Foto: Shutterstock
Japānu vēlējos apmeklēt jau sen. Mūsu ceļojums sākās zīmīgi un vērienīgi – Tokijas lielpilsētā, kur aizvadījām veco gadu un sagaidījām Jaungadu. Īpašais akcents krāšņi dekorētajās pilsētas ielās, ko pamanīju uzreiz: māju durvis rotātas ar salmu un palmu lapu dekorējumiem, kas simbolizē laimi un sargā no ļaunajiem gariem. Bet veikalu ielas kā jau visur pasaulē bija ļaužu pārpilnas – katrs steidzās iegādāties dāvanas.

Tradicionālie Japānas Vecgada vakara pasākumi ietver arī svētnīcu vai tempļu apmeklējumu, kur tiek veikti reliģiozi rituāli. Pašiem par pārsteigumu mēs ātri un ergonomiski iekļāvāmies ļaužu plūsmā, kas vakarpusē devās uz Meiji svētnīcu. Šeit Šanti priesteri, ģērbušies baltos tradicionālos tērpos un melnās koka tupelēs, veica lūgšanu ceremoniju papīra lampu apgaismojumā. Svētnīcas apmeklētāji labprāt dalījās ar saviem jaunā gada vēlējumiem, uzrakstot tos uz koka plāksnītēm, kas pēc tam tika iekārtas koku zaros.

Nākamais mūsu Vecgada piedzīvojums bija Tokijas torņa apmeklējums, kas konstrukcijas ziņā līdzinās Eifeļa tornim, bet ir 8,6 metrus augstāks. Nokļūšana augšā nebija tik vienkārša, dabūjām stāvēt rindās gan pie biļešu kases, gan pie lifta. Bet fantastiskais skats uz izgaismoto lielpilsētu bija vienreizējs piedzīvojums un ilgās gaidīšanas vērts. Cerējām sagaidīt Jauno gadu augšā tornī un tur vērot arī salūtu, bet mums par lielu vilšanos tornis tika slēgts pusstundu pirms pusnakts, diemžēl arī salūta nebija. Izrādās, japāņi Jaungada naktī nemaz nešauj salūtu, bet zvana zvanus. Visā Japānā budistu tempļos milzu zvani skan 108 reizes, kas pēc budisma ticības simbolizē 108 cilvēku grēkus, un veids, kā atbrīvoties no šiem grēkiem, ir tos "izzvanīt".

Tokijas torņa hallē satikām japāņu meiteni, kas mums ieteica doties sagaidīt Jaungadu uz Zojoji templi, kas ir viena no populārākajām ceremoniju vietām un atrodas netālu no Tokijas torņa. Laukuma vidū mūki veica "jobone" rituālu, sadedzinot ugunskurā iepriekšējā gadā atstātos vēlējumus. Turpat varēja iegādāties dažādus simboliskas nozīmes piekariņus, kas nes laimi vai pasargā no ļaunuma. Laukumu ietvēra ēdienu un dzērienu stendi, kur varēja iegādāties vienkāršākus ēdienus. Pēc senas tradīcijas pusnaktī tiek ēstas griķu nūdeles, ko japāņi sauc par toshikoshi soba un kas simbolizē ilgu mūžu.

Neilgi pirms pusnakts visi pulcējās apkārt milzu zvanam, kas atradās laukumā līdzās Zojoji templim. Kad priesteris sarkanā mantijā bija beidzis runu, tika skaitītas atlikušās sekundes līdz pulksten divpadsmitiem. Jaungadu ieskandināja, iezvanot lielo zvanu. Tempļa apkārtnē varēja vērot dažādas rosības. Interesanti bija redzēt, kā tiek gatavots rīsu vīns, ko varēja nobaudīt gan siltu, gan aukstu. Turpat netālu muzikantu grupa spēlēja bungas un rosināja uz deju.

Jaunā gada rītu japāņi uzsāk ar Hatsumode rituālu – gada pirmo vizīti uz svētnīcu vai templi. Tie ir galvenie valsts svētki (Shogatsu). Pie svētnīcām un tempļiem izbaudījām īpašu atmosfēru, vērojot, kā ļaudis pulcējas uz lūgšanām. Uz altāra ievērojām ziedojumus dieviem (Kagami mochi) – rīsu kūku ar apelsīniem – tās pamatu veido divi rīsu virtuļi, kas salikti viens virs otra.

