Kaitinošākie pieklājības un ziņkāres jautājumi: padomi, kā no tiem izlocīties

Lai arī sarunu temats par laikapstākļiem vai kādiem ikdienišķiem situācijas novērojumiem ir gana izsmiets, šķiet, no tā izvairīties nav iespējams. Tas ir pirmais, kas klusuma brīdī cilvēkam iešaujas prātā! Tomēr, neskatoties uz saturisko bezjēdzību, tas ir lielisks veids, kā uzsākt nopietnākas sarunas. Šis temats būs, vai nu interesantākas sarunas uzsācējs vai arī vienīgais, ko apspriedīsi ar satikto paziņu. Šajā situācijā atliek vien pamāt ar galvu un piekrist vai nepiekrist sacītajam.

Kad dāmām tiek vaicāts, kādi ir nepatīkamākie jautājumi, ko parasti tikai sarunas pēc mēdz uzdot otrs cilvēks, sievietes topa augšgalā nešaubīgi ierindo arī jautājumu par bērniem. Godīgi sakot, ir pavisam ļoti maz sieviešu, kurām patīk apcerēt savus grūtniecības plānus ar kuru katru. Tas viss ir diezgan loģiski. Tā ir viņu izvēle – būt mātei vai no šīs lomas atteikties. Turklāt dažkārt šāda jautājuma uzdošana var sāpināt kādu, jo tas, ka cilvēkam nav bērnu, nenozīmē, ka viņš tos negrib. Iespējams, ir kādas problēmas ar bērniņa ieņemšanu vai ir bijis spontānais aborts, un viss nerit arī pēc viņu plāna.

Ja nevēlies stāstīt par savu izvēli vai pieredzi, izveidojot acu kontaktu, saki, ka šis ir visai personīgs jautājums, un nomaini tēmu.

Arī šis ir viens no jautājumiem, kas nebūt nav sākotnēji domāts, lai aizskartu, tomēr dažkārt var sāpināt kādu. Jautājuma uzdevējs, neko ļaunu nedomājot, var vienkārši pieņemt, ka viss ir kārtībā, un apmierināt savu interesi. Bet jau atkal nonākam pie tā paša rezultāta, ka nav iespējams zināt otra cilvēku stāstu. Varbūt mīlas frontē viņam nesokas tik labi kā gribētos, un tēma uzjundī sāpīgas emocijas. Taču arī gadījumā, ja tā ir vienkārši izvēle, cilvēkam nav neskaitāmo reizi kādam par to jāattaisnojas. Turklāt jāatceras arī tās, ka šis jautājums, visticamāk, uzdots jau pāri simts reižu. Kā var neapnikt?

Atbildi pieklājīgi, tomēr tā, lai jautājums netiktu kādreiz vēl celts gaismā: "Es zinu, ka visās pasakās otrās pusītes atrašana ir atslēga uz laimīgu dzīvi, bet es esmu laimīga arī tagad. Es jūtos apmierināta ar savu dzīvi. Bet paldies, ka apjautājies!"

Arī šis ir jautājums par vienkāršām dzīves izvēlēm, kam galvenokārt jābūt atbildētam pāra starpā. Ne visi tiecas uzreiz vai pat kādreiz dzīvē mīt gredzenus. Dažiem labpatīk būt attiecībās bez tik nopietnām saistībām. Šāds jautājums tikai apliecina ierūsējušos uzskatus un sabiedrības spiedienu.

Izvēlies uz šo jautājumu atbildēt, piemēram, šādi: "mēs šobrīd esam laimīgi arī šādās attiecībās" vai "mēs noteikti kādreiz nonāksim līdz šai atbildei", vai "es vēl nevaru saprast, kādas ir manas sajūtas par laulības dzīvi". Viss, protams, atkarīgs no pašas uzskatiem.

Lai nebūtu jājautā, iespējams, vērts arī ielūkoties tajā, kāpēc sievietes izvēlas dzīvi bez vīra.

Šis ir viens no garlaicīgākajiem jautājumiem. Protams, lai arī kādās sarunās tas var būt sarunas virzītājs (ja izspēlēts pareizajā laikā) vai laika kavēklis, daudzos gadījumos tā vaicātājs vienkārši vēlas tevi definēt. Pirmkārt, cik apmēram tu pelni; otrkārt, vai ar tevi vispār ir vērts runāt; treškārt, vai tu viņam vari kādā veidā izpalīdzēt; ceturtkārt, kāds cilvēks tu esi.

Šādās situācijās nereti sāk rasties sajūta, ka esi darba intervijā, tādēļ mēdz gadīties, ka cilvēks vienkārši noslēdzas. Tā saulītē tiek celtas profesionālas iemaņas, kas nebūt vienmēr arī patiesi raksturo cilvēku. Protams, ja tev patīk stāstīt par savu darbu, tā ir pavisam cita situācija, tomēr tā nebūt nav vienmēr, jo daudziem nodarbošanās patiesībā ir daudz sarežģītāka vien par definējumu vizītkartē.

Ja arī tu kādreiz vēlies uzdot līdzīgu jautājumu, iespējams, drīzāk der pavaicāt, ko cilvēkam patīk darīt. Šāds jautājums daudz vairāk raksturo pašu cilvēku. Un tieši savi hobiji un aizraušanās ir tas, ko vari atklāt sarunu biedram, ja nevēlies skaidrot sava darba specifiku.

Lūk, arī jautājums, kura atbilde diezgan reti vispār kādu patiešām interesē. Arī atbilde parasti ieņem visvienkāršāko formu un pārtop vārdā "labi". Tā tas ir tādēļ, lai nevienam vairs nerastos papildu jautājumi. Turklāt tā arī būs visoptimālākā atbilde, jo brīdī, kad sāksi sīki un detalizēti stāstīt, kā tev klājas, interesents var uz tevi palūkoties visai šķībi, ar savu šokētu sejas izteiksmi apliecinot – pārāk daudz informācijas. Atceries, visbiežāk cilvēks vienkārši vēlas būt pieklājīgs, tādēļ arī vaicā par to, kā tev sokas.

Tomēr, protams, lai neatkārtotos jau simto reizi, izmanto tādu apkopojošu frāzi kā: "Darbojos un izbaudu brīnišķīgo laiku. Tu?"

Lai arī pagaidām vēlēšanas aiz muguras, ar politiku saistītie jautājumi nereti ir tie, kas izraisa nesaskaņas sarunu partneru starpā. Ja vien nevēlies iesaistīties sarunā, atvērti vērtējot viņa viedokli, paturi savu nostāju slepenībā.

Atbildi, piemēram, ar šādu frāzi: "Iesaistīšanās vēlēšanās ir ļoti būtiska, bet tagad vairāk koncentrējos uz A, B un C lietām savā dzīvē."