Pirms dažiem mēnešiem es devos septiņu dienu tūrē pa Ziemeļkoreju, kas ir izslavēta kā viena no slēgtākajām un dīvainākajām pasaulē. Ziemeļkoreju apvij neskaitāmi mīti. Aizbraucot turp, es ieraudzīju pavisam citu realitāti, ko iemūžināju īsmetrāžas dokumentālajā filmā, tādējādi uz visiem laikiem slēdzot sev iekļūšanu šajā valstī, jo to, ko nofilmēju, rādīt nedrīkst.

Kā jau stāstīju sava ceļojuma piezīmju iepriekšējās publikācijās portālā "Delfi", Ziemeļkorejā valda simtiem rakstītu un nerakstītu likumu, ko pārkāpjot bargi sodīti tiek gan vietējie, gan tūristi. Tā, piemēram, dažas nedēļas pirms mana ceļojuma kāds 21 gadu vecs students no ASV Ziemeļkorejā tika notiesāts – viņam piesprieda 15 gadu sodu un pāraudzināšanas darbus. Par ko? Viņš centās nozagt plakātu, kas karājās viesnīcā pie sienas. Ir skaidrs, ka jebkurā valstī šādā gadījumā būtu problēmas – ar viesnīcas administrāciju vai pat ar policiju, tomēr maz ticams, ka par to piespriestu 15 gadu cietumsodu.

Ziemeļkorejā aizliegts ceļot vienatnē

Ir jābrauc pa tūristu maršrutu, kas apstiprināts valstiski. Vietējie gidi seko līdzi ikkatram tūristu solim. Kategoriski aizliegts staigāt vienam – to nedrīkst itin nekādos apstākļos. Turklāt jau lidostā visiem tūristiem tiek atņemtas pases, ko atdod vien ceļojuma beigās – pirms izlidošanas.
Ik reizi, kad vēlies fotografēt, jālūdz atļauja gidiem. Samērā bieži viņi neļauj bildēt vai pat liek nodzēst iepriekš fotografēto. Tā, piemēram, nedrīkst fotografēt celtniekus, policistus, militāristus, jaunbūves u.t.t.

Ziemeļkorejā līderi ir dievu vietā

Visā valstī ir gandrīz 34 tūkstoši dažādu līderu statuju, ko uzskata par svētām. Visi valsts svētki saistīti ar līderu dzimšanas dienām vai īpašu sasniegumu jubilejām. Tiek uzskatīts, ka līderi ir atsūtīti no debesīm, viņi nekad nekļūdās, zina absolūti visu un ir visgudrākie, labākie un viedākie cilvēki pasaulē.

Nekādu cerību uz atgriešanos

Tieši tā – šis bija mans pirmais un, visticamāk, vienīgais brauciens uz Ziemeļkoreju. Esmu saskaitījis vismaz trīs likumu pārkāpumus, kas man neļaus atgriezties Ziemeļkorejā

1. Pēc brauciena esmu izveidojis ne mazums rakstu, kas publicēti lielos interneta medijos (ieskaitot "Delfi" un vairākus ārvalstu portālus, piemēram "BusinessInsider"). Manu rakstu "Businessinsider" izlasīja 150 tūkstoši cilvēku, un tas tika pārpublicēts septiņās citās valstīs: Malaizijā, Indijā, Vācijā, Anglijā, Singapūrā u.t.t. Tātad – ar to varēja iepazīties vēl plašāks lasītāju loks. Tūristiem, kas izbraukuši no Ziemeļkorejas, ir aizliegts nodarboties ar šādu žurnālistiku.

2. Publikācijās esmu paudis savu viedokli par Ziemeļkorejas līderiem, valdību, vietējo ikdienu un citām teorētiski nepieejamām un neapspriežamām lietām. Lai gan es vēlējos parādīt cilvēkiem citu – pozitīvo Korejas pusi, tas tik un tā ir aizliegts.

3. Pēc brauciena es trīs mēnešus montēju dokumentālo filmu par Ziemeļkorejas apmeklējumu, kur parādīju vairākus "nelegālus" kadrus (piemēram, celtniekus un policistus). Šo video dažu dienu laikā noskatījās vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku! Tekstos es vērsu uzmanību uz valstī izplatīto propagandu – piemēram, katrā tramvaja kabīnē izvietotas tabuliņas ar līderu teicieniem un padomiem tautai. Video un foto kadros fiksētas daudzas detaļas, ko es pēc Ziemeļkorejas likumiem nemaz nedrīkstēju filmēt.

Ziemeļkorejas likumu pārkāpēji tiek iekļauti melnajā sarakstā – ja viņi atgriežas šajā valstī, nekavējoties var tikt apcietināti un notiesāti. Grūti spriest, vai mani pārkāpumi ir tik "šausmīgi", ka, atgriežoties tur, es nokļūtu cietumā, tomēr – ja par mēģinājumu nozagt plakātu cilvēkam var piespriest 15 gadu cietumsodu, tātad varasiestādes ir spējīgas uz absolūti visu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!