Pie tempļiem valdīja liela rosība. Šeit varēja iegādāties gan dažādus japāņu saldumus, gan nelielas dāvanas un simboliskus piekariņus, kā arī izmēģināt laimi un izvilkt savu jaunā gada likteņa aprakstu.

2. janvārī izmantojām reto izdevību kaut no attāluma redzēt Japānas imperatoru ar ģimeni, kuri parādās sabiedrībai tikai pāris reizes gadā. Šajā dienā imperators uzstājās ar runu pie Tokijas Imperatoru pils. Diemžēl cilvēku pūļi ir milzīgi un tuvumā tiek tikai daži laimīgie.

Kas mani savaldzināja Japānā

Pieklājība un izpalīdzība, kas caurvij Japānas ļaužu dvēseli.

Kioto – galvenā Japānas kultūras un vēstures mantojuma mājvieta.

Fušami Inari svētnīca.

300 metru garais ceļš cauri bambusu audzei Arashiyama reģionā.

Tokijas zivju tirgus.

Todaiji temlis, viena no lielākajām koka ēkām, kur atrodas Japānā lielākā Budas bronzas statuja.

Sniega pērtiķi Jigokudani parkā.

Dabas onsena apmeklējums.

Ātrvilcieni: attālumu, ko parasti vilcieni veic deviņās stundās, tie pārvar 2,5 stundās.

Japāņu tualetes tehnoloģiskie pārsteigumi.

Ieteikumi un padomi

Ja vēlaties ceļot ārpus Tokijas, iesaku iegādāties Japan Rail pass, kas ir noderīga arī dažās Tokijas dzelzceļa līnijās. Iekļauts ātrvilciens "Shinkansen". Japānas dzelzceļa pasi iespējams pasūtīt internetā laikus www.japan-rail-pass.com.

Metro biļetes var nopirkt angliski "runājošos" automātos metro stacijās.

Ņemiet līdzi skaidru naudu. Japāņi joprojām lielākoties norēķinās skaidrā naudā gan veikalos, gan restorānos utt.

Naudu visvienkāršāk izņemt ATM automātos, kas izvietoti 7-11 veikalos un pasta ofisos.

7-11 veikalos ir izdevīgi pirkt ātrās uzkodas un kafiju. Dažos no tiem ir pieejami Wi-fi tīkli, paroli palūdziet pārdevējam. Wi-fi ir atrodams arī "Starbucks" kafejnīcās un dzelzceļa stacijās.

Vakaros kādu stundu pirms veikalu slēgšanas patērēšanai gatavie pārtikas produkti tiek nocenoti, jo Japānā spēkā ir likums, ka nerealizētā gatavā pārtikas produkcija ir jāizņem no plauktiem pagatavošanas dienas vakarā.

Ja esat apmaldījušies, vienkāršākais ir palūgt vietējo palīdzību. Japāņi mēdz būt izpalīdzīgi un draudzīgi. Vairākas reizes piedzīvojām viņu apbrīnojamo laipnību un tikām aizvestas līdz pat meklētā nama durvīm.

Neaizmirstiet elektrības pārnesuma pārveidotāju. Kontakts ir līdzīgs ASV kontaktdakšai.

Sabiedriskais transports darbojas līdz pusnaktij. Pēc tam var pārvietoties ar taksometru vai iet kājām, kas Tokijā ir pietiekami droši. Staigājot pa Tokijas ielām nakts vidū, nebija ne mazāko draudu sajūtas.

Lai atrastu naktsmājas, mēs izmantojām "Booking.com". Vērts izmantot "Airbnb" pakalpojumus, ļoti ticams, ka bonusā iegūsiet iespēju iepazīt atsaucīgus vietējos ļaudis, kuri laipni dalās ar saviem ieteikumiem. Ja paveiksies, jūs aizvedīs uz mājīgu un gardu suši restorānu, kur izcili suši meistari jums pagatavos izvēlēto nigiri suši jūsu acu priekšā.

Ejot ciemos, neaizmirstiet uzvilkt piemērotas zeķes, jo japāņu mājā ir pieņemts novilkt kurpes pie durvīm. Mājas saimnieki parasti piedāvā čības. Tualetēs čības ir jānomaina uz "tualetes čībām". Reizēm apavi jānovelk, pirms ieejat templī vai viesnīcas, restorāna hallē.

Restorānos nav pieņemts maksāt dzeramnaudu, kā to dara Eiropā. To var uztvert kā nepieklājīgu žestu. Neaizmirstiet pateikties par ēdienu, kad dodaties prom.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!