Foto: DELFI Aculiecinieks
Šī gada 24.martā pulksten 16 ūdens tūrisma attīstības centra "Bāka" telpās pie Lubāna ezera notiks otrais stāstu vakaru par dabas apstākļu izmaiņām Lubāna attīstības gaitā. Stāstu vakarā stāstīs par šīs apkārtnes izmaiņām kopš akmens laikmeta līdz mūsdienām.

Stāstu laikā būs iespēja dzirdēt viedokļus, kā mainījusies daba un pats lielais Lubāns, kādu mēs to pazīstam šobrīd. Par to stāstīs pētnieku komanda, kas vēl šobrīd apmetnēs pēta dabas izmaiņas Lubāna ezera krastos, kad tos akmens laikmetā apdzīvojuši pirmie iedzīvotāji.

Stāstu vakaru stāstnieki būs Lubāna ezera apkārtnes pētnieku komanda: Laimdota Kalniņa, Dr.geog. Latvijas Universitātes (LU) vadošā pētniece stāstīs "Kā mainījusies daba un pats senais Lubāns", Līga Paparde, LU maģistrante ģeoloģijā atklās "Ko par vides apstākļu izmaiņām liecina nogulumi", savukārt Aija Ceriņa, M.geol. LU ģeologs, skaidros "Kādus augus akmens laikmeta cilvēks Lubāna krastos izmantoja savā saimniecībā". LU doktorants ģeogrāfijā, SIA "Purvu bridēji" vadītājs Kristaps Kiziks stāstīs "Ko iegūstam, brienot purvu?".

Stāsta vakara otrajā daļā ikvienam par piemiņu būs iespēja izveidot dzintara krelles, seno iedzīvotāju aproces, kaklarotas akmens laikmeta rotu darbnīcā.

Dalība pasākumā ir bez maksas, pēc pasākuma visi dalībnieki tiek aicināti uz tēju un uzkodām.

Papildu informācija pa tālr. 26663358 (UTAC "Bāka") vai 29234956 (Lubāna mitrāja informācijas centrs).

Pasākums tapis projekta "Lubāns Latvijai toreiz un tagad" ietvaros ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, ko īsteno biedrība "Pie kraujas" no Madonas novada kopīgi ar projekta partneriem – biedrībām "Aborieši" no Lubānas novada un "Lubāna vilnis" no Rēzeknes novada. Projekta mērķis ir Lubāna ezera kā dabas un kultūrvēsturiska mantojuma vērtības apzināšana un izcelšana, organizējot un veidojot pasākumus, kas balstās uz sabiedrības informēšanas, izglītošanas un sporta aktivitātēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!