Kā izbeigt destruktīvas attiecības un noticēt saviem spēkiem?  (1)

Gadiem ilgi viņš darīja, kā gribēja, nāca un gāja, kā ienāca prātā, nerēķinoties ar mani. Visu piedevu, jo ļoti mīlēju viņu. Tagad tas, protams, liekas absurdi, bet toreiz tā bija.

Visam kronis ir viņa izteikumi, ka neko neesmu izdarījusi dzīvē, tikai bērnus sadzemdējusi, neko nesaprotu, nemāku, esmu stulba un tā tālāk.

Kad pēc otrā bērna piedzimšanas atgriezos darbā, man likās, ka beidzot varu elpot. Varētu teikt, ka man atvērās acis - ir arī citi cilvēki uz pasaules! Galvenais, ka viņiem es neliekos tāda, kā man centās iedzīt vīrs. Un ko tur noliegt, arī iedzina - es vairs neticēju, ka esmu normāla sieviete.

Laikam tas bija grūdiens un es paņēmu bērnus un aizgāju no viņa. Ieguvu pašapziņu, nebiju vairs tik nervoza, šķita, ka dzīve iet uz augšu. Protams, pa vidam uznāca vājuma brīži, viņš brauca pie manis, es pie viņa...

Pēc gada dzīvošanas atsevišķi viņš atklāja, ka mīl mani un grib būt kopā. Laikam tas man bija kā bērnam konfekte un es piekritu. Bet tieši tad satiku puisi, kurš manu pasauli pilnīgi apgrieza otrādi. Jutos ar viņu laimīga, beidzot jutos īpaša. Tomēr attiecības viņš nevēlējās.

Tad sapratu, ka vairs neko pret vīru nejūtu. Turklāt esmu finansiāli atkarīga un bez viņa atbalsta iztikt būtu grūti. Turklāt, laikam jūtot, ka kļūstu vēsāka, atgriezās vecā attieksme un izteikumi. Likās, ka esmu kļuvusi stiprāka, ka spēšu to neņemt vērā. Bet katru reizi, kad viņš man atkal uzbļauj un saka, ka esmu stulba - mani tas vienkārši paralizē un es neko nevaru ne pateikt ne izdarīt! Kas ar mani notiek?

Es saprotu, ka šīs attiecības mani grauj, bet neredzu veidu, kā to mainīt. Tas mani smacē un liek justies nožēlojamai. Ar ko man vispār sākt? Kā lai to risinu?

Paldies!

Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa e-pastu benita@psihodinamika.lv):

Sveika! Jūs jau esat sākusi pārmaiņas, jo ar skaidro izklāstu neslēpjat no sevis iespēju saredzēt savu atbildību par dzīvi ar netīkamu vīru. Saņemt nievas nav jauki, tomēr tas savā ziņā ir Jūsu un vīra kopīgs bizness: viņš par savu naudu pērk tiesības mēģināt stutēt savu pašapziņu augšup, pazemojot Jūs. Savukārt Jūs pārdodat pašcieņu un dzīves prieku.

Jūs neesat tiktāl zaudējusi drosmi, lai pilnībā pieņemtu vīra attieksmi un, kā Jūs sakāt - varētu neņemt vērā viņa izteikumus (tas būtu, - izlikties par kurlu?). Patiesībā ar pašcieņu nodzīvotais laiks nav izdzēšams un neļauj tik zemu vairs nolaisties.

Neredzēt izeju dažkārt ir grūti nevis redzes traucējumu dēļ, bet gan tādēļ, ka redzēt traucē kādas jūtas, piemēram, bailes. Jūs sakāt - būtu grūti bez vīra naudas. Vai tas nozīmē - neiespējami? Tiesa, būtu jāsāk skatīties uz iespējām nopelnīt un uzņemties atbildību par savu dzīvi, pelnot pašai un prasot vīram to, kas pienākas bērnu uzturam. Tas nav ne saldi, ne ērti, toties tam ir vairāk sakara ar pieauguša cilvēka ambīcijām. Jūs diezgan platu soli uz pārmaiņām esat spērusi, uzrakstot šo vēstuli un saliekot savas dzīves faktus tādā virknē, kas vedina saskatīt Jūsu ieguldījumu savā nelaimē. Vai Jums ir drosme skatīties tālāk un redzēt savu izdevīgumu nelāgās attiecībās? Vai varat pieļaut, ka Jums ir sava noteikta vara pār vīru, un ka Jūs to baudāt?

Tas, ka priekšstatu pašai par sevi veidojat, balstoties uz apkārtējo attieksmi un vērtējumiem, nozīmē gan iespēju uzplaukt, esot labos ļaudīs, gan sašļukt pie sliktas izturēšanās. Vīra piedāvājumu uztvērāt kā bērns konfekti. Droši vien esat saviem bērniem mācījusi no kura katra konfektes neņemt. Atkalapvienošanās nenoliedzami bija iespēja veidot citu pamatu, uz kura būvēt attiecības, runāt par noteikumiem, ar kādiem Jūs būtu ar mieru atgriezties, ja jau viņš ir iniciators mēģināt vēlreiz.

Iespēju attiecībām var dot vienmēr, un viena no tām ir pāru terapija, tāpat kā ikvienam no mums individuālā terapija ir iespēja izveidot labākas attiecības ar sevi pašu. Iedrošinājums vajadzīgs gan, lai prasītu citu attieksmi un būtiskas rūpes par laulāto attiecībām, gan lai vēlreiz pārtrauktu to visu un paļautos vairāk uz savu spēku, nevis nespēku.

Vai varat iedomāties, ka tur, kur Jūs vēlaties nonākt, ja sāktu iet, Jūs kaut kas gaida? Kaut kas labs. Es varu saprast, ka, pārtraucot attiecības, vieglāk ir koncentrēties uz visu to, ko mēs atstājam aiz muguras un kā nekad vairs nebūs, tomēr, raugoties atpakaļ ir grūti virzīties uz priekšu. Varbūt tādēļ tas līdz šim neizdodas? Sāciet ar sarakstiem! Kas ir tie cilvēki, kuri atbalstītu Jūsu lēmumu? Pie kā varat meklēt praktisku palīdzību? Cik naudas Jums būs vajadzīgs un kur to ņemsiet? Necensties apēst visu ābolu vienā paņēmienā un nelikt sev par mērķi atrisināt visas problēmas uzreiz. Ceru, ka citu lasītāju stāstos un tuvu cilvēku atbalstā atradīsiet iedrošinājumu atkal noticēt savam spēkam, lai turpinātu kustību.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.