Skatu tornis, zirgi un reti augi: Lielupes palienes pļavas Jelgavā

Skatu tornis, zirgi un reti augi: Lielupes palienes pļavas Jelgavā
Foto: Einārs Nordmanis

Lielupes palienes pļavas Jelgavas Pils salā šovasar pieredzējušas neredzētu apmeklētāju daudzumu – automātiskā uzskaites sistēma reģistrējusi, ka jūnija beigās un jūlija sākumā divu nedēļu laikā pēc Pils salas skatu torņa atklāšanas, to apmeklējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku. No skatu torņa paveras panorāmas skats uz Lielupi, kā arī Pils salu ar savvaļas zirgiem. Zirgi Pils salā jau kļuvuši par sava veida Jelgavas vizītkarti, bet vai zinājāt, ka Lielupes palienes pļavas ir īpaša dabas vērtība? Ko der zināt par šīm vērtīgajām pļavām – vienām no retajām Latvijā, kas atrodas pilsētā? Latvijas Dabas fonds apkopojis un atklājis "Tūrisma Gids" dažus faktus par šīm pļavām.

• Applūstošās Lielupes palienes pļavas ir dabas liegums, kurā ietvertas Jelgavas pilsētas pļavas Lielupes krastos, un tā ir viena no bioloģiski vērtīgākajām teritorijām Zemgalē. Lielāko daļu no šīs teritorijas aizņem zālāji. Aptuveni divas trešdaļas no tiem ir Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājami zālāju biotopi.

• Lielupes palienes pļavas ir dzīvesvieta 27 retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Arī senās atmatas, krūmāji un mitrāji, kas atrodas liegumā veido papildu dzīvotnes liegumā ligzdojošām putnu sugām.

• Pļavās sastopamas dabiskiem zālājiem raksturīgas augu sugas – kamolainā pulkstenīte, krūmu sīpols, vītolu staģe, meža tulpe, parastā vīgrieze.

• Pļavās sastopams vesels palieņu putnu komplekss – grieze, ķīvīte, ormanītis, dzeltenā cielava.

• Lielupes palienes pļavām piešķirts "Natura 2000" un putniem starptautiski nozīmīgas vietas statuss.

• Kopš 2007. gada pļavas 120 hektāru platībā apsaimnieko Latvijas Dabas fonds. Galvenais uzdevums – cīnīties ar aizaugumu. Pils salā šo darbiņu paveic savvaļas "Konik" zirgu bars, kurā ir teju 50 pieauguši zirgi un 20 dažāda vecuma kumeļi. Zirgi ir lielisks pļavu apsaimniekotājs, taču tie arī patīk cilvēkiem, kuri reizēm neņem vērā ierobežojošo aploku un mēģina ganāmpulkam tuvoties. Taču tie ir īsti savvaļas dzīvnieki, kas dzīvo saskaņā ar dabas likumiem un bara noteikumiem, un tuvoties tiem nevajag!

• Teritorijā arī tiek izcirsti krūmi, frēzēti celmi un saknes. Tā tiek atjaunota atklāta, palienēm raksturīga ainava, kas dod labas iespējas putnu ligzdošanai, turklāt arī tiek skatam atsegti varenie pļavā augošie vītoli.

• Latvijas Dabas fonds šeit arī plāno izmantot reti pielietotu zālāju atjaunošanas metodi – izkaisīt sugām bagātu dabisko zālāju zāli.

• Pļavās regulāri tiek veikts putnu un augu sugu monitorings, lai novērtētu, cik veiksmīgi ir atjaunošanas pasākumi.

• Šovasar pļavās Siera muižā "strādāja" Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks, kas ir pirmais šāds ganāmpulks Latvijā. Tās ir Galoveju šķirnes govis, kas ceļo pa dažādām Latvijas dabiskajām pļavām, lai ar noganīšanu tām palīdzētu labāk atjaunoties.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl