada. Pilsētiņa salīdzinoši neliela, mierīga, ar ļoti skaistu centrālo laukumu, kurā lepojas mūžvecs koks, vienreizēju ietvju ornamentu dažādību, ostu un pilsētas pludmali. Tā kā Azoru salas ir vulkāniskas izcelsmes, tajās maz pludmaļu ar smiltīm, un vispār pludmaļu ir maz, bet tās ir iespaidīgi skaistas. Vietējie iedegumu ķēra Pontadelgadas pilsētas pašā centrā, guļot uz saviem dvielīšiem uz izbūvētās betona peldvietas. Blakus atrodas arī neliels ūdens atrakciju parks bērniem.
Lielākajās viesnīcās visās ir savi baseini un zonas, kur pasauļoties, bet ar to, izskatās, šajās salās pārlieku neaizraujas.
Delfīni kā kucēni un vaļi kā baļķēni
Viena no galvenajām atrakcijām, ar ko Azoru salas piesaista tūristus, ir okeāna dzīvā daba - ar nelieliem katamarāniem un arī mazām piepūšamām laiviņām mazākām grupām, interesenti tiek vesti atklātā okeānā skatīties delfīnus, vaļus un bruņurupučus. Cenas svārstās no 40 līdz 60 eiro.
Kā jau tas bieži gadās, uz fotogrāfijām un reklāmas plakātiem uzdrukātās smukās bildes ar vaļa asti, dzīvē ļoti reti kad sanāk redzēt, jo vaļiem ir sava "dienas kārtība", un ar skatītājiem viņi nerēķinās. Var arī gadīties, ka neviens valis tajā dienā tuvumā tā arī neparādās, un nākas iztikt ar delfīniem vien, taču par to pirms iekāpšanas brīdina brauciena gidi, kas bieži vien ir dažādu institūti zinātniskie līdzstrādnieki un veic pavisam īstu pētniecisko darbu, novērojot milzīgos jūras dzīvniekus viņu vidē vairākas reizes dienā. Šo rindu autorei izdevās redzēt kuprvaļus, taču diezgan pamatīgi bija jāliek lietā iztēle, lai tajos peldošajos baļķēnos iedomātos milzīgos dzīvniekus. Ja tu pieņem, ka zem ūdens ir vēl apmēram 12 metrus liels ķermenis, un tie pāris metri, kas redzami, ir galva, kas tevi vēro (jo vaļi esot ļoti ziņgārīgi), tad sajūtas patiešām ir iespaidīgas. Jūras dzīvnieki, kam patīk uzturēties un ceļot gar Azoru salām plūstošajā Golfa straumē, ir savvaļas un tramīgi - retais jūras bruņurupucis, kas izskatījās pēc peldošas bļodiņas, itin ātri lika mums saprast, ka esam nevēlami, un, savicinājis pleznas, ienira dziļāk.
Toties delfīni uzvedas kā jautri kucēni. Viņi drīz vien, pavisam netālu no krasta, "piesitās" mūsu katamarānam un pavadīja to kādu gabalu, zibenīgi šaudoties apkārt. Redzot delfīnu baru, laivu vadītāji parasti cenšas tikt tam pēc iespējas tuvāk, un delfīni tam neiebilst, atšķirībā no bruņurupučiem un vaļiem.
Tikpat populāra ir spiningošana okeānā, ko piedāvā veikt pilnībā aprīkotās modernās motorlaivās. Pacīnīties ar skaisto zilo marlinu vai iespaidīgu izmēru tunci - nekādu problēmu! Vietējie zina zivju migrēšanas ceļus un aizvedīs pašā zivju barā.
Vulkānu ezeri, spokaina viesnīca un karstie avoti
Viena no skaistākajām un iespaidīgākajām skatu vietām Sanmigelas salā ir vulkāna krāteris, pie kura atrodas Setesidades pilsētiņa, kas devusi vārdu krātera ezeram. Bēda tikai tā, ka šeit gandrīz visu laiku valda migla - ja jums izdodas uzņemt saulainas bildes ar vulkāna krātera tirkīzzilo ezeru, varat sevi uzskatīt par veiksminieku. Tā Azoru salu rallija dalībniekiem un skatītājiem, kas apmeklēja šo ātrumposmu uz vulkāna krantes, paveicās, bet tiem, kas uz šo pašu vietu devās nākamajā dienā - nē. Pretī vēlās milzu miglas vāli un smidzināja kaitinošs lietus. Uz īsu brīdi, burtiski pāris sekundēm, miglas aizkars pavērās un varēja redzēt ezeru, kas izrādījās, burtiski blakus - tik bieza bija migla. Toties jo iespaidīgāk izskatījās vēl viens no citiem blakus esošiem objektiem - "spoku viesnīca".
