Amatnieku tirdziņi, meistardarbnīcas un koncerti: Lūznavas muižā lustīgi svinēs muižas dienas

Amatnieku tirdziņi, meistardarbnīcas un koncerti: Lūznavas muižā lustīgi svinēs muižas dienas
Foto: Ritvars Pujats

No 14. līdz 16. septembrim Latvijā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas, kurās tradicionāli piedalās arī Rēzeknes novada Lūznavas muiža, šogad ar plašu programmu, kas galvenokārt veltīta jūgendstila laikam, aicinot uz pašas muižas dienām – "MŪZdienām", pastāstīja Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja Inga Drele.

Pirms diviem gadiem muižā tapa uzvedums, kas aizsāka "MŪZdienu" ideju – savienot Lūznavas muižas "Mūza" nosaukumu ar pašas muižas svinēšanu, bet nu no viena uzveduma izaugusi vairāku dienu programma, kurā šogad interesenti tiek aicināti uz vietējo mājražotāju un amatnieku tirgu "Lobs lobam", meistardarbnīcām, deju un mūzikas grupu koncertiem, keramikas cepļa izņemšanu, projektu "Mans tautastērps", jūgendstila atklātņu un Lūznavas muižas iecerēto jūgendstila tērpu skiču prezentācijām. Tāpat pasākums priecēs ar jūgendstila modes skati, Dižo kadriļu balli, lekcijām par muižu ēdieniem, jūgendstila modi un citām norisēm. Plašāku programmas izklāstu meklē te.

Amatnieku tirdziņi, meistardarbnīcas un koncerti: Lūznavas muižā lustīgi svinēs muižas dienas
Foto: Māris Justs

Paralēli pasākumiem Lūznavas muižā skatāmas izstādes: fotoizstāde "Neparastie latgalieši", projekta "Mans tautastērps" fotoizstāde un ceļojošā Latgales ainavu dārgumu izstāde. Ieeja Eiropas kultūras mantojuma dienu notikumos Lūznavas muižā ir bez maksas. Pasākumu atbalsta Rēzeknes novads un "Europe Direct" informācijas centrs Austrumlatgalē.

Amatnieku tirdziņi, meistardarbnīcas un koncerti: Lūznavas muižā lustīgi svinēs muižas dienas
Foto: Ritvars Pujats

Lūznavas muižas, kas ir viens no spilgtākajiem lauku romantiskā jūgendstila arhitektūras paraugiem Latvijā, celtniecība uzsākta 1905. gadā, bet tā pabeigta 1911. gadā. Muižas īpašnieki bija Lietuvā dzimusī poļu izcelsmes Kerbedzu dzimta. Lūznavas muiža 20. gadsimta sākumā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu un literātu pulcēšanās vieta. Pirmā pasaules kara laikā te bijis ierīkots kara štābs, vēlākos gados muižā atradušās dažādas mācību iestādes, pagasta pārvalde, bibliotēka, bet līdz ar atjaunošanu 2015. gadā, aktīvi iedzīvinot īpaši mākslas un mūzikas mūzu, muiža kļuvusi par rosīgu kultūras, vides izglītības aktivitāšu, uzņēmējdarbības atbalsta un citu norišu centru Latgales reģionā.

Ko vēl apskatīt, dodoties uz šo pusi, meklē te.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl