Šrilankas simbols - fantastiskā Lauvas klints ar asiņaino vēsturi

Sigīrija (Sigiriya) saglabājusies vēl no slavenās Ceilonas varenības laikiem un bijusi lieciniece nežēlīgā Kasapija I valdīšanai, teikts UNESCO mantojuma mājaslapā, jo šis objekts jau kopš 1982. gada iekļauts pasaules mantojuma sarakstā.

Vulkāniskās izcelsmes Lauvas kalnu jau gadsimtiem apmeklējuši kaislīgi tā apbrīnotāji, sacerot gan dzeju, gan leģendas par šo vietu. Piemēram, teksts un gleznojumi, kas pazīstams ar nosaukumu "Sigiri raksti" (Sigiri graffiti) ir starp pašām senākajām liecībām singāļu valodā - gandrīz 1500 gadu vecs, un tajā jūtama būtiska ietekme, ko radījusi tieši pamestā Kasapija I pilsēta, teikts UNESCO aprakstā. Šajā vietā ir vairākas galerijas un kāpnes, kā arī milzu lauvas mute un ķepas, kas būvētas no ķieģeļiem un veido ieeju templī.

Ceilonas sirdī atrodamā sarkanīgā, aptuveni 180 metrus augstā klints slejas plato vidienē. Tā tiek uzskatīta par šīs Āzijas valsts atpazīstamāko simbolu. Interesanti, ka šīs teritorijas apdzīvotas kopš 3. gadsimta pirms mūsu ēras, kā liecina zīmējumi grotās un budistu mūku apmetnēs. Tur atradies neliels budistu klosteris. Tomēr slavenu Lauvas jeb Sigīrijas klinti padarījis viens apstāklis 5. gadsimtā. Ap to laiku uz īsu brīdi šeit atradusies valsts galvaspilsēta. Tie bijuši skarbi un asiņaini laiki, kad karalis Kasapija I, Dausena (Dhatusena) dēls, nācis pie varas, noslepkavojot tēvu (viņš to dzīvu iemūrējis alā) un padzenot brāli.

Baidoties no tautas un tuvinieku atriebības, Kasapija uzbūvējis nocietinātu pili uz Sigīrijas klints, ko uzskatīja par neieņemamu. Šī bijusi Kassapijas izpriecu vieta, kur ārpus galma viņš, neviena netraucēts, varējis baudīt tā laika visskaistāko sieviešu sabiedrību. Tomēr tas nav ildzis mūžīgi, un uzskats, ka pils ir neieņemama, izrādījies nepamatots - 495. gadā pēc īsas, bet nežēlīgas cīņas pils tikusi ieņemta, bet karalim – pārgriezta rīkle. Pēc šiem notikumiem klints un tās apkaime atkal tika atdota mūkiem.

Kasapija valdīšanas laikā Sigīrijā tomēr uzplaukusi neticama greznība, kuras paliekas apskatāmas vēl šodien. Uz milzīgās klints ir nocietināta pils un ēku drupas, baseini un skulptūras no senajiem varenības laikiem. Klints pakājē savukārt ir apskatāmas divas trešdaļas pilsētas jeb tās apakšējā daļa, ko sargā masīvs mūris. Tur apskatāmi arī Kasapija I terasveida dārzi, ko apūdeņojuši kanāli un vairākas strūklakas, kā arī vēl citi monumentāli atgādinājumi par šīs vietas kādreizējo greznību, ko nu "apēduši " džungļi.

Aptuveni pusceļā uz klints virsotni vertikālajā rietumu sienā ir ala, kur apskatāmi klints gleznojumi, ko apbrīno visā pasaulē un kas bieži tiek minēti, stāstot par Sigīriju. Tur redzamo gleznojumu dēvē par "Jaunavām no mākoņiem", kas, iespējams, bijis vislielākais šāds gleznojums pasaulē – 140 metrus garš un 40 metrus augsts. Mūsdienās tajā redzama 21 neidentificēta sieviešu figūra, bet savulaik to rotāja vismaz 500 skaistu jaunavu attēli. Tomēr, kad klints atkal tikusi atdota budistu mūkiem klostera atjaunošanai, lai neatrautu mūkus no meditācijām, lielākā daļa attēlu nodzēsti.

Klints atrodas nacionālajā parkā, kas slavens arī ar tur mītošajiem savvaļas ziloņiem un citiem eksotiskiem dzīvniekiem. Tuvumā ir arī "Kasapija Lauvas klints" kūrorts, kurā ceļotāji var ērti apmesties un tur tiek piedāvātas arī ekskursijas un pavadoņu pakalpojumi uz tuvējām apskates vietām.

Sigīrija un Lauvas klints atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Šrilankas lielākās pilsētas un tirdzniecības centra Kolombo. Tajā ir arī lielākā bijušās Ceilonas lidosta.

Ceļojumus uz Šrilanku no Rīgas piedāvā vairākas tūrisma aģentūras. Savukārt, ja plānojat turp doties paši, jārēķinās ar aptuveni 2000 eiro izmaksām par ceļojumu. No Rīgas uz Kolombo tiešo reisu nav, tāpēc jādodas, piemēram, uz Abu Dabi un tālāk jālido uz Šrilanku.

Ko vēl apskatīt Šrilankā?