Varšava - vārti uz Eiropu, kur vērts piestāt

Varšava - vārti uz Eiropu, kur vērts piestāt
Foto: kazina / cc

Varšavā biju bijusi jau agrāk, taču vienmēr tikai caurbraucot, dodoties uz it kā interesantākām Eiropas vietām. Šoruden pirmo reizi bija iespēja ne tikai izšauties cauri Varšavai, bet arī pavadīt tajā divarpus dienas.Kaut arī Otrā pasaules kara laikā Polijas galvaspilsētas Varšavas centrālā daļa tika teju pilnībā nopostīta, pastaiga pa šo pilsētu ik mirkli liek domāt par vēsturiskiem notikumiem.

Vecpilsēta bez izsmalcinātības

Disnejlenda – pat nezinu kāpēc, bet tā jau gadiem saucu celtnes, kas uzceltas ne tikai vēsturisku ēku vietā, bet arī kopējot to izskatu. Piemēram, Rīgā tāds ir Melngalvju nams, bet Varšavā šāda disnejlenda ir faktiski visa vecpilsēta. Kaut arī ēkas celtas līdzīgas 17. un 18. gadsimta namiem, to korēs bieži vien redzams gada skaitlis, kas liecina: to celtniecība noritējusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.

Varšava - vārti uz Eiropu, kur vērts piestāt
Foto: PantherMedia/Scanpix

Diez vai nami ar mazajiem lodziņiem ir sevišķi ērti dzīvošanai, taču, redzot uz palodzēm burciņas un maizes kukuļus, kļūst skaidrs, ka vecajā Varšavā dominē dzīvojamās, ne biroju ēkas. Iespējams, šā iemesla dēļ šai vecpilsētai nepiemīt tā izsmalcinātība, kas citu Eiropas pilsētu senajām daļām. Tūristi te, protams, sastopami, ir pa kādam suvenīru veikaliņam un stendam, taču sestdienas rītā pie pilsētas mūra var sastapt ne tikai japāņu un ķīniešu tūristus, bet arī no sievām pamukušus poļu panus, kas malko aliņu.

Izstāde pat muzeja pagalmā

Nozīmīgākajās vecpilsētas celtnēs gan ierīkoti muzeji vai citas publiskas iestādes. Piemēram, 16. gadsimtā celtā un pēc kara pēc nedaudziem fragmentiem, kas saglabājušies, atjaunotā karaļa pils, kurā 1791. gadā pieņemta Eiropā pirmā un pasaulē otrā konstitūcija. Mūsdienās pilī ierīkota gleznu galerija, kurā apskatāmi pat Rembranta oriģināldarbi.

Taču pils pagalms izmantots, lai izstādē "Karojošā Polija" uzskatāmi un īsi izstāstītu šīs valsts vēstures sāpīgākās lappuses: padomju un vācu okupāciju, poļu neatlaidīgo, kaut dažbrīd bezcerīgo cīņu pret okupantiem. Ne katram tūristam būs laiks un vēlēšanās doties uz muzejiem, tāpēc poļi padomājuši, kā savu pagātni darīt zināmu arī steidzīgākiem Varšavas apmeklētājiem. Laba ideja, ko būtu vērts noskatīt arī rīdziniekiem!

Vairākas karaļa pilis

Turpat pie karaļa pils – piemineklis karalim Sigismundam Trešajam, kura valdīšanas laikā tieši Varšava kļuva par Polijas galvaspilsētu. Vecpilsētā esošā gan nav vienīgā karaļa pils šajā galvaspilsētā: lai apmeklētu citas rezidences, jādodas pat gana tālu no Varšavas centra. Jau pieminētais Sigismunds Trešais 17. gadsimtā licis celt Ujazdovas pili, kurā tagad ir mūsdienu mākslas muzejs. Pie Vilanovas ezera, aptuveni 11 kilometrus no pilsētas centra, toties bijusi vasaras rezidence diviem poļu karaļiem. Celta 18. gadsimtā un ir viena no skaistākajām baroka laikmeta celtnēm Eiropā. Jau 1805. gadā te atklāts viens no senākajiem muzejiem Eiropā. Rezidences kompleksā ir arī 19. gadsimtā neogotikas stilā celts mauzolejs un 18. gadsimtā būvētā Svētās Annas baznīca.

17. gadsimtā celtā karaliskā Belvederes pils mūsdienās tiek izmantota kā Polijas Republikas prezidenta mītne. Baltā ēka, kas rotāta kolonnām, patikusi arī okupantiem – te savulaik iekārtojies gan nacistu ieceltais gubernators, gan Polijas Tautas Republikas vadītājs.

Par vienu no Eiropā skaistākajiem atzīts pils un parka komplekss, ko 18. gadsimtā dibinājis pēdējais Polijas karalis – Staņislavs Augusts Poņatov­skis. Nelielā šā kompleksa pils atrodas uz salas ezera vidū. Gondolas, ar kurām var nokļūt līdz karaliskajam namam, atsauc atmiņā Venēciju. Netālu uz salas uzcelts arī teātris, kurā vasarā joprojām notiek koncerti un izrādes. Kompleksā ir arī daudzas citas ēkas, kam mūsdienās rasts izmantojums. Te, piemēram, ir poļu emigrācijas muzejs. Taču parks ir interesants arī dabas mīļotājiem – te klīst pieradinātas vāveres un pāvi.

Varšava - vārti uz Eiropu, kur vērts piestāt
Foto: Tamas Kispal / cc

Atgriežoties pilsētas centrā, var apmeklēt vēl vienu karalisko parku: Sas­kijas dārzu. Arī tas tapis 18. gadsimtā un jau kopš 1720. gada bijis pieejams Varšavas iedzīvotājiem. Vispārsteidzošākā šajā dārzā ir iespaidīga strūklaka, kurā ūdens šļācas no milzu vāzes. Visapkārt skaistas statujas, bet apstādījumos te lieti noderējis dekoratīvais kāposts, kas arī oktobrī izskatās gana krāšņi. Parkā ir arī dīķis ar daudziem ūdensputniem, bet dīķmalā – skaista, kaut nolaista rotonda. Jāpiebilst, ka Varšava kopumā ir gana zaļa pilsēta: parku te daudz, arī centrālajā daļā. Zaļajā zonā daudzviet izvietoti interesanti sauļošanās zviļņi, kas oktobrī ir tukši, bet vasarā noteikti bija pieprasīti.

Taču 20. gadsimta vēsture neļauj par sevi aizmirst arī skaistākajos Varšavas parkos. Tieši pie ieejas Saskijas dārzā ir Nezināmā kareivja kaps, kas ierīkots vietā, kur kādreiz bija Saskijas pils, kas arī izpostīta Otrā pasaules kara laikā.

Īpaša lappuse Polijas vēsturē ir Varšavas sacelšanās. 63 dienas varšavieši cīnījās ar nacistiem, bet galu galā bija spiesti glābties caur pilsētas notekūdeņu sistēmu. Cīnītājiem veltīts iespaidīgs memoriāls, kas uzcelts vēsturiskā kauju vietā. Piemineklis veidots it kā no divām daļām – vienā ir cīņai cēlušies apņēmīgi kaujinieki, bet otrā – jau uzvarēti, ievainoti, atkāpties spiesti. Lūka, ko cīnītāji izmantoja, lai dotos pazemē, arī joprojām saglabājusies.

Turpat blakus – mūsdienīga, taču interesanta augstākās tiesas ēka – zaļiem stikliem, kā arī romiešu tiesību likumiem rotāta.

Mūsdienu arhitektūras pērle ir arī oktobra nogalē atklātais Ebreju vēstures muzejs.

Manas dienas Varšavā paskrējušas vēja spārniem: vēl daudz kas palicis neapskatīts. Piemēram, Kopernika zinātnes centrs, kur apmeklētāji līdzīgi kā Igaunijas "AHHAA" nevis vēro, bet paši eksperimentē. Būs jāatgriežas.

Source info

LA.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.