Īpašnieki pagājušā gadsimta 80. gados izlēma celt īstu luksusa viesnīcu ar visskaistāko skatu - uz vulkāna krātera ezeru. Realitātē šī viesnīca nav strādājusi nevienu dienu, jo izrādījās, ka saulainas šajā vietā ir labi ja pārdesmit dienas gadā, kopā ņemot pa stundām, un šis bizness nogrima miglas nebūtībā. Toties pamestā, spocīgā ēka kļuva par ļoti populāru tūristu apmeklējuma objektu. Brīnums, ka tur vēl nav filmēta neviena šausmene…
Sanmigelas salā ir vairāki iespaidīgi vulkānu krāteri, bet pie Setesidades pilsētiņas ir lielākais un iespaidīgākais. Skaists saulē ir divkrāsu ezers, kuram viena puse ir zila, otra - zaļgana. Savukārt otrs lielākais ir Fogo ezers, turpat Sanmigelā.
Salas nav lielas, un ar vienu nedēļu ilgu ciemošanos pilnīgi pietiks, lai apskatītu visas ievērojamās vietas ne tikai Sanmigelas, bet arī pārējās salās - Santamarijā iespaidīgās lavas klintis, vulkānisko "kamīnu" Terseirā, dabiskos baseinus Sanžorhē, vai Portugāles augstāko kalnu - Piko, kas atrodas Piko salā. Varbūt pat atliks laika "aizšaut" uz tuvējo Madeiras salu, kas gan sava vīna, gan dabas dēļ ir daudz slavenāka par "mazajām māsām", Azoru salām.
Azoru salas - tālas, bet pieejamas
Līdz 15. gadsimtam Azoru salas nebija apdzīvotas. Pirmā apdzīvotā vietā tur parādījās 1439. gadā, kad salu krastos piestāja portugāļu jūras braucēji, un pasludināja salas par savu īpasumu, Pirmie azorieši bija izceļotāji no Portugāles dienvidu provincēm Algarves, Alentežu un Minju, kā arī portugāļu ebreji, kas bēga no inkvizīcijas. Vēlāk tiem pievienojās afrikāņu vergi no Gvinejas, Zaļā raga salām un Sentomes, kā arī francūži un galīcieši. Turpinot ceļu tālāk uz Ameriku, azorieši nonāca Brazīlijā, nedaudz mazāk - Ziemeļamerikā, Ridailendā un Masačūsetā.
Šobrīd Azoru salās dzīvo kopā nedaudz vairāk par 246 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse - Senmigelas salā, kur atrodas galvaspilsēta Pontadelgada.
Nokļūt Azoru salās visērtāk un ātrāk, loģiski, ir ar lidmašīnu - gaisa satiksme ir regulāra, turklāt uz Pontadelgadu lido arī lētās aviolīnijas. Lidojums no Lisabonas divas stundas, no Kopenhāgenas - piecas. Starp salām ir ērta prāmju satiksme.
Kas izbrīnīja - azorieši nav velo cienītāji. Neskatoties uz to, ka sala nav liela, ļoti minimāls skaits vietējo pārvietojas ar velosipēdiem, kas viņu rāmajā klimatā būtu izmantojams cauru gadu. Nedēļas laikā uz specializētā veloceliņa sanāca redzēt tikai vienu pašu vienutļu pedāļu minēju, bet Pontadelgadas ielas ir par šauru, lai tajās gājēji un autobraucēji vēl spētu samainīties ar riteņbraucējiem. Ir par dažas vienvirziena kustības ielas, kur vispār nav gājēju trotuāru - tur pretimbraucošās mašīnas zolīdi samainās ar gājējiem, bez kašķa un dusmām. Azorieši izvēlas mašīnas, un viņus var saprast - šosejas ir izcilā kvalitātē! Tūristiem tiek piedāvāts izīrēt arī skūterus, kvadraciklus, bet nevienu velonomu tā arī nepamanīju, taču tūrisma apskatos ieteikts salas apceļot ar kalnu velosipēdiem, kas ļauj apmeklēt vietas, kur ar mašīnu problemātiski nokļūt.
Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas autosporta komandu "Sports Racing Technologies".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
