Latviete Ugandā: vieta, kur sākas Nīla, plosās HIV un korupcija, bet cilvēki ir sirsnīgi
Foto: Anna Ūdre

Lai arī, iespējams, Ugandas nosaukums Latvijā varētu neko daudz neizteikt, tā ir viena no pievilcīgākajām Āfrikas valstīm. Tur valda ārkārtīgi krāsaina kultūru, valodu un reliģiju dažādība. Ugandā atrodami brīnišķīgi nacionālie parki ar retiem savvaļas dzīvniekiem. Tā ir vieta, kur sākas Nīla un ko sauc par ezeru zemi. Paralēli skaistajam Ugandā valda liela korupcija un vāja valsts pārvalde. Bet vietējie ikdienā ir pozitīvi. Tāpat kā zvēriņi multfilmā par karali lauvu, viņi saka "hakuna matata", ko varētu tulkot kā "neuztraucies, atslābsti".

Uganda ir valsts Āfrikas kontinenta austrumos un atrodas uz ekvatora. Tai ir kopīga robeža ar Keniju, Dienvidsudānu, Kongo Demokrātisko Republiku, kā arī Tanzāniju, bet tai nav izejas uz okeānu. Uganda zināma kā ezeru zeme Āfrikā. Liela daļa pasaules slavenā Viktorijas ezera atrodas valsts dienvidu daļā un robežojas ar valsts galvaspilsētu Kampalu. Nīla, viena no pasaules lielākajām upēm, arī sākas Ugandā, un tai par godu nosaukts Ugandā populārākais alus "Nile".

Latviete Ugandā: vieta, kur sākas Nīla, plosās HIV un korupcija, bet cilvēki ir sirsnīgi
Foto: Anna Ūdre

Lielbritānija Ugandu iekļāva savu koloniju sarakstā 1894. gadā, tādējādi apvienojot teju 40 dažādas ciltis ar atšķirīgām tradīcijām un valodu. Savukārt neatkarību Uganda ieguva vien 20. gadsimta otrajā pusē, proti, 1962. gadā. Tam sekoja neskaitāmi konflikti un sadursmes starp atšķirīgajām ciltīm, bet, galu galā, Uganda saglabāja britu koloniālisma laikā noteiktās robežas.

Lai arī valsts oficiālā valoda ir angļu un svahili, kas ir populāra cilts valoda valsts dienvidos, kur atrodas Kampala, iedzīvotājiem ļauts oficiālās iestādēs izmantot visdažādākās valodas, kādās vēsturiski runājuši iedzīvotāji.

Ugandieši, pirmkārt, runā savas cilts valodā, bet tikai pēc tam iemācās angļu. Zināt savas cilts valodu, vēsturi un kultūru vietējiem ir ļoti svarīgi. Iepazīstoties ar kādu, ugandietis uzskatīs par svarīgu pastāstīt, no kura valsts reģiona viņš nāk. Ja kaut ko esi lasījis vai dzirdējis par konkrēto vietu un vari pastāstīt, Ugandā tiksi aplaimots ar pretimnākošu attieksmi un draudzību.

Lai arī valstī dzīvo dažādu cilšu pārstāvji, iebraucējam būs grūti noteikt atšķirību. Vietējiem ir ļoti tumša ādas krāsa, visiem ir praktiski vienādas frizūras. Gan sievietes, gan vīrieši regulāri skuj matus, citādi tos nav iespējams sakārtot un veidojas tā saucamā afro frizūra. Autobusa šoferis vienā sarunā atklāja, ka nemaz nezina, kā viņa mati izskatītos, ja izaugtu garāki par pāris centimetriem. Jau no agra vecuma vīrietis katru nedēļu matus noskuj gandrīz pilnībā. Sievietes gan dažreiz izvēlas matus pīt bizītēs – tad tos var audzēt arī garākus.

Latviete Ugandā: vieta, kur sākas Nīla, plosās HIV un korupcija, bet cilvēki ir sirsnīgi
Foto: Anna Ūdre

Pēc "Worldatlas" datiem lielākā daļa iedzīvotāju valstī ir kristieši (85,5%), kam seko islāmtiscīgie (12,1%). Pastāv vairākas cilšu reliģijas, kā arī tiek praktizēts budisms, bahai reliģija un hinduisms. Kampalā ir diezgan liela indiešu kopiena, kas saistīts ar to, ka 19. gadsimta nogalē briti no Indijas ieveda darbaspēku, kas būvēja dzelzceļu no Kenijas pilsētas Mombasas uz Kampalu. Poļu žurnālists Rizards Kapuščinskis (Ryszard Kapuściński) vienā no savām grāmatām par Āfriku "Saules ēna" (Shadow of the Sun) skaidro, ka tajā laikā bijis ļoti nepieciešams dzelzceļš Āfrikas austrumos, lai piekļūtu dažādiem izrakteņiem. Baltajiem cilvēkiem būvniecību uzticēt nevarēja, jo viņi Āfrikā bija jāuztver kā augstāka rase, savukārt vietējie toreiz vēl neizmantoja naudu un neizprata, ko nozīmē algots darbs. Tā kā koloniālistiem bijis grūti mobilizēt vietējos darbam, tādēļ briti nolēma no Indijas ievest cilvēkus, kas darītu melno darbu. Indiešiem vietējā daba nav bijusi zināma, darbu regulāri traucējuši savvaļas dzīvnieku uzbrukumi, bet, galu galā, dzelzceļš tika pabeigts. Mūsdienās Ugandas indiešu kopiena ir ļoti noslēgta, stāsta vietējie.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl