Piecas Igaunijas salu muižas, kur smelties jūras gaisu un vēstures garu
Foto: Visit Baltic Manors

Vēsturiskā elpa, šarms un ainaviskā daba interesē un neatstāj vienaldzīgus neskaitāmus Igaunijas muižu interesentus. Šoreiz kopā ar "Visit Baltic Manors" pētām Sāmsalas un Muhu salas pagātnes notikumu pilnās muižas, kas savu darbību veiksmīgi turpina arī mūsdienās.

Pedastes muiža (Pädaste) Muhu salā

Muižas senākās rakstītās liecības sniedzas līdz pat 1566. gadam, kad Dānijas karalis Frederiks II nodeva īpašumu fon Knoru (von Knorr) ģimenei, tādā veidā pateicoties par pakalpojumiem Dānijas monarhijas labā. Tajā laikā muižas un tai piederošās lauksaimniecības daļas jau bijis svarīgs agrikultūras centrs uz salas. Tomēr paši pirmsākumi muižai meklējami pat 14. gadsimtā – vēl šodien saglabājušās un ir redzamas dažas sienas no vēsturiskās ēkas.

Ievērojami paplašināšanās darbi un jaunas fasādes izbūve muižā notika 19. gadsimta otrajā pusē. Līdz ar to ēkai tika piešķirts harmonisks tā laika pieskāriens un tīras līnijas, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām un dod muižai īpašo raksturu. Ēkas, kas veido pagalma daļu, tika uzceltas laikā no 1870. līdz 1890. gadam, kad Vācijā un Baltijā dižciltīgie baudīja labklājības laiku.

Par jaunas elpas iedvešanu Muhu salai un muižai noteikti var pateikties fon Bukshēvdenu ģimenei. 19. gadsimta beigās baronam Aleksandram fon Bukshēvdenam (Alexander von Buxhoeveden) bija ietekmīgs stāvoklis Krievijas cara Nikolaja II galmā. Kopā ar sievu Šarloti ģimene piesaistīja pasaules krāšņumu salīdzinoši mierīgajā Muhu salā. Vasaras svētkos tieši muiža kļuva par īstenu kultūras vietu, jo Šarlote, līdz ar savu atbraukšanu no Sanktpēterburgas uz salu vasaras mēnešos, vienmēr ņēma līdzi māksliniekus un mūziķus. Savukārt Aleksandrs pievērsa pastiprinātu uzmanību muižas ainavām. Kur vien veda ceļojumi, viņš vienmēr atveda retu sugu pārstāvjus un iestādīja muižas parkā. Vēl līdz pat šodienai tie veido skaistus un salai netipiskus skatus. 1919. gadā Aleksandru nežēlīgi nogalināja revolucionāri, kamēr viņš no muižas devās uz cietzemi. Viņa sieva nākamajā dienā bēga uz Brandenburgu. Tā arī noslēdzās fon Bukshēvdenu klātbūtne un ietekme Muhu salā, tomēr viņu atstātais mantojums mūsdienās priecē viesus vēl šodien.

Padomju laikā muiža tika izmantota gan armijas biroja vajadzībām, pārveidota par zivju izplatīšanas centru, gan arī kā sociālās aprūpes centrs veciem cilvēkiem līdz pat 80. gadu beigām. Tomēr kopš 1996. gada norit aktīva darbība pie muižas atjaunošanas jaunā kvalitātē, ar mērķi padarīt to par pievilcīgu viesnīcu Baltijas laukos.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl